Bagātās NVO atbrīvojas no valsts uzraudzības 8,5 miljonu sadalē

Latvijas ietekmīgāko un bagātāko nevaldības organizāciju apzeltīšana ar 8,5 miljoniem eiro notiek bez jebkādas uzraudzības no valsts puses. Tādējādi sabiedriskās domas un procesu ietekme pašlaik tiek formēta atbilstoši ārvalstu priekšstatiem par Latvijas nevaldības sektora vajadzībām.
16.10.2020. Imants Vīksne
 
©Neatkarīgā

Neatkarīgā jau vēstīja, ka pāris tuvākajos gados "Izredzētās NVO apzeltīs ar EEZ instrumentu" .

Proti, virknei ideoloģiski tuvu nevaldības organizāciju tiks piešķirti iespaidīgi līdzekļi no Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta. Programmas nosaukums ir “Aktīvo iedzīvotāju fonds”, un šī piešķīruma mērķis ir audzēt saņēmēju organizāciju ietekmi uz lēmumu pieņēmējiem - politiķiem un ierēdniecību. Viens konkurss šoruden jau noslēdzies un trīsdesmit projektiem atvēlēts vidēji pa 100 000 eiro katram.

Bez Latvijas ziņas

Aplaimoto organizāciju nosaukumi labi pazīstami - piemēram, sabiedrība par atklātību “Delna”, Latvijas Cilvēktiesību centrs, “Latvijas platforma attīstība sadarbībai”, Eiropas kustība Latvijā, “Ulubele” un Dzīvnieku policija, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules dabas fonds, centrs “Marta”. Tās visas ir salīdzinoši turīgas organizācijas, kas jau pašlaik savā darbībā fokusējas uz likumdošanas procesa ietekmēšanu. Konkursa nosacījumi izslēdza no naudas saņemšanas jaunas, mazpieredzējušas vai trūcīgas biedrības. Aiz borta palika 63 konkursa dalībnieki, kas, protams izraisīja neapmierinātību. Sadalīti tomēr tiek publiskie līdzekļi, bet pievāc tos bagātākās organizācijas, kas jau līdz šim dāsni finansētas no nodokļu maksātāju naudas un valsts budžeta. Taču nule kļuvusi zināma vēl viena Aktīvo iedzīvotāju fonda īpatnība naudas sadalē.

Šī ir vienīgā publiskā finansējuma programma Latvijā, ko pilnībā kontrolē ārvalstis bez jebkādas uzraudzības no mūsu valsts iestāžu puses.

Tātad nepastarpināta ietekme no trim valstīm, kas pat neietilpst Eiropas Savienībā. Tās ir Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Faktiski 8,5 miljoni tiek ieguldīti, lai ietekmētu Latvijas politiskos un sabiedriskos procesus bez pašas Latvijas ziņas.

Maksa par tirgu

Neatkarīgā

Te jāatgādina, kāpēc vispār tāds EEZ un Norvēģijas divpusējais finanšu instruments pastāv. Šīs trīs donorvalstis maksā Eiropas Savienībai par piekļuvi pasaulē lielākajam tirgum, šādi nodrošinot pašas savu labklājību. Maksājuma izlietojums tiek abpusēji saskaņots un ieguldīts dažādās programmās ‒ kultūrā, izglītībā, pētniecībā, vides nozarē. Agrāk tāpat notika arī ar ieguldījumiem pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā, taču jaunā programma ‒ Aktīvo iedzīvotāju fonds ‒ ir kļuvusi par izņēmumu, uz ko saņēmējvalstij nav nekādas ietekmes. Pēc Neatkarīgās domām, tas ir pretrunā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumam. Likums noteic, ka vadošā iestāde, kas slēdz grantu līgumus ar donoriem, ir Finanšu ministrija. Savukārt tālāk individuālo projektu ieviešanas uzraudzību, kontroli un auditu īsteno Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Finanšu ministrijā apstiprina, ka agrāk tā tiešām bijis. Vecākā eksperte Ieva Raboviča skaidro, ka citiem EEZ grantiem programmas administrē nozaru ministrijas, bet Finanšu ministrija kā vadošā iestāde tās uzrauga. Taču pēdējā plānošanas periodā attiecībā uz Aktīvo iedzīvotāju fondu ieviesta cita kārtība, un tas par saviem ieguldījumiem un īstenotajiem projektiem atskaitās tikai un vienīgi pašiem donoriem.

Šāda politika tiekot piekopta ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs, kas saņem naudu no šīs programmas. It kā tāpēc, lai pasargātu pilsoniskās sabiedrības aktivitātes no valsts pārvaldes un biznesa sektora ietekmes. Tātad praksē sanāk tā, ka savas valsts ietekme tiek aizstāta ar triju ārvalstu ietekmi.

Mēs jums neko neteiksim

Publiski šī dīvainā kārtība kļuvusi zināma, pateicoties tam pašam konkursam, kurā lielākā daļa biedrību tika atstātas aiz strīpas, bet neliela izredzēto daļa tika pie milzīgiem grantiem. Kāda biedrība vēlējās saņemt no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras skaidrojumu par diviem apstiprinātiem projektiem, kas tai šķituši atbalstīti nepamatoti. Taču biedrībai atbildēja nevis aģentūra, bet gan Aktīvo iedzīvotāju fonda vadītāja Inese Siliņa. Un atbildēja ļoti vīzdegunīgi: “Aktīvo iedzīvotāju fondam nav pienākums sniegt jebkādu informāciju trešajām personām un atskaitīšanās par fonda darbību notiek tikai Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu birojam.” Fonds individualizētu informāciju par apstiprinātajiem projektiem nesniegs.