Uzņēmumu reģistrā iezīmējas pakalpojumu kvalitātes lejupslīde

Uzņēmēju sūdzības par Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāru lēmumiem, informācijas noplūde no reģistra, atteikumi to izsniegt, atpalikušais IT nodrošinājums, reģistra ciešā atkarība no Tieslietu ministrijas politiskās vadības ‒ šie un citi aspekti nodeldējuši vēl pirms desmit gadiem bijušo iestādes labo slavu.
23.09.2020. NNeatkarīgā
 
©Neatkarīgā

Kopš aprīļa UR apmeklētājiem klātienē ir slēgts. Pagājušo ceturtdien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja kārtējos grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Ar tiem iecerēts samazināt UR pakalpojumu sniegšanas kanālu skaitu un pilnībā atteikties no pakalpojumu sniegšanas klātienē.

Vienīgā iespēja, kā piekļūt reģistra pakalpojumiem arī turpmāk, būs UR IT sistēma un tajā piedāvātās attālinātās pakalpojumu iespējas informācijas saņemšanai, uzņēmumu reģistrēšanai, izmaiņu reģistrēšanai statūtos, valdes vai padomju sastāvos utt. Vēl nesenā pagātnē tie, kuri nespēja tik galā ar mūsdienu prasībām novecojušo UR veidlapu formu aizpildīšanu, varēja doties klātienē uz tuvāko UR nodaļu, kur laipni darbinieki izskaidroja, kā tās aizpildīt, un palīdzēja izlabot pieļautās kļūdas.

Igauņi atkal priekšā

It kā jau nekas slikts nenotiek, ja pakalpojumi pieejami tikai elektroniski, ja nav jāaizpilda sarežģītas, grūti saprotamas veidlapas, ja ar dažiem klikšķiem datorā vai mobilajā ierīcē iespējams iegūt nepieciešamo informāciju vai reģistrēt uzņēmumu. Tā, piemēram, Igaunijas elektroniskajā uzņēmumu reģistrā pieejami reālā laika dati par visām Igaunijā reģistrētajām juridiskajām personām, pašnodarbinātajām personām un ārvalstu uzņēmumu filiālēm. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo UR likumu Latvijā reālā laika dati nedz elektroniski, nedz arī kādā citādā veidā vairs nav pieejami.

Igaunijas elektroniskajā UR iespējams bez maksas iepazīties ar reģistra karšu datiem, vispārīgu informāciju un ziņām par nodokļu parādiem; meklēt pēc nosaukuma vai vārda un uzvārda, reģistra koda, juridiskās adreses vai darbības jomas. Arī bez maksas pārbaudīt Igaunijas fiziskām un juridiskām personām noteiktus uzņēmējdarbības ierobežojumus; noskaidrot saistību starp dažādiem uzņēmumiem un personām un iepazīties ar politisko partiju biedru sarakstiem. Latvijā vienīgā iespēja iepazīties ar partiju biedru sarakstiem ir tikai un vienīgi partiju birojos, kur biedrus var atklāt, bet var arī neatklāt.

Par maksu Igaunijas elektroniskajā UR iespējams iepazīties ar gada pārskatiem, statūtiem un citiem elektroniskiem dokumentiem, iegūt informāciju par personām un ziņas par komercķīlām, kas iekļautas uzņēmumu lietās, kā arī reālā laikā sekot procesuāla rakstura informācijai par uzņēmumiem un šīs informācijas izmaiņām. Latvijā ne tikai nav iespējams iepazīties ar UR ierakstiem reālā laikā, bet lielākā daļa no iepriekš minētās informācijas ir speciāli jāpieprasa. Tas ir maksas pakalpojums. Iesniegums var tikt izskatīts ne ātrāk kā triju dienu laikā. Bez tam bieži vien pieprasījums tiek atteikts, jo neesot pienācīgi pamatots.

