Kultūrkapitāla finansējums LGBT ideoloģijas popularizēšanai

Mētras Saberovas organizētais festivāls norisinās šonedēļ, un rīt paredzēts noslēguma šovs interneta tiešraidē. Lai organizatoriem un dalībniekiem apmaksātu šīs izklaides, kultūrkapitāla fonds piešķīris 4500 eiro. Summa nav neko liela, taču projekta mērķis izraisa jautājumus par valsts atbalsta lietderību.

Seksualizēti budēļi

Vispirms par to, kas ir Drag King. Latviešu valodā šim apzīmējumam nav tulkojuma, bet saturiski tā ir performance, kurā sieviete ar teatrālu kostīmu, kosmētikas un izteiksmīgas žestikulācijas palīdzību imitē pretējo dzimumu karaoke tipa priekšnesumos. Attiecīgi Drag Queen ir vīrietis, kas iztaisās par sievieti. Tādi seksualizēti budēļi. Karnevālus neviens nav aizliedzis, un katram ir tiesības iztaisīties, par ko viņš vēlas, kaut vai ķirbi. Taču šai gadījumā situācija ir sarežģītāka. Pirmkārt, šis dzimumu pārģērbšanās festivāls tiek apmaksāts no valsts budžeta kā vērtīgs kultūras fenomens, kaut gan Latvijā tam faktiski nav nekādu tradīciju. Otrkārt, šī festivāla stratēģiskais mērķis ir LGBT ideoloģijas - tātad netradicionālas seksuālas orientācijas izplatīšana un veicināšana Baltijas valstu sabiedrībā, īpašu uzmanību pievēršot “marginalizētajai krievvalodīgo kopienai”.

Projekta pieteicējs ir biedrība “Pingvīni”. Biedrības deklarētais mērķis ir “Radīt un atbalstīt iekļaujošas mākslas un kultūras izpausmes Latvijā; Atbalstīt pilsonisko aktīvismu Latvijā; Atbalstīt lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kopienu, tās izpausmes un redzamību Latvijā”.

Kas tas par pingvīnu

Kā vienīgais biedrības patiesā labuma guvējs norādīta Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē dzīvojošā Mētra Saberova. Mediju arhīvos var uzzināt, ka savulaik Saberova kļuva atpazīstama ar atkailināšanos grupas “The Hobos” koncertā. Pēc dažiem gadiem ‒ ar publisku stāstu par olvadu nosiešanu, ko veikusi Taizemē. Pie mums dakteri viņai atteikušies veikt sterilizāciju bez medicīniskām indikācijām. Kāpēc viņai vispār to vajadzēja? Jo “negrib ‒ šo iespēju dzemdēt”. Jo nav būtiski, ka viņu uzskata par sievieti. Un ienākusi prātā doma sasaistīt operāciju ar mākslu. Vēl pēc pāris gadiem veikusi operāciju, kurā viņai rekonstruēta jaunavības plēve. Šai reizē tas darīts jau sieviešu tiesību vārdā. Tiktāl par personu, kas ir projekta pieteicēja un finansējuma saņēmēja. Un nu par pašu festivālu. Neatkarīgajai bija iespēja iepazīties ar projekta “Baltijas Drag King tiešsaistes festivāls 2020” aprakstu. Pie ilgtermiņa mērķiem citastarp minēts:

“Veicināt iekļaujošu kultūras vidi Rīgā, Latvijā un latviešu diasporā ārzemēs, īpaši pievēršoties LGBT+ kopienas pārstāvju redzamībai, atbalstam un pieņemšanai. Veicināt sadarbību starp Latvijas un Baltijas performanču māksliniekiem, LGBT+ kopienu, feministēm un aktīvistiem. Festivāls palīdzēs skatīt Baltijas valstis kā vienotu veselumu un informācijas apmaiņas punktu, it īpaši augošajā pasauli aptverošajā nacionālisma laikā.”

Konkursa komisijas vārdi

Projekta mērķauditorija ir jaunieši, kultūras darboņi, NVO sektors un Latvijas sabiedrība “ar īpašu uzsvaru uz sievietēm, transpersonām, ne-binārām personām, kā arī krieviski runājošo Latvijas un Baltijas minoritātes kopienu”. Savdabīgi, ka projekta iesniedzēji krievus uzskata par līdzīgi marginalizētu kopienu, kāda ir LGBT.

Valsts kultūrkapitāla fonda Starpnozaru ekspertu komisija biedrības “Pingvīni” pieteikumu izlasīja, un akceptēja. Lūk, lēmumu pieņēmēju vārdi un pārstāvētās nozares:

Dāvis Sīmanis (Filmu māksla), Henrieta Verhoustinska (Teātra māksla), Iveta Ratinīka (Literatūra), Artis Sīmanis (Mūzikas un dejas māksla), Ieva Garda-Rozenberga (Tradicionālā kultūra), Māris Jēkabsons (Kultūras mantojums), Kristīne Budže (Dizains un arhitektūra), Santa Hirša (Vizuālā māksla).

Kādēļ jāpopularizē sterilizācija?

Šoruden Valsts kultūrkapitāla padomes sastāvs tika mainīts. Starpdisciplināro projektu konkursu un Drag King festivāla pieteikumu skatīja vēl vecais sastāvs un vecā padome. Tagad fonda padomi vada dzejnieks un valodnieks Valts Ernštreits. Neatkarīgā lūdza komentēt, kādi bijuši fonda apsvērumi, piešķirot valsts naudu šāda veida pasākumam. Ernštreits skaidro, ka formāli tas esot starpnozaru komisijas lēmums un padomes priekšsēdētājam jāpaļaujas uz ekspertu lemto, bet jāiesaistās, ja komisijai rodas grūtības ar lēmuma pieņemšanu. Viņš pats ar konkrētā projekta aprakstu neesot iepazinies, taču solīja to izdarīt un sniegt skaidrojumu.

Sabiedrībai, iespējams, būtu lietderīgi uzzināt, kādēļ par kultūrai atvēlēto nodokļu maksātāju naudu sievietes jāmudina pārģērbties vīriešu drānās un jāpopularizē olvadu nosiešana, kā to dara festivāla organizatore Mētra Saberova ar savām domubiedrenēm.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā