Latvijā ir 140 000 iedzīvotāju nabadzībā
Trūcīgs, ja mazāk par 109 eiro
Parlaments konceptuāli atbalstījis grozījumus likumā “Par sociālo drošību”, kas paredz definēt minimālo ienākumu sliekšņus, noteikt to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu. Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē, un to jau nākamnedēļ turpinās skatīt un vērtēt atbildīgās Saeimas komisijas. Likumprojekts paredz noteikt, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Konkrētus apmērus plānots noteikt citos noteikumos un likumos, kuros būs arī skaidroti šo sliekšņu piemērošanas kritēriji, piešķiršanas un izmaksas kārtība.
Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro, un tas tātad būs zemākais iespējamais ienākumu slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem,
skaidrots grozījumu anotācijā. Likumprojekta konceptuālajā versijā ir noteikts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskatīs ne retāk kā reizi trijos gados, tātad tas var būt arī tikai vienu reizi trijos gados.
140 tūkstoši trūcīgo
Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 140 000 iedzīvotāju ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem, aprēķinājusi Labklājības ministrija. Šo Latvijas nabadzīgāko iedzīvotāju vidū visliekākais skaits ir minimālās pensijas saņēmēji (vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku), kā arī garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēji (nepilni 27 tūkstoši cilvēku), taču jāpiebilst, ka šīs konkrētās iedzīvotāju grupas saskaitītas, ņemot vērā pašreizējos trūcīguma līmeņus.
Garantētais minimālais ienākums pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā no nākamā gada būs 109 eiro, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 76 eiro mēnesī, jo šo minimālo sliekšņu noteiktā izvēlēta metode, ka tikai vienam ģimenes loceklim ir maksimālais līmenis jeb koeficients “viens”, bet pārējiem tiek izmantots cits - mazāks ‒ koeficients. Savukārt
trūcīgas mājsaimniecības minimālo ienākumu apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā plānots 272 eiro, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 190 eiro mēnesī.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām, kas sasniegušas pensijas vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, kā arī personām ar invaliditāti paredzēts garantētā minimālā ienākuma līmenī ‒ 109 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 136 eiro. Savukārt personām ar pirmo invaliditātes grupu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā tiks piemērots koeficients 1,4, bet personām ar otro invaliditātes grupu - 1,2. Nestrādājošām personām ar pirmo un otro invaliditātes grupu būs piemaksa pie valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.
Minimālā pensijas bāze būs 136 eiro
Minimālās vecuma pensijas un invaliditātes pensijas bāze paredzēta 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 eiro apmērā. Minimālo vecuma pensiju noteiks par katru apdrošināšanas stāža gadu, piemērojot vecuma pensijas aprēķina bāzei koeficientu 1,1, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz vecuma pensijai nepieciešamo stāžu, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.
Savukārt pirmās un otrās invaliditātes grupas pensijas apmērs nedrīkstēs būt mazāks par invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai arī piemēros koeficientus - pirmās invaliditātes grupas gadījumā tas būs 1,6, bet otrās invaliditātes grupas gadījumā - 1,4.
Apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz septiņu gadu sasniegšanai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un minimālā pensija plānota 136 eiro, bet bērniem no septiņu gadu vecuma ‒ 163 eiro apmērā. Par likuma grozījumiem otrajā - galīgajā - lasījumā vēl jālemj Saeimai. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Koalīcija klusē, opozīcija ierosina
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kur vērtēja grozījumus gan sociālās drošības likumā, gan citos likumos, kuri ir saistīti ar šo minimālo ienākumu, izskanēja jautājums, ko aktualizējis arī tiesībsargs. Kāpēc valdība likumā paredzējusi minimālā ienākuma līmeni pārskatīt nevis vienu reizi gadā, bet gan tikai reizi trijos gados (precīzāk - ne retāk kā reizi trīs gados). Skaidrojuma tieši tam, kāpēc izvēlēti trīs gadi, nav.
Labklājības ministrijas eksperti uzsver, ka no viņiem nācis priekšlikums un sākotnēji tieši tā likuma grozījumos bija noteikts, ka minimālie sliekšņi jānosaka katru gadu. Taču valdības sēdē, pamatojoties uz Finanšu ministrijas viedokli, priekšlikums modificēts. Saeimas komisijas sēdē Finanšu ministrijas pārstāvji paskaidrot to diemžēl nevarēja.
Lai gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti teorētiski sprieda, ka varētu iesniegt no komisijas puses priekšlikumu, kas arī atbilstu tiesībsarga nostādnei, konkrēti ierosinājumi neieraudzīja dienasgaismu.
Tomēr uz šī likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā lasījumā (to skatīs Saeimas Budžeta komisija) priekšlikumus iesnieguši divu opozīcijas partiju pārstāvji. Zaļo un zemnieku savienības deputāti Dana Reizniece-Ozola, Jānis Dūklavs un Viktors Valeinis iesnieguši šādu priekšlikumu: “Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata ne retāk kā reizi gadā.” “Situācijā, kad visas valsts pārvaldes atalgojumu pārskata reizi gadā, nav pieļaujami minimālos ienākumu sliekšņus pārskatīt tikai reizi trīs gados,” šādu argumentu minējuši deputāti. Līdzīgu priekšlikumu iesniegusi partijas “Saskaņa” frakcija, un tas skan šādi: “Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata ik gadu 1. jūlijā, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē publicēto aktuālo ienākumu mediānas vērtību. Ja pārskata gadā ienākumu mediānas vērtība nemainās vai samazinās, minimālo ienākumu sliekšņi paliek iepriekš noteiktajā apmērā.”
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
