Izredzētās NVO apzeltīs ar EEZ instrumentu

Virkne ideoloģiski tuvu nevalsts organizāciju saņems iespaidīgus līdzekļus no Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta, lai audzētu to ietekmi uz lēmumu pieņēmējiem – politiķiem un ierēdniecību. Tā ir pilnīgi jauna programma ‒ Aktīvo iedzīvotāju fonds, un pilnīgi jauna pieeja, kas izslēdz no naudas saņemšanas jaunas, mazpieredzējušas vai trūcīgas biedrības.
04.09.2020. Imants Vīksne
 
©Depositphotos

Finansējuma plūsmu šai programmā nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Kopumā summa, ko triju gadu laikā plānots sadalīt nevalsts organizācijām, kas nodarbojas ar pilsoniskās sabiedrības jautājumiem, ir 8 350 000 eiro. Līdzšinējā biedrību pieredzē tā ir milzīga nauda. Iemesls, kādēļ Latvija saņem šādu dāvinājumu, nav vis Eiropas Ekonomiskās zonas valstu labdarība, bet gan maksa par pieeju Eiropas Savienības tirgum. Ārpus ES esošie sadarbības partneri apmaksā visdažādākās programmas - kultūrā, izglītībā, pētniecībā, vides nozarē, un arī pilsoniskās sabiedrības attīstība ir tā joma, kas donorus interesē. Naudas piešķīrumi tiek konkursēti tepat Latvijā, tos administrē vietējo NVO apvienības, bet saturiski viss tiek pilnībā saskaņots ar donoriem. Nule noslēdzies pirmais projektu konkurss, un vietējai, pie maziem projektiņiem pieradušajai biedrību publikai tas bija kā auksta duša.

Nauda tiek turīgajiem

Pieteikušās 93 organizācijas, naudu saņēmušas tikai 30. Sadalītās summas ļoti ievērojamas. Lielākajai daļai projektu ticis ap 100 000 eiro vai pat vairāk. Trīs no tiem atbalstīti konkursa apakšsadaļā ‒ cilvēktiesības, pārējie - demokrātijas kultūra.

Aktīvo iedzīvotāju fonda darbības mērķis visās valstīs ir pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana. Taču biedrību sacerēto projektu atbilstība šim mērķim nebija vienīgais nosacījums, kas kalpoja pieteicēju atsijāšanai. Lai tiktu pie šī EEZ instrumenta naudas, biedrībām jābūt vismaz ar 3 gadu pieredzi un vismaz ar 20 000 eiro gada apgrozījumu. Tātad pēc būtības bagātām. Aktīvo iedzīvotāju fonda programmas vadītāja Inese Siliņa gan nepiekrīt šādam traktējumam. Patiešām - apgrozījums kā atlases kritērijs Latvijas NVO pieredzē vēl nekad nav izmantots, taču tas nepieciešams, lai līdzekļi nokļūtu pie ietekmīgākām organizācijām, kas spēj īstenot ilgtermiņa ieceres un jau pierādījušas sevi darbībā. Spēj ietekmēt lēmumu pieņēmējus, un ar tagad saņemto naudu darīs to vēl efektīvāk. Detalizēta konkursa rezultātu atskaite un pamatojums pašiem dalībniekiem vēl tikai top. No malas par NVO iecerēto devumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā var spriest tikai pēc biedrību un projektu nosaukumiem. Ar atbalstīto projektu sarakstu iespējams iepazīties ŠEIT.

No vides tematikas

Par cilvēktiesību sadaļas dalībniekiem jautājumi nerodas - tās ir organizācijas, kas jau ilgstoši darbojas savā laukā. Biedrības “Sustento”, “Zelda”, “Latvijas Cilvēktiesību centrs”. Taču demokrātijas kultūras vēstnešu saraksts gan izraisījis zināmu neizpratni, arī caurkritušo konkursantu vidū. Nu, piemēram, kāds sakars demokrātijas kultūrai ar biedrību “Dzīvnieku pansija Ulubele”, kas nodarbojas ar dzīvnieku patversmes biznesu, un tās atvasinājumam “Dzīvnieku policija”. “Ulubele” par saņemto naudu izvērsīs plašāku kvalificēta brīvprātīgā darbaspēka izmantošanu savā darbībā, bet “Dzīvnieku policija” attīstīs sabiedrisko inspektoru tīklojumu Latvijas reģionos. Demokrātijas nauda tiks arī no valsts budžeta un citiem publiskās naudas avotiem dāsni finansētajai vides organizācijai “Latvijas Ornitoloģijas biedrība,” kuras pamatnodarbe ir maksas pētījumu un atzinumu sniegšana, un nodibinājumam “Pasaules dabas fonds”. Arī biedrībām “Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija” un “Latvijas mazpulki”, kas cīnās pret aizsardzības mācības ieviešanu Latvijas skolās un Jaunsardzes kustību.

Līdz aktīvai politikai

Vēl sarakstā ir organizācijas, kas jau ilgstoši nodarbojas ar politiku, taču nav reģistrējušās kā politiskās partijas.

Piemēram, biedrība “Sabiedrība par atklātību Delna”. Tā par 104 tūkstošiem īstenos projektu “Atklātības sargi: ceļš uz atbildīgiem lēmumiem valstī un pašvaldībās”. Biedrība “Latvijas platforma attīstība sadarbībai”, kas nodarbojas ar migrācijas popularizēšanu, par līdzīgu summu īstenos projektu “Stratēģiskās partnerības ilgtspējīgai nākotnei”. Proeiropiskā biedrība “Eiropas kustība Latvijā”, ko savulaik izveidoja valsts iestāšanās aģitatori, īstenos projektu ar nosaukumu “DemokrātiJĀ”. Pieminēšanas vērtas ir arī divas organizācijas, kas iestājas par sieviešu tiesībām un priekšrocībām. Biedrība “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls” un biedrība “Centrs MARTA”. Bet, iespējams, neparastākais konkursants ir Latvijas Vācu savienība, kas par Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas nodokļu maksātāju naudu stiprinās Latvijā dzīvojošo vāciešu līdzdalību Latvijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.

Ietekme apmaksāta

Visas pieminētās un vēl citas sarakstā esošās organizācijas, pateicoties EEZ piešķīrumam, kļūs ievērojami ietekmīgākas, un to viedoklis pārspēs citus, aiz konkursa strīpas palikušos. Taču arī pie lielās naudas netikušajiem mazā apgrozījuma dēļ vēl ir izredzes kaut ko saņemt. Pēc mēneša Aktīvo iedzīvotāju fonds taisīs “kapacitātes konkursu”, kurā sadalīs vairāk nekā miljonu. Iegūtos grantus drīkstēs tērēt algām, kursiem, kampaņām - pēc saviem ieskatiem. Un te konkursa nosacījumos obligātā prasība ‒ liels apgrozījums biedrības kontā ‒ vairs netiks prasīta. Tikai gadu ilga pastāvēšana.

Programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds” ir terminēta. Tās darbība beigsies 2024. gadā. Līdz tam notiks vēl vairāki naudas sadales konkursi. Tas nozīmē, ka vismaz pāris turpmākos gadus politiķiem un ierēdņiem jārēķinās ar NVO sektora darbinieku pieprasījumu ietekmēt valsts pārvaldi un vēlmi virzīt sabiedriski politiskos procesus. Pirmajiem veiksmīgajiem projektu rakstītājiem nauda šim nolūkam jau rezervēta.