Invaliditātes pabalsts: strādājošiem būs mazāks

Nākamajā gadā valdība paredzējusi būtiski palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu cilvēkiem ar invaliditāti. No Labklājības ministrijas plāna izriet, ka šo pabalstu lielāku saņems nestrādājoši cilvēki ar invaliditāti, bet mazāku – cilvēki, kuri strādā.
28.09.2020. Inga Paparde
 
AKTUĀLI. No 2021. gada palielinās valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, tomēr nestrādājošiem valsts vēl maksās piemaksu pie šī pabalsta ©Vladislavs Proškins/F64

Viens no iemesliem šādam lēmumam ir Satversmes tiesas spriedums, kurā tiesa aicināja pārvērtēt, kāds ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta mērķis, ja to maksā gan strādājošiem, gan nestrādājošiem cilvēkiem ar invaliditāti vienādā apmērā.

Maksā pabalstu, ja nav tiesību uz pensiju

Labklājības ministrijas un valdības mērķis, vēsta ziņojuma teksts, kas apspriests Ministru kabineta sēdē, ir “noteikt reālajā sociālekonomiskajā situācijā atbilstošu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, izmantojot relatīvo metodi minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā, nosakot vienotu pieeju valsts atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem”. Valdība plānojusi palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, ko izmaksā gan vecuma gadījumā (situācijās, kad nav tiesību saņemt vecuma pensiju), gan invaliditātes gadījumā.

Neatkarīgā

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu cilvēkiem ar invaliditāti, ja tām nav tiesības uz valsts pensiju, tajā skaitā invaliditātes pensiju, tiek piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Pašlaik šis pabalsts personām ar invaliditāti ir 80 eiro mēnesī, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības - 122,69 eiro mēnesī. Līdzīgi kā minimālās vecuma pensijas aprēķinā, arī šeit izmanto koeficientus, taču nevis par darba stāžu, bet par invaliditātes grupu, kas dod tiesības saņemt lielāku pensiju cilvēkiem ar pirmo un otro invaliditātes grupu.

Atsaucas uz Satversmes tiesu

“Personas ar pirmo vai otro invaliditātes grupu savā ikdienā saskaras ar papildu izdevumiem savu vajadzību nodrošināšanā un viņu iespējas iekļauties darba tirgū piemītošo funkcionēšanas ierobežojumu dēļ ir apgrūtinātas,” norāda Labklājības ministrijā. Vēl vairāk tas ir jūtams, ja valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir vienīgais ienākuma avots. Tāpēc nestrādājošām personām ar invaliditāti ir sniedzams lielāks valsts atbalsts, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, norāda ministrijas speciālisti.

Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka

no 3695 personām ar pirmo invaliditātes grupu, kuras šā gada janvārī bija uzskaitē kā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējas, tikai trīs procenti bija nodarbinātas,

savukārt starp 9539 personām ar otro invaliditātes grupu, kuras bija valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējas, nodarbinātas bija 13 procenti personu.

Nestrādājošiem piemaksās

Labklājības ministrijā skaidro, kādā veidā aprēķināts jaunais valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts - to noteiks kā proporcionālu apmēru no ienākumu mediānas, tas ir, personām ar invaliditāti - 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas jeb 109 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas jeb 136 eiro. Tā būs bāzei, kurai atkarībā no invaliditātes grupas, piemēros koeficientu - 1,4 cilvēkiem ar pirmo, bet 1,2 - cilvēkiem ar otro invaliditātes grupu.

Turpmākā kārtība, kādā veidā noteiks pabalstu vienai vai otrai cilvēku grupai ir visai sarežģīta. Nestrādājošām personām ar pirmās un otrās grupas invaliditāti plānots noteikt piemaksu no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra - personām ar pirmās invaliditātes grupu 30 procentu apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra šai te pašai cilvēku grupai, bet personām ar otro invaliditātes grupu - 20 procentu apmērā no attiecīgā pabalsta apmēra.

Šādas piemaksas apmērs ir veidots, lai sekmētu ienākumu pieaugumu nestrādājošām personām, bet tas būtu samērīgs pret tām personām ar invaliditāti, kuras ir strādājušas, maksājušas nodokļus un saņem invaliditātes pensiju, kas ir izrietoša no veiktajām sociālajām iemaksām, paskaidroja Labklājības ministrijā. Dati rāda, ka

2019. gadā decembrī vidējā piešķirtā pensija ar piemaksu starp personām ar pirmās invaliditātes grupu bija 276,39 eiro, savukārt personām ar otro invaliditātes grupu - 258,04 eiro.

Prognozes liecina, ka pabalsta palielinājumu nākamgad saņems vairāk nekā 18 tūkstoši valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji ar invaliditāti, bet turpmākajos divos gados pabalsta saņēmēju skaits nedaudz pieaugs.

Jāpiebilst, ka pabalstu plānots palielināt no 2021. gada janvāra, tomēr Labklājības ministrija aicina noteikt pārejas periodu, lai Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra ieviestu izmaiņas sistēmā un spētu visus pabalstus pārrēķināt. Šis process prasa aptuveni piecus mēnešus, tāpēc pārrēķinātos pabalstus cilvēki saņems, visticamāk, laikā no maija līdz jūnijam. Pabalsta palielināšana kopumā izmaksās nepilnus deviņus miljonus eiro 2021. gadā, bet 2022. gadā jau 9,8 miljonus eiro.