Finanšu ministrija nobremzē pensiju piemaksas

Izskatot priekšlikumus pensiju likumam, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šodien nelēma par deputāta Andreja Klementjeva rosinājumu atjaunot pensiju piemaksas visiem pensionāriem. Faktiski tie ir jau divus gadus seni Labklājības ministrijas priekšlikumi, kurus nekādi neizdodas pieņemt, lai gan konceptuāli un vārdos atbalstu tiem izsaka gan Latvijas Pensionāru federācija, gan citas senioru organizācijas.

Simt tūkstoši senioru piemaksas nesaņem

Pensiju piemaksu jautājums ir svarīgs senioriem, kuri pensionējās, sākot no 2012. gada, kā arī visiem, kuri vēl plāno doties pensijā. Pensionāri no šo piemaksu viedokļa atrodas dažādās situācijās - vieni saņem pensiju piemaksas, citi nesaņem, lai gan abām pensionāru grupām ir darba stāžs, par ko šīs piemaksas būtībā tiek piešķirtas. Labklājības ministrija sagatavoja izmaiņas pensiju likumā, taču valdība tās nav apstiprinājusi, jo prioritāri līdz šim bija citi uzdevumi.

Ja tiktu atjaunotas piemaksas saskaņā ar Labklājības ministrijas plānu, tad jau 2021. gadā tās saņemtu vēl 20 300 vecuma pensionāri un 6300 invaliditātes pensiju saņēmēji, kuri tās nesaņem. Šis ir to cilvēku skaits, kas pensionējušies 2012. un 2013. gadā. Labklājības ministrija arī sagatavoja izmaksu plānu (atbilstoši savam priekšlikumam), kurai pensionāru grupai kurā gadā pensiju piemaksas piešķirt.

Jauns priekšlikums

Tā kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pašlaik strādā pie pensiju likuma grozījumiem, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs iesniedza priekšlikumu papildināt pensiju likuma pārejas noteikumus, kas skar tieši piemaksas. Proti, viņš rosina likumā iekļaut normu, ka pensiju piemaksas piešķiramas arī pensionāriem, kuri pensionējušies pēc 2012. gada. Priekšlikums satur vairākus punktus, kas nodrošinātu, ka pensiju piemaksas piešķirtu pakāpeniski, piemēram, “2022. gadā piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu, ja pensija piešķirta (pārrēķināta) no 2012. gada janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim”, savukārt tiem, kuri pensionējās, sākot no 2015. gada, pensiju piemaksas piešķirtu 2023. gadā. Sākot no 2026. gada pensiju piemaksas saņemtu visi seniori, kuriem ir stāžs vēl līdz 1996. gadam.

Sarunā ar Neatkarīgo deputāts Andrejs Klementjevs atgādināja, ka vairākus gadus komisija izskata šo pensiju piemaksu jautājumu un tālāk par sarunām netiek. “Kāpēc lai pensiju piemaksas būtu nesvarīgākas, ja jau Labklājības ministrijai tās bija viena no augstākajām prioritātēm?” vaicā A. Klementjevs. 2022. gadu kā termiņu, kad stāties spēkā šīm izmaiņām, viņš izvēlējies, saprotot, ka nākamā gada budžeta ietvaros būtu bezcerīgi cerēt uz šādu piemaksu atjaunošanu, arī pensiju piemaksu atjaunošanas grafiks ir veidots pakāpenisks, lai varētu tam saplānot nepieciešamos finanšu līdzekļus. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, tam 2022. gadā būtu papildus nepieciešami 12 miljoni eiro.

Nobremzē, jo nav aprēķinu

Labklājības ministrijas eksperte Dace Trušinska norādīja, ka Labklājības ministrija atbalsta šo priekšlikumu, jo faktiski ar šādu pašu priekšlikumu kā vienu no prioritātēm gāja uz valdību. Taču Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā viedokli par pensiju piemaksu atjaunošanu senioriem komisijas vadītājs vaicāja Finanšu ministrijas pārstāvei Karīnai Plokai. “Labklājības ministrija nevar sarēķināt izdevumus tikai uz vienu gadu, jo mēs redzam, ka šim priekšlikumam būs ietekme uz citiem gadiem, tāpēc jābūt detalizētam plānam, cik tas maksās visus turpmākos gadus,” sacīja K. Ploka. No viņas teiktā izrietēja, ka sniegt viedokli par šo jautājumu Finanšu ministrija nevar. Jāatgādina, ka vismaz pāris sēdēs turpat Saeimā Labklājības ministrija ir iepazīstinājusi arī trim dažādiem variantiem pensiju piemaksu atjaunošanā, kuram katram bija klāt sava izmaksu tāme… Visādā ziņā žurnālistiem tā ir pieejama.

Vēl Finanšu ministrijas pārstāve uzsvēra, ka pensiju piemaksas nemaz neesot Labklājības ministrijas pirmā prioritāte, jo “pirmā bija minimālā ienākuma palielināšana, saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumiem, nevis pensiju piemaksas, un to Finanšu ministrija akceptējusi.” Jāpiebilst gan, ka Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas attiecas uz visas Latvijas sabiedrību, īpaši uz mazaizsargāto tās daļu, nevar būt tikai Labklājības ministrijas prioritāte, jo tas ir visas valdības pienākums un uzdevums, ko skaidri pateikusi arī Satversmes tiesa.

K. Ploka arī teica, ka spriest tagad par 2022. gadu nevar, jo visi jautājumi, kas saistīti ar 2022. gada budžetu, jālemj tad, kad gatavos nākamā gada budžetu. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs iesaka pārliecināties, vai ir nauda, lai nebūtu atkal tikai tukši solījumi. Pensiju piemaksas ir ierautas tādā kā apburtajā lokā, jo, iespējams, liekas naudas pensiju piemaksām var neatrasties nekad.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā