Administratīvi teritoriālajai reformai rīks ir, naudas nav

Deputāta Jura Pūces melu skandāla dēļ daudziem nepamanīta palikusi Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai izveidota digitāla rīka iedarbināšana. Speciālā datu karte sniedz salīdzināmu informāciju par ikvienu Latvijas miestu gan tā pašreizējās, gan arī jaunajās robežās. Problēma tik tā, ka šai kartē parādītos trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus nebūs iespējams īstenot, ja pašvaldībām nākamgad tiks ievērojami samazināti budžeti.
20.11.2020. Imants Vīksne
 
©Neatkarīgā

Pašvaldību reformas ģeotelpiskās plānošanas platformu pēc Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas pasūtījuma izstrādājusi “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”. Platformas adrese internetā ir atr.kartes.lv. Tā pieejama ikvienam profesionālim, ikvienam iedzīvotājam un pats galvenais ikvienai pašvaldībai - administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Unikāli dati

Informācija ATR platformā grupēta piecās sadaļās: Pašvaldības, Uzņēmējdarbība, Elektroenerģijas patēriņš, Iedzīvotāji un Mobilitāte, bet tālāk organizēta 90 izvēlnēs un apakšizvēlnēs. Kā skaidro “Jāņa sētas” galvenais redaktors Jānis Turlajs: “Šī platforma izstrādāta ar mērķi palīdzēt labāk izprast dažādus ģeotelpiskos procesus, izvērtēt interesējošās teritorijas īpatnības, sasniedzamības iespējas, demogrāfisko un ekonomiskās attīstības potenciālu, kas īpaši svarīgi, pieņemot izsvērtus lēmumus par nākotnes investīcijām.”

Neatkarīgā

Attiecīgi pašvaldības šo informāciju var izmantot jauno novadu attīstības plānošanai gan pirms, gan pēc jauno pašvaldību darbības uzsākšanas. Noteikt ekonomisko specializāciju, esošo un nepieciešamo pakalpojumu izvietojumu, iestāžu tīklu utt. Platformas saturā uz kartogrāfiskā pamata atspoguļoti ne tikai galvenie pašvaldību reformas pētījumu rezultāti, bet arī pirmo reizi Latvijas vēsturē redzama vairāk nekā 100 000 Latvijas uzņēmumu vietējo vienību radītā pievienotā vērtība gan nozaru, gan apakšnozaru griezumā. Šie dati iegūti un apstrādāti sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, Centrālo statistikas pārvaldi un citiem partneriem.

Kur jāizslēdz gaisma

Viens no netiešajiem raksturlielumiem iedzīvotāju faktiskajai klātbūtnei vai uzņēmējdarbības aktivitātei ir elektroenerģijas patēriņš, un ATR platformā apdzīvoto vietu griezumā pieejama informācija, ko “Jāņa sēta” sagatavojusi sadarbībā ar uzņēmumu “Sadales tīkls”. Tēlaini izsakoties, šai platformā var apskatīties, kuros Latvijas miestos 2030. gadā varēs izslēgt gaismu. Teorētiski pašvaldību reformas mērķis ir panākt, lai to darīt nevajadzētu. Lai arī ārpus Rīgas reģiona attīstītos uzņēmējdarbība, augtu iedzīvotāju labklājība, dzimtu bērni, prieks un laime. Tāpēc no svara ir pašvaldību spējas veicināt šos sabiedrībai labvēlīgos procesus, plānot attīstību.

Pilnīgi nevietā un nelaikā ir koalīcijas plāns būtiski samazināt pašvaldību budžetus.

Tas ir pilnīgā pretrunā tam, ko valdība un demisionējušais pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce solīja, iesākot reformu - ka pašvaldībām būs nauda, lai pārkārtotos, lai būvētu ceļus uz nomalēm, lai reorganizētu iestādes. Patiesībā naudas nākamgad būs ievērojami mazāk,

Pirms reformas ņem nost

Svarīgāko pašvaldību ienākumu avotu - iedzīvotāju ienākumu nodokli - ir plānots pārdalīt par labu valstij vēl piecu procentu apmērā. Tā ir milzīga summa, un šobrīd pastāv bažas, vai pašvaldības vispār spēs tikt galā ar esošajiem pienākumiem un palīdzību iedzīvotājiem cīņā ar kovida krīzi. Nemaz nerunājot par jaunajiem, kas saistīti ar ATR. Pārdalot iedzīvotāju ienākumu nodokļa proporciju pašvaldību budžetā no 80% uz 75%, pašvaldību ieņēmumi samazināsies par 90,9 miljoniem eiro. Latvijas Pašvaldību savienība aplēsusi, ka 77 pašvaldībām ieņēmumi kritīsies vairāk par 4% un lielākā daļa šādu pašvaldību ir tieši Latgalē, kas digitālajā ATR platformā jau tāpat izskatās sliktāk nekā pārējā Latvija.

Pūces solīts makā nekrīt

Vietvaru pārstāvji pirms nedēļas gāja skaidroties uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Prasīja, lai Saeima saglabā esošo iedzīvotāju ienākumu nodokļa proporciju, bet, ja, nē - lai tām pašvaldībām, kurām ieņēmumi nākamgad kritīsies vairāk nekā par 4%, vismaz tiktu piešķirta dotācija. Kopumā tam būtu nepieciešami 9,2 miljoni eiro. Taču komisija pateica ‒ nē, un tā ir puslīdz droša zīme, ka arī Saeima budžeta likumā pašvaldībām pateiks ‒ nē. Respektīvi, dārgās pašvaldības, no nākamā gada kļūstiet efektīvākas, labākas, mūsdienīgākas, kā jau to iecerējuši reformas autori eksministra Jura Pūces vadībā. Bet naudas reformām būs maz vai nemaz. Jo solīts makā nekrīt.