Znotiņas rosināto lietu plūdi iestrēgs Kriminālistikas pārvaldē

Finanšu izlūkošanas dienesta spēja saskatīt aizdomas ikvienā darījumā un jebkurā personā rada izmeklējamo lietu pārprodukciju, un šaurākais pudeles kakls ir Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Grāmatvedības ekspertīžu nodaļa. Starp bezjēdzīgu ziņojumu un izdomātu noziegumu blāķiem pazust var īstie finanšu noziegumi, bet vēl būtiskāka blakne – sabiedrībā iesētās kolektīvās bailes iznīcina Latvijas finanšu sektoru.
16.09.2020. Imants Vīksne
 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Finanšu sektora kapitālais remonts ir sasniedzis nu jau tādu pakāpi, ka iebiedēti ir pilnīgi visi - bankas baidās no Finanšu izlūkošanas dienesta un tā priekšnieces Ilzes Znotiņas. Baidās, ka tām atņems licenci ne par ko. Klienti baidās likt naudu bankā, jo to var bez jebkādiem paskaidrojumiem iesaldēt. Uzņēmēji Latvijai iet apkārt ar līkumu kā tādai pirātu apsēstai salai. Un maldīgi domāt, ka šī kolektīvā paranoja attiecas tikai uz bagātniekiem. Nu jau zem lupas palikta arī vidusšķira. Ikviens, kas saņem vidējo algu valstī. Juristi par to ceļ trauksmi. Latvijas Juristu apvienības biedru redzeslokā nonākot arvien jauni gadījumi, kad pret cilvēkiem pilnīgi nepamatoti tiek īstenotas represijas. Viņi tiek aizturēti, izprašņāti, viņiem tiek iesaldēti līdzekļi, bloķēti konti vai arī tiek liegts tādus atvērt. Bet, kad aizdomas neapstiprinās, neseko pat atvainošanās. Kur nu vēl kompensācijas par izgāztiem darījumiem, zaudētu laiku un sabeigtiem nerviem. Aizdomas, kas netiek balstītas uz pierādījumiem, ir attaisnojums jebkurai represīvai rīcībai. Legālā prezumpcija.

Jauns verdzības paveids

Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka konstatē, ka Latvijā būtībā ir iedibināts jauns verdzības paveids ‒ cilvēkiem atņemtas tiesības legāli rīkoties ar viņu pašu legāli nopelnīto naudu. Advokāte Daiga Siliņa izsakās vēl skarbāk - pret Latvijas banku klientiem tiek īstenots sarkanais terors. Valsts un bankas īsteno totālu naudas kontroli, pieprasot no visiem bezierunu pakļaušanos. Un tā vairs nav nekāda demokrātija.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka finanšu jomā notiekošais bažīgu dara arī Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Gada sākumā viņš slavēja paša izsludināto finanšu nozares kapitālo remontu, bet tagad jau pamāca, ka Latvijas finanšu sektoram būtu jāsāk vairāk koncentrēties uz risku vadību, nevis vispār jāizvairās no jebkādiem riskiem. Ja mašīnā neiekāpj, satiksmes negadījuma nebūs, taču arī aizbraukt tā nekur nevarot, tēlaini salīdzināja premjers.

Kā arābs par lietuvieti tapa

Šobrīd Finanšu izlūkošanas dienesta un banku kopīgas rīcības rezultātā satiksme uz Latvijas finanšu ceļiem tiek paralizēta. Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka var minēt daudzus piemērus. Lūk, pāris no tiem. Darījums notiek starp latvieti un arābu. Pirkuma priekšmets - lauksaimniecības ķīmija. Viss legāli. Arābs grib maksāt, bet naudu pārskaitīt no sava konta viņam neļauj, atvērt kontu Latvijā arī neļauj. Galu galā atvēra kontu Lietuvā. Latvijas aizdomu dēļ arābam par lietuvieti nācās izlikties. Citā gadījumā kādai ārzemju uzņēmējai nācās lidot caur Latviju ar prāvu naudas summu, jo galamērķī Lietuvā viņai neļāva atvērt kontu. Jāved 135 tūkstoši eiro skaidrā. Deklarēja to, izlidojot no Krievijas, deklarēja ‒ ielidojot mūsu lidostā, un mūsu muitnieki naudu atņēma. Visu līdz pēdējam centam. Jo aizdomīga. Uz pārsēšanās reisu sieviete nepaguva, uz viesnīcu netika, naudas nebija pat ko taksim samaksāt. Vēlāk naudu atzina par legālu un atdeva atpakaļ. Labi vismaz, ka tā.

