Valsts medijiem visvairāk vajag jaunu būvēšanos

Situācijā, kad Latvijas valsts parāds otrajā ceturksnī pārsniedz 12,3 miljardus eiro, kā no gaisa nokritis Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms ar Latvijai paredzētu grantu 2,47 miljardu eiro apmērā un jaunu 2,48 miljardu lielu aizdevumu. Izmisīgi meklējot milzu projektus, lai pieejamo naudu iztērētu, piepeši reanimēta ideja par grandiozas ēkas būvniecību valsts mediju vajadzībām. Zaķusalas māja nekam nederot.
17.09.2020. Imants Vīksne
 
Par lielu, par aukstu, par nesakarīgu: pār Zaķusalas televīzijas ēku veļas jauns kritikas vilnis, jo, iespējams, no Eiropas naudu būvniecībai var dabūt ©Dmitrijs Suļžics/f64

Ar speciāli televīzijas vajadzībām uzceltās un 1986. gadā Latvijas televīzijas rīcībā nodotās ēkas publisku kritiku periodiski nodarbojas visi, kas vēlas nokļūt kādos ar valsts medijiem saistītos amatos. Par lielu, par aukstu, plānojums par jocīgu utt. Dažādi amizanti fakti tika izplatīti, piemēram, 2013. gadā, kad kārtējo reizi tika rīkots konkurss uz televīzijas valdes amatiem un teju visi kandidāti televīzijas attīstības plānus balstīja uz solījumiem par algu pielikšanu darbiniekiem un Zaķusalas mājas kritiku. Trešdaļa ēkas ir gaiteņi, koplietošanas telpas un tualetes. Viena uz katriem deviņiem darbiniekiem. Apkurināšana maksā miljons latu gadā, bet intervējamie studijās tāpat salstot. Televīzijas bilancē ir trīs traktori, bet štatu sarakstos - metinātājs. Īsāk sakot, primārā Latvijas televīzijas nodarbe tobrīd bija nevis satura ražošana, bet 22 stāvu apsaimniekošana 35 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Tobrīd Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome NEPLP lēsa, ka Zaķusalas ēkas remontā jāiegulda 17 miljoni latu. Jaunajā naudā tie būtu 24,19 miljoni eiro. Konceptuāli pa šiem gadiem nekas diži nav mainījies, valsts mediju aprūpētāju prātus nodarbina idejas par nekustamā īpašuma attīstīšanu. Tikai summas pēckovida laikmetā ir jaunas un, protams, krietni iespaidīgākas.

Pieklājībai ‒ divi risinājumi

NEPLP Finanšu ministrijai aizsūtījusi pieteikumu, ka no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma vēlas saņemt 56,5 miljonus eiro būvniecībai. Šīs programmas mērķis ir sekmēt pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Ar zaļumu būvniecībai vispār nav nekāda sakara.

Ikviens būvlaukums rada jaunu patēriņu, piesārņojumu, ražošanu, un daudz ilgtspējīgāk un planētai draudzīgāk ir lietot lietas pēc iespējas ilgāk. Tostarp mājas.

Arī valsts parādam veselīgāk būtu iztikt bez jaunas aizņemšanās un tēriņiem. To, ministrijām un koalīcijas partneriem nupat aizrādījis arī premjers Krišjānis Kariņš - budžeta deficītu nevar audzēt bezgalīgi. Taču, ja runa ir par Eiropas Savienības naudu, tad tās apgūšanā galvenā ir pati apgūšana, nevis lietderīgs izlietojums. Un jo vairāk naudas, jo labāk. Kā mēļo arhitektūras un būvniecības nozaru kuluāros, sākotnēji ideja par Zaķusalas ēkas atjaunošanu valsts mediju vajadzībām vispār netika apskatīta. Jābūvē jauna. Tomēr pieteikumā ministrijai atstāti abi iespējamie varianti:

1) esošās LTV ēkas Zaķusalā atjaunošana un pārbūve, vienlaikus paredzot kvalitatīvas multimediju studijas izbūvi Vecrīgā (iespējams, esošajās Latvijas Radio telpās;

2) jaunas energoefektīvas ēkas būvniecība, vienlaikus paredzot kvalitatīvu multimediju studiju izbūvi Vecrīgā (iespējams, esošajās telpās). Ēkas kopējā platība ~ 25 tūkstoši m2, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pašreizējās LTV ēkas platība.

