Tehnisko apskašu liberalizācija cenu kritumu nenesīs

Nododot autotransporta tehniskās apskates veikšanu privāto rokās, braucamrīku īpašniekiem šis pakalpojums ievērojami lētāks, visticamāk, nekļūs, atzīst CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks. Saeimas deputāti CSDD un Satiksmes ministrijas amatpersonu teiktajā gan saklausa signālus, ka šis pakalpojums kļūs pat dārgāks.
30.09.2020. Jānis Lasmanis
 
©Dāvis Ūlands/F64

Otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā strādājošie deputāti uzklausīja CSDD un Satiksmes ministrijas amatpersonas par to, kā tiks organizēta pašlaik CSDD īpašumā esošo kapitāldaļu pārdošana uzņēmumos, kas tehnisko apskati veic pašlaik. Priekšplānā gan izvirzījās jautājums par to, kādi un vai vispār būs sabiedrības ieguvumi no tehniskās apskates pakalpojuma pilnīgas nodošanas privātuzņēmēju rokās.

“Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?” uzklausījusi A. Aksenoka stāstīto par kapitāldaļu atsavināšanu, jautāja pie Saeimas frakcijām nepiederošā Ļubova Švecova.

Atbildot, A. Aksenoks norādīja, ka iespējami zemākās cenas lielākais garants ir publiskā iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas pēc izmaiņām būs tehniskās apskates pakalpojuma izmaksas, viņš neņēmās.

“Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties,”

saka CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates pakalpojuma cena varētu nesarukt vai pat pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut konkursos par tehniskās apskates pakalpojuma sniegšanu piedalīties arī autoservisiem, taču šī ideja, argumentējot ar interešu konfliktu, tikusi noraidīta.

“Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks,” atgādinot senu patiesību, ka šaurs konkurentu loks var radīt cenu celšanos, teica J. Račko.

“Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [..]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās,” rezumēja komisijas sēdi vadošā Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

A. Aksenoks gan uzsvēra, ka liberalizācijas lielākais labums - sistēmas sakārtošana ‒ nebūs taustāms, taču pašreizējā situācija, kad CSDD gan kontrolē tehniskās apskates veicējus, gan ir to līdzīpašnieks, vairs neatbilst mūsdienu izpratnei par lietu kārtību un normatīvajai bāzei.

Viņš arī skaidroja, ka, publiskā iepirkuma kārtībā nododot tehniskās apskates punktus privāto rokās, jārēķinās, ka dažādās Latvijas vietās reālās pakalpojuma cenas atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transporta līdzekļu ir vairāk, pašizmaksa būs krietni mazāka par attālināto tehniskās apskates punktu izmaksām. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvātās cenas un nosūtīs tās Ministru kabinetam, kurš tad izveidos vienoto cenu.