Igaunija izstājas no 6x6 bruņumašīnu kopprojekta

Iecere uztaisīt somu uzņēmuma “Patria Land Oy” rūpnīcā ar Baltijas valstīm kopīgu bruņumašīnas modeli, pārtapusi Somijas un Latvijas kopprojektā. Igaunija projekta dārdzības un nepietiekamo ieguvumu dēļ izstājusies.
22.10.2020. Imants Vīksne
 
Somiem ir liela pieredze šādu sešu riteņu bruņumašīnu ražošanā. Intriģējoši, kā tās tiks uzlabotas, pielāgotas un modificētas, pateicoties sadarbībai ar Latviju ©Patria publicitātes foto

Latvijai bruņumašīnas nepieciešamas visvairāk, jo mācību un kaujas uzdevumos nākas braukt ar veciem krāmiem, ko savulaik lēti pārdevuši vai tāpat atdevuši sabiedrotie no dažādām valstīm. Pēckara gadu “Volvo Viking”, daži “Unimog” visurgājēji vai “Scania” ar brezenta jumtu nav piemērotas mašīnas, lai karavīrus nogādātu priekšējās frontes līnijās un vispār - lai kādu kaut kur nogādātu kara apstākļos. Liels solis transporta nodrošinājumā ir vieglo tanku CVRT iepirkums, taču vajadzīgas arī mašīnas uz riteņiem. Ne jau tikai pa purviem un smilšu laukiem būs jāpārvietojas un nepieciešamības gadījumā jākaro.

Leišiem Vilkas, igauņiem Pasi

Kaimiņos situācija ar bruņutransporta nodrošinājumu ir krietni labāka. Tāpēc viņi par sadarbību ar somiem tik izmisīgi necīnās. Lietuviešus šis projekts vispār neinteresē. Viņi devuši priekšroku Vācijā ražotajām “Boxer” bruņumašīnām ar Izraēlā ražotu šaujamtorni un lietuviskotu nosaukumu - “Vilkas”. Līdz nākamā gada beigām, ja kovids neizjauks plānus, leišu arsenālā jābūt kopumā 88 vilkiem.

Savukārt Igaunijas kaujas transporta flotē ir pāri simtam somu ražojuma sešu riteņu “Patria Pasi”. Labas kaujas mašīnas, taču pavecas un kara misijās krietni nodzenātas. Daudzām, pārvadājot smagas munīcijas kravas, cietis priekšējais tilts. Līdz ar to igauņiem jaunu somu izcelsmes bruņumašīnu iegāde būtu loģisks spēju attīstības turpinājums. Tomēr vēl šogad parakstītajiem nodomu protokoliem turpinājums pagaidām nesekos. Kā vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “Eesti Rahvusringhääling”,

bruņotajiem spēkiem nav izdevies vienoties ar Somijas pusi par trim izšķiroši svarīgām sadarbības pozīcijām - bruņutransportiera platformas izpētes un izstrādes cenu, mašīnas gala cenu un igauņu militārās industrijas uzņēmumu iesaisti ražošanā.

Līdz ar to vismaz pašreizējā sadarbības projekta posmā igauņi somiem un latviešiem nepiebiedrojas.

Prioritāte - savas industrijas piesaiste

Igauņiem vajadzība neesot nemaz tik steidzīga. Vecās mašīnas vēl darbojas, turklāt tirgū esot pieejami arī citu marku bruņutransportieri, kas atbilst Igaunijas armijas vajadzībām un maksātspējai. Prioritāra prasība bruņumašīnu iepirkumā būšot igauņu aizsardzības industrijas iesaistei. Tā, atsaucoties uz armijas Aizsardzības pētījumu centra bruņutehnikas nodaļas vadītāju Ivaru Jansonu, vēsta sabiedriskais medijs.

Jāteic, ka igauņi jau no paša ieceres sākuma tās virzībā piedalījās ar nepārprotamu piesardzību, nepieciešamo nodomu vēstuli un vēlāk tehnisko vienošanos parakstot ar pāris mēnešu nobīdi.

Nule līgumu par 6x6 bruņumašīnu sistēmas pētniecību un izstrādi parakstījusi Latvija, Somija un “Patria”. Igauņi - nē. Ko viņu izstāšanās nozīmē Latvijai, Neatkarīgā vaicāja Aizsardzības ministrijai. Kā nekā pasākuma izmaksas 7,3 miljonu eiro apmērā bija plānots sadalīt uz trim, bet tagad kļuvis par vienu dalībnieku mazāk. Ministrija gatavo skaidrojumu.

Kā tikt pie somiem

Tas, ka igauņi izstājās no projekta tā dārdzības un neatbilstības dēļ, ir vairāk nekā dīvaini, jo sadarbības jēga bija tieši šo problēmu atrisināšanā. Tā vismaz skaidrots ieceres publiskajā pieteikumā:

“Tehniskās vienošanās mērķis ir radīt rentablus risinājumus visu trīs valstu sauszemes spēku spēju prasībām, lai nodrošinātu ne tikai izdevīgāku iepirkuma piedāvājumu, bet arī partnervalstu bruņutehnikas savstarpējo savietojamību un to piegādes drošību, tai skaitā vietējās transportlīdzekļu uzturēšanas un remonta kapacitātes izveidi, kā arī iespējamu vietējās industrijas kapacitātes stiprināšanu, vēlāk iesaistoties transportlīdzekļu ražošanā un piegādes ķēdes attīstīšanā.”

Militārie iepirkumi allaž ir smagnēji un saskaras ar sīvām cīņām potenciālo pretendentu starpā. Un te jāatgādina ka Aizsardzības ministrija pavasarī pat saņēma publiskus pārmetumus, ka visaugstākajā līmenī tiekot lobētas somu intereses. Pretenzijas bija vācu zīmola “Unimog” pārstāvim Latvijā.

Viņš atsaucās uz 2017. gadā sākto konkursu par bruņotu 4x4 taktisko kaujas transportlīdzekļu iegādi, kas 2019. gadā pēc Iepirkumu uzraudzības biroja konstatētiem pārkāpumiem tika pārtraukts. Atklājās, ka par piemērotāko konkursā izvēlētā somu ražojuma mašīna “Sisu GTP” testēta atšķirīgi no pārējām. Lai arī profesionāļu ieskatā mašīna ir izcila, konkursu pārtrauca, bet jaunu neizsludināja. Tā vietā sadarbība ar somiem tika veidota no jauna ‒ kā starpvaldību projekts un jau par 6x6 bruņumašīnu izstrādi uz somu “Patria” transportlīdzekļu bāzes. Aizsardzības ministrija cer, ka pirmos eksemplārus notestēt izdosies jau nākamā gada nogalē. Pēc tam tiks lemts par šo mašīnu iegādi lielākā skaitā.