Latvija bruņumašīnas arī bez igauņiem nopirks

Igaunijas kavēšanās ar līguma parakstīšanu neietekmē projekta tālāko virzību, taču bruņumašīnu izstrādes izdevumus gan nāksies dalīt uz divām projekta dalībvalstīm – Latviju un Somiju. Pirmā testējamā sešu riteņu bruņumašīna Latvijā varētu nonākt jau nākamgad. Tikmēr citu iepirkumu – par kāpurķēžu kaujas mašīnu piegādi ‒ var uzskatīt par sekmīgi pabeigtu.
27.10.2020. Imants Vīksne
 
Lietoto CVRT iepirkums tiek uzskatīts par sekmīgu un stratēģiski pareizu izvēli. Kad šie mazie tanki būs jāmaina, tad gan priekšroka tikšot dota pat ne nākamajai, bet jau aiznākamajai tehnikas paaudzei ©Latvijas armija, srž. Ēriks Kukutis

Līgums par mazajiem tankiem tika noslēgts ar Lielbritāniju 2014. gadā un paredzēja 123 mašīnu piegādi līdz šā gada beigām. Šīs mašīnas esot piegādātas, bet pērn noslēgts nākamais darījums par vēl 82 bruņumašīnu piegādi. Kaut gan iepirkuma sākumposmā aizsardzības resors tika daudz kritizēts par lietotas bruņutehnikas iegādāšanos, šobrīd tā jau ir attaisnojusies. Iepriekš Latvijas armijai nebija faktiski nekādas bruņutehnikas, bija nepieciešams ātri tikt pie liela skaita mašīnu ar salīdzinoši zemām izmaksām. Tāpēc tika izdarīta izvēle par labu lietotām atjaunotām kāpurķēžu kaujas mašīnām. Pirmā darījuma cena bija 46,6 miljoni eiro. Ar līdzīgu motivāciju no Austrijas iepirktas arī 47 lietotas pašgājējhaubices. Lielgabali uz kāpurķēdēm. Tagad, kad armijas rīcībā jau ir kāda bruņutehnika, NBS var pievērsties arī pilnīgi jauna bruņojuma iegādei.

Patria” - Latvijai piemērotākā

Neatkarīgā jau vēstīja par Latvijas ieceri sadarbībā ar Somiju un uzņēmumu “Patria Land Oy” izstrādāt kopīgu sešu riteņu bruņumašīnas modeli. Sākotnēji šai projektā piedalīties plānoja arī Igaunija, taču nesen tika pavēstīts, ka dārdzības un nepietiekamo ieguvumu dēļ “Igaunija izstājas no 6x6 bruņumašīnu kopprojekta”.

Kā tas ietekmēs turpmāko projekta norisi, Neatkarīgā vaicāja Aizsardzības ministrijai. Lūk, skaidrojums:

“Tas, ka Igaunija vēl nav parakstījusi bruņumašīnu izpētes un izstrādes līgumu, neietekmē projekta tālāko virzību - pēc izpētes fāzes ietvarvalstis varēs uzsākt sarunas par jauno transportlīdzekļu iegādi. Pašlaik šī līguma izmaksas līdzvērtīgi segs Latvija un Somija. Ja Igaunija lems parakstīt līgumu, tai būs jāsedz attiecīgi papildu radītās izmaksas.

Aizsardzības ministrijas tirgus izpētē tika secināts, ka “Patria” 6x6 bruņoto transportlīdzekļu piedāvājums šobrīd ir finansiāli izdevīgākais un Latvijas apstākļiem atbilstošākais.”

Somiem labs bizness

Tātad formāli Igaunija joprojām ir projekta dalībniece, jo pavasarī parakstīja tehnisko vienošanos kopā ar Latviju un Somiju. Savukārt projekta izpētes un izstrādes līgumu var parakstīt arī vēlāk. Pašlaik 7,3 miljonus eiro sešu riteņu platformas izstrādei segs tikai Latvija un Somija. Igauņiem šī summa ‒ pat uz trim galviņām sadalīta ‒ šķitusi par lielu, bet pašu industrijas plānotā iesaiste par nenozīmīgu. Igaunijas rīcība gan šķiet īpatnēja, jo tās bruņojumā jau ir “Patria” ražotās bruņumašīnas “Pasi” un tām tuvojas ekspluatācijas cikla beigas. Vēl gan iespējams, ka igauņi nekādās izstrādēs nepiedalīsies, bet beigās tāpat nopirks šīs pašas bruņumašīnas. Latvija sadarbību ar somiem gan nenoniecina.

Transportlīdzekļu izpētes fāze noslēgsies nākamā gada nogalē. Pēc pirmo paraugu notestēšanas partnervalstis sāks sarunas par 6x6 bruņu transportlīdzekļu iegādi. Aģentūra LETA, atsaucoties uz aizsardzības ministru Arti Pabriku, vēsta, ka bruņumašīnu piegādes varētu tikt veiktas aptuveni desmit gadu laikā. Ja to kvalitāte būs Latvijas armijas prasībām atbilstoša, tad mašīnas būtu paredzētas ne tikai Sauszemes spēku Mehanizētajai kājnieku brigādei, bet arī visām četrām Zemessardzes brigādēm. Tas nozīmē, ka Latvijai kopumā būtu vajadzīgi vairāki simti šādu bruņumašīnu. Somijas militārā industrija tiks pie laba darījuma.

Kopā pētīs gaisa aizsardzību

Naudas taupīšanas un bruņojuma savietojamības nolūkos plašāk sadarboties NATO valstu starpā, īstenojot kopīgus militārus pasūtījumus, līdz šim nav pārlieku sekmējies. Tomēr šai idejai nav arī atmests ar roku. Tā pagājušajā nedēļā parakstīta daudzpusēja nodomu vēstule gaisa telpas aizsardzības jomā. Tā gan pagaidām neuzliek dalībvalstīm nekādas juridiskas vai finansiālas saistības. Tikai konstatē pastāvošās iespējas:

“Nodomu vēstulē minēto sadarbības virzienu vidū ir vienotu prasību apzināšana un izstrāde uz zemes bāzētām tuvas līdz vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmām, kopīga tirgus izpēte un potenciāla starpvalstu iepirkumu veikšana.” Bez Latvijas šo politisko vienošanos parakstījusi Beļģija, Dānija, Vācija, Ungārija, Itālija, Nīderlande, Slovēnija, Spānija un Apvienotā Karaliste.