Cik? Nu varbūt tik!

Naudas pieprasījumu NEPLP pamato ar visai miglainiem indikatīviem aprēķiniem. “Šo risinājumu aptuvenās minimālās izmaksas var būt no 52 līdz gandrīz 57 miljoniem eiro, neskaitot mēbeļu, satura veidošanas un apraides tehnoloģisko iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas.”

Taču turpat preses paziņojumā minēta cita un vēl lielāka summa, kas nepieciešama “risinājumiem”: “Pašreizējās LTV un LR ēkas - ļoti sliktā tehniskā stāvoklī; atjaunošanai nepieciešami 98,8 miljoni eiro.” Šī summa atvasināta no abu mediju finanšu pieprasījumiem par esošo ēku renovāciju un uzturēšanu tuvāko gadu laikā. Tā nav balstīta uz kompleksām inženiertehniskām ekspertīzēm vai īstām būvniecības tāmēm.

Varbūt televīzijai patiešām prātīgāk būtu pārcelties uz kompaktāku ēku, nevis gaidīt, kad Zaķusalas tukšumu sagribēs īrēt kādas nezināmas radošās industrijas. Droši vien arī jēdzīgi būtu, ja visi trīs valsts mediji - televīzija, radio un internets tiktu apvienoti vienā kantorī. Taču aplama ir situācija, ka naudas un būvniecības pieprasījums tiek virzīts, pirms vēl ir skaidrs, ar ko cilvēki šajā mājā nodarbosies. Tā uzskata mediju jomas lietpratēja un bijusī NEPLP locekle Gunta Līdaka: “Manuprāt, sabiedriskajiem medijiem ir jābūt kopā, tur ir jābūt jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem, bet jautājums, vai šie būvniecības virzītāji zina, kādi tie ir. Šobrīd izskatās, ka galvenais mērķis ir paņemt ES naudu, bet ‒ kam to tērēt, viņi domās vēlāk.”

Gatavais teātris

Pašlaik nav pat skaidrs, vai sabiedriskie mediji tiek apvienoti vai ne. Runāts par to tiek gadiem, bet praktiski lietas labā nekas netiek darīts, un, kas attiecas uz Latvijas Radio, tas nemaz negrib apvienoties ar televīziju. Bet māju nevar būvēt, ja nav skaidrs, kāda funkcija tajā liekama iekšā. Pēc Guntas Līdakas domām, daudz svarīgāk šobrīd būtu investēt kvalitatīvā saturā, pārejā uz jaunām tehnoloģijām - mobilais telefons principiāli maina pasauli un mediju patēriņu. No šāda aspekta raugoties, māja ir sekundāra. Taču māja ir primāra, ja galvenais ir naudas apgūšana.

Stāstā par Zaķusalas ēku ir saskatāmas paralēles ar Dailes teātra jaunās vadības centieniem tikt pie grandiozas un finanšu ietilpīgas pārbūves.

Andrejs Žagars nāca ar ideju, ka teātra lielā zāle ir par lielu, tā būtu pārtaisāma un sakabināma ar koncertzāles ieceri. Tie, kuri dikti gribēja pie Žagara strādāt, teica, jā ‒ mēs nespējam pierunāt tik lielu telpu. Kuriem no Žagara nebija jābaidās, teica, ka atteikšanās no lielās zāles būtu pilnīgs stulbums. Vismaz šo dilemmu kovids ir atrisinājis, un tagad Daile ir viens no tiem kultūras objektiem, kas spēj nodrošināt skatītāju distancēšanās nosacījumus. Jo lielā zāle joprojām ir liela.