Pensionāru maks papildināsies par 13 līdz 23 eiro

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu, šādi Labklājības ministrija nodefinējusi pensiju pārskatīšanu. Šodien, 1. oktobrī, Latvijā notiek visu pensiju indeksācija un Neatkarīgā kopā ar Labklājības ministrijas ekspertiem pensiju jomā skaidro, kas ir pensiju indeksācija un kā šoruden pensijas tiek pārskatītas.
01.10.2020. Inga Paparde
 
PENSIONĀRI. Šoruden indeksē visas pensijas pilnā apmērā, kas nepārsniedz 454 eiro, savukārt lielākām pensijām šo 454 eiro daļu, bet 20 procentus no palielinātās pensijas daļas virs 300 eiro valsts paņems sev nodokļos ©F64

Indeksējot vecuma pensijas, šogad piemēro indeksu atkarībā no seniora darba stāža - jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pensijas pielikums. Šā gada indeksāciju ietekmē deflācija jeb patēriņa cenu samazinājums atsevišķos šā gada mēnešos, kas nozīmē, ka indeksi salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir mazāki. Tomēr deflācija nav apēdusi pensiju pielikumu, un, pēc Neatkarīgās aplēsēm, vidēji pensijas pieaugs par desmit līdz 13 eiro.

Indeksē visas pensijas, bet dažādi

Labklājības ministrijā atzīst, ka jautājumi, kas skar pensijas, ne vienmēr ir vienkārši saprotami, taču vēl jāpiebilst, ka arī pati indeksēšanas kārtība nemaz nav tik vienkārši izveidota, lai bez priekšzināšanām un aprēķiniem varētu prognozēt, kādu pensijas pielikumu saņems katrs pensionārs.

SKAIDRO. Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska detalizēti paskaidro, kā veidojas indekss, kuru piemēro pensiju pārrēķināšanā / Labklājības ministrija

Šogad tiek indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro, savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - šos minētos 454 eiro. Piemēram, ja cilvēks saņem 500 eiro lielu pensiju, viņam 1. oktobrī indeksēs 454 eiro, bet atlikušos 46 eiro - ne. Kā izņēmums jānorāda politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem indeksē visu pensijas apmēru.

No vairākiem indeksiem izveido vienu…

Indekss, kuru ņem vērā, pārrēķinot pensijas, veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, bet, vienkāršāk sakot ‒ tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā tiek veiktas iemaksas visiem valstī strādājošiem, kas veic sociālās apdrošināšanas maksājumus, skaidro Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.

Lai noteiktu iemaksu algas summas faktiskās izmaiņas konkrētajā gadā, konkrētā gada iemaksu algu summa tiek attiecināta pret iepriekšējā gada iemaksu algu summu.

Tā var redzēt, kādas notikušas izmaiņas algu sektorā pēdējā gada laikā. Šo aprēķinu rezultātā iegūst iemaksu algu summas indeksu jeb indeksu, kas raksturo algu summas faktiskās izmaiņas. Jāmin vēl viens interesants fakts. “Šo algu ietekmē arī inflācija, tomēr, lai noteiktu iemaksu algas summas reālās izmaiņas jeb reālo pieaugumu konkrētajā gadā, no iemaksu algu summas indeksa inflācijas ietekme ir jāizslēdz,” skaidro Dace Trušinska. “Lai to izdarītu, Ministru kabineta noteikumos ietvertā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma aprēķina formulā iemaksu algu summas indekss tiek dalīts ar patēriņa cenu indeksu.”

bet piemēro dažādus

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380. Taču līdzīgi kā iepriekš,

arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža.

Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt.

Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, ja darba stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, kā arī, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, - 60 procentus, ja stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem - 70 procentus, un darba stāžs bijis 45 gadi un vairāk - jau 80 procentus. Rezultātā katrai senioru grupai pēc darba stāža izveidojas savs indekss.

Neatkarīgā

Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 350 eiro, tad senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no oktobra pensijas apmērs būs 363,30 eiro (par 13,30 eiro lielāks), ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem - pensijas apmērs būs 365,61 eiro (par 15,61 eiro lielāks), ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem - pensijas apmērs būs 367,92 eiro (par 17,92 eiro lielāks). Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad pensija palielināsies līdz 370,23 eiro (par 20,23 eiro lielāks).

Indeksē arī pensiju piemaksas

Indeksēs arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Šo indeksu piemēros tam pensijas piemaksas apmēram, kāds pensionāram ir noteikts, un tie ir divi ‒ 1,07 eiro vai 1,61 eiro, ‒ atkarībā no tā, kad piešķirta pensija.

Tas nozīmē, ka esošais piemaksas apmērs tiek pārskatīts, piemērojot indeksu 1,0380. Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1,07 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,11 eiro, bet tie, kas saņēma 1,61 eiro - turpmāk saņems 1,67 eiro, stāsta Dace Trušinska.

Piemēram, pensionārs, kurš saņem vecuma pensiju 400 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās noteikto piemaksu 26,75 eiro (par 25 darba gadiem (no 45 gadiem) līdz 1995. gada beigām), no šā gada oktobra saņems vecuma pensiju 423,12 eiro un piemaksu pie pensijas 27,75 eiro. Jāatgādina, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. Pašlaik pensiju ar nodokli neapliekamais minimums ir 300 eiro, tātad ar nodokli apliek un apliks summu, kas ir virs 300 eiro.

FAKTI

  • PENSIJU INDEKSĀCIJA. JAUTĀJUMI UN ATBILDES
  • Vai indeksē visas pensijas vienādā apmērā? Indeksē visas pensijas, bet ne vienādā apmērā. Šogad tiek indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro, savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - šos minētos 454 eiro. Indekss, ko piemēro pensijas pārskatīšanā, arī var atšķirties pensionāra stāža dēļ.
  • Kas ir indekss, ko izmanto pensijas pārskatīšanā?
  • Šis indekss veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (inflācijas) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Katru gadu aprēķina jaunu indeksu.
  • Vai visām pensijām izmanto vienu indeksu? Pamata indeksu nosaka vienu, bet to piemēro atkarībā no darba stāža - jo lielāks darba stāžs, jo lielāks indekss.
  • Vai pensijas indeksācijā ir nozīmē darba stāžam? Jā, liela nozīme - jo lielāks darba stāžs, jo lielāku indeksu piemēro, pensiju pārrēķinot.
  • Kā uzzināt, par cik palielināsies katra konkrēta cilvēka pensija? Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā.
  • Vai pensionāram ir kaut kas jādara pašam, lai saņemtu pensijas indeksāciju?
  • Nē, pensionāriem pašiem nekas jādara nav. Pensiju indeksācija notiek automātiski ‒ katru gadu 1. oktobrī. Tas nozīmē, ka arī šogad ar oktobri ikviens, kam pienākas pensija, saņems to jau noindeksētā apmērā. VSAA rīcībā ir visi nepieciešamie dati ‒ pārrēķins notiek automātiski.

Avots: Neatkarīgā pēc Labklājības ministrijas informācijas