Pagrieziena punkts

Pērna gada novembrī Saeimā bez debatēm un opozīcijas klātbūtnes steidzamības kārtībā apstiprināja grozījumus UR likumā. Tie pilnas informācijas saņemšanu reālā laikā padarīja par neiespējamu. Kopš 1992. gada par informācijas apstrādi un tās pieejamību rūpējās UR informācijas atkalizmantotāji. Pirmais šīs jomas celmlauzis bija SIA "Lursoft", pēc tam pievienojās "Firmas.lv", Kredītinformācijas birojs un "Creditreform" grupas uzņēmums "Crefo Rating". Pirms gada, komentējot steigā Saeimā dzītos likuma grozījumus, SIA "Lursoft" līdzdibinātājs Ainars Brūvelis sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka "Latvija jau kopš 1992. gada ir unikāla un ir pozitīvais piemērs Eiropas mērogā Uzņēmumu reģistra datu pieejamībā". Kā sarunā skaidroja A. Brūvelis, lasot likumprojektu, pirmkārt, saredzami mēģinājumi pēc neskaidriem kritērijiem sadalīt UR iesniegtos dokumentus publiskos un nepubliskos, kas nozīmē sākt slēpt un aizstāt UR dokumentu elektroniskās kopijas ar to «surogātiem» - informāciju, kas izgriezta no dokumentiem pēc ierēdņa saprašanas.

Otrkārt, likumprojektā «pazudis» tas, kas līdz šim ticis nodrošināts vairāk nekā 20 gadu - visa UR datu masīva (informācijas un dokumentu kopiju) regulāra nodošana t.s. atkalizmantotājiem.

Tagad daļā, kas ir publiski bez maksas pieejama, var redzēt uzņēmumu dalībnieku un patieso labuma guvēju vārdus un uzvārdus, taču ne tā, kā tas bija iepriekš, viņu personas kodus. Tādējādi šis bezmaksas pakalpojums ir maz derīgs. Piemēram, tas nedod iespējas pārliecināties, vai kāda uzņēmuma patiesais labuma guvējs Andris Bērziņš ir slavenais aktieris, bijušais Valsts prezidents vai bijušais premjers, vai tomēr kāds cits. Pēc "Firmas.lv" datiem, ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas 71 Andris Bērziņš, bet pavisam Latvijā ir vairāk nekā 400 Andru Bērziņu. Kolīdz informācija, kuras satura precīzus personas datus ir jāpieprasa, jāgaida atbilde un par to vēl jāmaksā, žurnālistiem nav iespējama informācijas analīze par personu saistību ar to vai citu biznesu, par politiķu un viņiem tuvo nonākšanu interešu konfliktos, dažādu karteļu dibināšanu un citām blēdībām. Arī uzņēmējiem zūd iespēja pārliecināties par biznesa partneru vai klientu esošo stāvokli uzņēmējdarbībā.

Savējo politika

Tieslietu ministrijas pārstāvji un UR vadība lielo soli atpakaļ UR datu pieejamībā skaidroja ar nepieciešamību ievērot Eiropas Savienībā izsludinātās personas datu aizsardzības regulas. Datu regula ir vienādi piemērojama visā Eiropas Savienībā, un tādēļ Igaunijas piemērs ar modernu un pilnu piekļuvi datiem ļauj skaidri saprast, ka UR atsauces uz to, lai slēptu informāciju, ir klaji nevietā. Degsme, ar kādu ministrijas un UR atbildīgās amatpersonas ķērās pie informācijas piekļuvi ierobežojošo normatīvu izstrādes, lika secināt, ka Eiropas regulas ir tikai piesegs politiskai vēlmei regulēt UR darbību atbilstoši valdošā politiskā spēka un tam pietuvināto interesēm. Cita starpā, politiskā uzraudzība pār UR darbību krāšņi izpaudās 2019. gada augustā galvenās valsts notāres Gunas Paideres preses konferencē. Pirms preses konferences tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītās Jaunās konservatīvās partijas Facebook kontā parādījās ziņojums, ka UR tiek sasaukta preses konference, lai atspēkotu it kā ZZS izplatītos, it kā ar Kremļa metodēm «safabricētos» «melus» par UR un J. Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas ierēdņu centieniem. G. Paidere preses konferencē Kremļa safabricējumus pat nepieminēja, bet gan stāstīja par gaidāmajām izmaiņām UR likumā, publisko un nepublisko - pieprasāmo informācijas daļu. Preses konferences noslēgumā atklājās, ka pasākumu uzrauga un tehniski nodrošina ministra partijas biroja darbinieks, Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas konsultants, deputāta Krišjāņa Feldmana «labā roka» un partijas «troļļu fermas» uzraugs Oskars Muksimovs.

