Baltkrievijas enerģijas boikots cels elektrības cenas

Lai atteiktos no Baltkrievijas elektroenerģijas importa, lietuviešiem nepieciešams palielināt importa apjomus no Igaunijas, Latvijas un Somijas. Tehniski to var izdarīt, taču šādu operatīvo rezervju izveidošana un uzturēšana maksā. Bet lietuvieši maksāt negrib. Viņi saka ‒ jūs visi maksājiet, bet mēs te ar politiku nodarbosimies.
01.09.2020. Imants Vīksne
 
Astravjecas AES ikgadēji nodrošinās trešdaļu Baltkrievijas iekšējā enerģijas pieprasījuma. Šobrīd pirmajā energoblokā jau ir iekrauta kodoldegviela, un tā iedarbināšana pēc pārbaudes procedūru veikšanas plānota šī gada pēdējā ceturksnī. Otrs energobloks tiks iedarbināts 2022. gadā ©Gosatomnadzor publicitātes foto

Tāds īsumā ir stāsts par topošās Baltkrievijas atomelektrostacijas boikotēšanu. Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis lēš, ka, izslēdzot baltkrievus no enerģijas tirgus, rastos 7 līdz 10 procentu iztrūkums, kas neizbēgami celtu elektrības cenu. Lietuvieši to pieļaut nevēlas, tādēļ piedāvā palielināt importu no citiem avotiem. Tehniski tas ir izdarāms, taču, lai nodrošinātu Lietuvai nepieciešamo operatīvo enerģijas rezervi, Latvijai būtu kāda stacija jādarbina ar minimālu jaudu, uz pilnu jaudu to ieslēdzot Lietuvai vajadzīgā brīdī. Bet rezerves uzturēšana maksā - tie esot desmitiem miljonu eiro gadā. Kādam šie izdevumi jāsedz, un tas arī ir galvenais sarunu temats aiz slēgtām kabinetu durvīm, kad vairs nav jārunā par Baltkrievijas tautas paverdzināšanu vai iespējamo kodolapdraudējumu.

Kas notiek Astravjecā

Jāatgādina, Latvija ilgstoši nepievienojās Lietuvas pasludinātajām bažām par topošās Astravjecas elektrostacijas drošību. Starptautiskās inspekcijas pamatu raizēm nav atradušas, bet, ja apšauba pašu AES konstrukciju, tad jāslēdz būtu virkne staciju - Čehijā, Somijā un citviet Eiropā. Krievi Baltkrievijā nebūvē jaunu Černobiļu, būvniecība nenotiek steigā. Nobīde no sākotnējā plāna ir vismaz divi gadi. Šobrīd pirmajā energoblokā jau ir iekrauta kodoldegviela, un tā iedarbināšana pēc pārbaudes procedūru veikšanas plānota šī gada pēdējā ceturksnī. Otrs energobloks tiks iedarbināts 2022. gadā. Astravjecas AES ikgadēji nodrošinās trešdaļu Baltkrievijas iekšējā enerģijas pieprasījuma, aizvietos 4,5 miljardus kubikmetru dabasgāzes un samazinās siltumnīcefekta gāzu izmešus par 7 miljoniem tonnu. Tādi ir Baltkrievijas plāni.

Lietuvu tie neapmierina vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, tai pašai nācās slēgt Ignalinas atomelektrostaciju, otrkārt, iecere par Baltijas valstu kopīgi būvētu staciju Visaginā izgāzās. Un Astravjecas stacija patiešām ir tuvu Viļņai. Kaitinoši tuvu. Mazāk par 50 kilometriem.

Diktators Putins pieņemamāks

Ar ko Latvijai jārēķinās Lietuvā saceltās kodolpanikas dēļ, Neatkarīgā jau vēstīja pērn, kad leišu ietekmīgākie politiķi aktīvi lobēja Baltkrievijas boikotēšanu:

“Ja lietuvieši, kas Baltijā kontrolē elektrības iegādi no Baltkrievijas, pildīs draudus un šo enerģijas avotu pilnībā slēgs, imports tiks pārnests uz Latvijas robežu, jo trūkstošās jaudas kaut kur ir jāņem. Ja tas netiktu darīts, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm, elektrības tarifi celtos par 5%.” Latvijas risinājums attiecīgi ir Krievijas savienojuma atvēršana - visi darījumi ar trešajām valstīm notiks caur Latviju. Un pie šīm sarunām pašlaik nepiedalās politiķi un ierēdniecība - tikai praktiķi.

Publiskajā retorikā Astravjecas AES iespējamā iekļaušana Baltijas valstu tirgū tagad tiktu traktēta kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam. Tāpēc pagājušajā nedēļā premjers Krišjānis Kariņš pavēstīja, ka gadījumā, ja Astravjecas AES tiks iedarbināta, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Lietuva ar šo lēmumu Latviju apsveikusi. Tādējādi tās izdomātais scenārijs daļēji piepildās. Taču Latvija ir ieinteresēta saglabāt Baltijas tirgū nemainīgu piedāvājumu.

Tāpēc, tiklīdz leiši aizvērs savienojumu ar Baltkrieviju, Latvija plaši atvērs savējo ar Krieviju.

Ar vienu diktatoru nesadarbosimies, ar citu sadarbosimies aktīvāk. Tāda reālpolitika.

Taps metodika elektrības atpazīšanai

Ekonomikas ministrijai tagad būs jāizstrādā metodika elektrības izcelsmes izsekošanai. Tehniski nepirkt elektrību no Baltkrievijas režīma esot iespējams, panākot vienošanos ar krieviem, ka importētajam apjomam jāsakrīt ar enerģijas bilanci ierobežotā apgabalā. Un arī komerciāli var ierobežot baltkrievu vēlmi ieplūdināt enerģiju Baltijas tīklā - vienkārši nemaksāt viņiem.

Latvijas un kaimiņvalstu elektroenerģijas plūsmu vizualizācija tiešsaistes režīmā ir aplūkojama uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” mājaslapā. Vakar ap pusdienlaiku situācija bija šāda: importā uz Latviju ceļoja 113 megavatu plūsma no Igaunijas, 78 megavati no Krievijas, bet eksportā uz Lietuvu ‒ 35 megavati. No Baltkrievijas nulle. Latvija atšķirībā no Lietuvas bez Baltkrievijas piegādēm pavisam labi varot var iztikt.