Migrants slepkava, izvarotājs notiesāts uz mūžu

Angermanlandes apgabala tiesa Zviedrijā piespriedusi mūža ieslodzījumu migrantam Abubakeram Mohamadam Avadam. Taisnība ir triumfējusi, ja vien par tādu uzskata slepkavas un izvarotāja nokļūšanu zviedru tautas mūžamaizē. Tikmēr Latvijas Cilvēktiesību centrs un citi velkamisti satraucas, ka šī nozieguma atspoguļošana vairo negatīvus stereotipus un aizspriedumus Latvijas sabiedrībā.
21.10.2020. Imants Vīksne
 
©foto no krimināllietas materiāliem

Latvijai šobrīd jāizšķiras, kā rīkoties saistībā ar Eiropas Komisijas piedāvāto Migrācijas un patvēruma paktu. Piedāvājumā dalībvalstīm ir divas alternatīvas - vai nu uzņemt nelegālos migrantus pie sevis, vai arī apmaksāt viņu repatriēšanu. Un tieši tādēļ Zviedrijas drūmie pieredzes piemēri migrantu integrācijā ir tik nozīmīgi. Izvēloties turpmāko valsts stratēģiju attiecībā uz nelūgtajiem viesiem, ir jāanalizē arī potenciālais apdraudējums mūsu sabiedrībai.

Noziedznieku fraktētajās “bēgļu laivās” līdzās zinātņu doktoriem, ārstiem un programmētājiem, Eiropas Savienībā ierodas arī slepkavas, izvarotāji un reliģiskie fanātiķi.

Liberāļi viņiem pasniedz segas, nacionālisti cenšas padzīt atpakaļ, no kurienes nākuši. Turpinoties valstu diskusijām par turpmāko migrantu apsaimniekošanu, arī Latvija izstrādājusi savu pozīciju. Pagaidām, pirms likta lietā, tā netiek publiskota. Taču jebkurā gadījumā lēmuma pieņēmējiem der zināt, kas par publiku izkāpj Eiropas krastā, lai rēķinātos ar iespējamajām sekām.

Cēloņsakarību ķēde

Abubakers Mohamads Avads ir dzimis Sudānā, bet 2005. gadā kopā ar vecākiem imigrēja Zviedrijā. Te viņš saņēma patvērumu, pilsonību un pabalstus. Taču par sekmīgas integrācijas piemēru nekļuva. 2016. gadā viņam piesprieda nosacītu sodu par seksuālu uzmākšanos. Tai pašā gadā notiesāja par zādzībām veikalā. 2018. gadā viņš tika sodīts par narkotiku noziegumiem. Bet šā gada 10. maijā viņš pastrādāja savu mūža noziegumu. Neaicināts ieradās jauniešu ballītē, pēc tam neaizgāja no tās prom. Vienam no viesiem izdarīja miesas bojājumus, izvaroja meiteni, nāvējoši sadūra mitekļa saimnieku 19 gadus veco Tomiju Lindu un tad vēlreiz izvaroja meiteni. No liecībām izriet, ka uz to viņu pamudinājusi plauktā ieraudzīto naģeņu nacionālistu partiju simbolika. Vienkārši cepures. Zviedru mediji “Aftonbladet” un “Expressen” vēsta, ka pirmdien tiesa prāvā pasludinājusi spriedumu, un tas ir mūža ieslodzījums par slepkavību, slepkavības mēģinājumu, izvarošanu un draudiem. Tiesa konstatējusi: “Slepkavība ir bijusi īpaši nežēlīga un mirušajam nozīmējusi arī smagas ciešanas. Tāpēc sods būs mūža ieslodzījums.” Tomijs Linds nomira diennakti pēc saduršanas. Mediķiem viņa dzīvību glābt neizdevās.

Kamēr zviedru nacionālisti runā par kaitējumu, kas ar nekontrolēto migrāciju tiek nodarīts miermīlīgajai skandināvu sabiedrībai, liberāļi spītīgi atsakās saistīt pieaugošo vardarbību ar migrācijas problemātiku.

Un līdzīgi tas notiek arī Latvijā.

Nosodām, tomēr nenosodām

Pēc Neatkarīgās publikācijas Latvijai nav jāsaka migrantiem welcome redakcija saņēma ārvalstu fondu finansētās biedrības “Latvijas Cilvēktiesību centrs” pretenziju. Sudānieša Abubakera Mohamada Avada pastrādātos noziegumus nedrīkstot vispārināt. Lūk, plašāks citāts no velkamistu vēstules:

“Latvijas Cilvēktiesību centrs atbalsta kritiskus un objektīvus rakstus par problēmām, kas ir saistītas ar migrāciju. Vienlaikus vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz to, ka minētā raksta saturs un tajā neobjektīvi un vienpusēji sniegtā informācija veicina neiecietību un naidu pret patvēruma meklētājiem uz rasu un nacionālās piederības pamata. Rakstā ir izklāstīti Sudānas bēgļa, kas kļuva par Zviedrijas pilsoni, pastrādātie noziegumi vairāku gadu garumā, t.sk. nežēlīgie noziegumi, par kuriem persona tiek tiesāta. Vēlamies uzsvērt, ka jebkurš noziegums ir nosodāms neatkarīgi no cilvēka tautības, pilsonības un tiesiskā statusa, kurš to ir paveicis. Tomēr raksta autors ar minēto piemēru skaidri ilustrē to, ka patvēruma meklētāju uzņemšana no Āfrikas un Āzijas valstīm nav pieņemama un ir apdraudējums, tādējādi atsevišķu indivīdu pastrādātus noziegumus vispārinot un attiecinot uz lielu cilvēku grupu saistībā ar to rasu, etnisko un nacionālo izcelsmi un vairojot negatīvus stereotipus un aizspriedumus sabiedrībā.”

Šis nav rasisms

Pretenzijas turpinājumā biedrība norāda, ka raksts publiskajā telpā ir veicinājis rasistiskus komentārus, uzskaita piemērus un brīdina par vēršanos Valsts drošības dienestā “par nacionālā, rasu un etniskā naida izraisīšanu atbilstoši Krimināllikuma 78. pantam”.

Demokrātiskā sabiedrībā katram ir tiesības vērsties, kur viņš vēlas. Savukārt laikrakstam ir tiesības un pienākums informēt sabiedrību par tai nozīmīgu problemātiku. Arī Neatkarīgā savā publikācijā uzsvēra, ka katrs šāds gadījums ‒ katra izvarošana un katra slepkavība sabiedrībā nostiprina stereotipu, ka nelegālie migranti ir potenciāls apdraudējuma avots. Taču vēlreiz jāuzsver ‒ stereotips ir dabisks aizsardzības mehānisms, un tāpēc Abubakera Mohamada Avada noziegums māca, ka pret nelūgtiem ciemiņiem jāizturas ar vislielāko piesardzību. Tomijs Linds nebija pietiekami aizdomīgs un samaksāja par to ar savu dzīvību.

Noziedznieki Eiropas krastā nav jāsagaida ar segām un pabalstiem, bet gan skaidru vēstījumu, ka viņi tiks sodīti par noziegumiem un pēc tam deportēti. Zviedrijas tiesas piespriestais mūža ieslodzījums Abubakeram Mohamadam Avadam ir šāds nepārprotams vēstījums. Un nevis rasisms.