Politiķu mēģinājumi pakļaut sev UR darbību fiksēti arī 2005. gada pavasarī. Tolaik Tieslietu ministrija vēlējās sākt galvenā valsts notāra Jāņa Endziņa lēmumu vērtēšanu. Sacēlās skandāls. Tā laika tieslietu ministre Solvita Āboltiņa un parlamentārais sekretārs Edgars Jaunups apgalvoja, ka šādi rīkoties ieteicis ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Savukārt M. Bičevskis dievojās, ka tik nopietnus jautājumus izlemt neesot viņa varā. Tolaik jurisprudences lietpratēji komentēja, ka galvenā valsts notāra lēmumus var atcelt tikai tiesa, tāpēc ministrijas amatpersonu iesaistīšanās konkrētu lēmumu vētīšanā vērtējama kā spiediena izdarīšana uz UR un kā politiskā korupcija.

Nejēdzību sistēma

Pārlapojot pēdējo gadu publiski izskanējušās uzņēmēju sūdzības par UR notāru lēmumiem, konstatējams, ka sūdzību iemesli ir ļoti līdzīgi. Dominē sūdzības par UR lēmumiem atlikt pieteiktās izmaiņas uzņēmumu valdēs vai padomēs reģistrēšanu, sūdzības par iesnieguma vai lēmuma izskatīšanas termiņa pagarinājumiem vai arī atteikumiem izsniegt pieprasīto informāciju. Saistībā ar vilcināšanos un atteikumiem veikt pieteiktās izmaiņas UR publiski izskanējusi tādu uzņēmumu sāpe kā akciju sabiedrība "Eko Baltia ", akciju sabiedrība "Olainfarm", SIA "Olmafarm", Igaunijas kompānija OÜ "Olfim", akciju sabiedrība "Kālija parks", SIA "Ventrans Rīga", akciju sabiedrība "Ventbunkers" u.c.

2019. gada jūnijā publikācijā portālā "pietiek.com" SIA "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis bija pieskāries UR lēmumu sekām uzņēmējdarbībai, norādot, ka nepamatotie un nesaprotamie UR lēmumi "rada nopietnas bažas un apdraudējumu ne tikai konkrētajam uzņēmumam, kurš nonācis kritiskā situācijā, bet arī jebkuram citam Latvijas uzņēmumam, kuram šādos apstākļos nācies vai nāksies saskarties ar Uzņēmuma reģistra rīcību, kas skaidri norāda uz tiesību normu un attieksmes viendabīgas piemērošanas prakses pārkāpumu un procedūras necaurspīdīgumu.

Esošā situācija rada aizdomas, ka tieslietu ministrs bezkompromisu tiesiskumu attiecina tikai uz tām situācijām, kas ir izdevīgas. Un tomēr, nezaudējot cerību uz taisnīgumu un ņemot vērā minēto, aicinu Uzņēmumu reģistra galveno notāri Gunu Paideri un tieslietu ministru Jāni Bordānu vērtēt radušos situāciju un skaidrot, kā uzņēmumam, saskaroties ar šādu nepamatotu, neargumentētu Uzņēmuma reģistra rīcību, īstenot un aizsargāt savas tiesiskās intereses".