Vācietim neuzticami dokumenti

Kādam Vācijas uzņēmējam līdzīgā situācijā darījumam paredzētā nauda iesaldēta, un tagad viņš ir zvērinātas advokātes Daigas Siliņas rūpju lokā. Vispirms vācietim mūsu iestādes pieprasīja apliecināt, ka viņš nav sodīts. Viņš iesniedza attiecīgu dokumentu. Tad tika pieprasīta papildu informācija no Vācijas varasiestādēm. Pieslēdzās turienes advokāts, bet arī tas neko nelīdzēja. Mūsu iestādes paziņoja, ka no Vācijas saņemtie dokumenti nav ticami un naudu iesaldēja. Bez paskaidrojumiem.

Milzu nepatikšanām pietiek ar Finanšu izlūkošanas dienesta tipveida ziņojumu - esošā informācija rada aizdomas par naudas līdzekļu noziedzīgu izcelsmi. Pierādījumus nevajag. Nauda tiek iesaldēta uz 5 līdz 45 dienām. Turpinājumā policija uzliek arestu, un tālāk īpašnieks var gadiem censties pierādīt, ka naudas izcelsme ir legāla. Turklāt tas ne vienmēr ir iespējams, jo šobrīd tiek pārbaudīts kopš deviņdesmitajiem gadiem audzētais labklājības līmenis. Advokāte stāsta, ka tiek pieprasītas ziņas pat par 10 un 12 gadus seniem darījumiem, kam dokumenti tiklab vairs nav atrodami. Līdzīgu gadījumu esot daudz, un ne pie kā laba tie neved, arī tad, ja aizdomas tiek atspēkotas. Cilvēki ir pārbijušies.

Veidojas ekspertīžu sastrēgums

Neatkarīgā

Šā gada sešos mēnešos Finanšu izlūkošanas dienests citām tiesībaizsardzības iestādēm turpmākai izmeklēšanai nosūtījis 104 materiālus un 126 ziņojumus, kas satur riska informāciju. Tā vēstīts dienesta publiskajā atskaitē. Pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta nosūtītajiem materiāliem, uzsākti 78 kriminālprocesi saistībā ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka lēš, ka uz kopējā Valsts policijā izmeklējamo lietu fona, kas ir vidēji 40 000 lietu gadā, Finanšu izlūkošanas dienesta pienesums nav pārlieku liels. Taču no otras puses - finanšu noziegums arī nav snikera zādzība. Šīs lietas ir sarežģītas, un šaurais pudeles kakls, kurā veidojas izmeklējamo lietu sastrēgums, var izrādīties Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde. Grāmatvedības ekspertīžu nodaļa esot salīdzinoši neliela, un lietu apjoms, kam vienlaikus iespējams veikt ekspertīzi, ir ierobežots. Ja darbinieki šobrīd tiek pārslogoti ar nepamatoti ‒ uz bezjēdzīgu aizdomu pamata rosinātām lietām, veidojas rinda. Un tajā kavējas arī svarīgas ekspertīzes lietas, kurās tiek izmeklēti īsti finanšu noziegumi.

Un vēl reforma draud

Rihards Bunka stāsta, ka vēl vairāk situāciju sarežģī plānotā Kriminālistikas pārvaldes reorganizācija. Ja tā no Iekšlietu ministrijas tiks atdota tieslietu resora pakļautībā, ekspertiem tiks noņemti uzpleči, un viņi, kļūstot par civildienesta ierēdņiem, varēs atvadīties no cerībām uz izdienas pensiju. Pie šādas izvēles, kurš varēs - uzreiz aizies pensijā, kam vēl jāgaida, pāries strādāt citos iekšlietu dienestos, lai tikai nezaudētu sociālās garantijas.

Šāda reforma Kriminālistikas pārvaldē izraisīs darbinieku trūkumu, jo kopš Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas jauni speciālisti gatavoti vairs netiek. Un tad kavēsies ne tikai grāmatvedības ekspertīzes ‒ Finanšu izlūkošanas dienesta sarūpēto dokumentu plūdu dēļ, bet arī ekspertīzes visās pārējās jomās: DNS, ķīmiskās, odoroloģiskās, dokumentu tehniskās, infotehniskās, kā arī ieroču un trasoloģiskās ekspertīzes. Rihards Bunka secina: “Cīņā ar noziedzību valstij tā būs katastrofa.”