Vardarbību slavina Stambulas konvencijas dēļ

Latvijas valsts nav ratificējusi Stambulas konvenciju, jo tajā ir ieslēpts sociālā dzimuma koncepts un apdraudējums tādai ģimenes jēdziena izpratnei, kāda nostiprināta Satversmē. Viendzimuma laulību aizstāvji šobrīd mobilizējušies, lai konvencija tomēr tiktu pieņemta par saistošu Latvijas valstij, un metode, ko viņi izmanto, ir vardarbības pret sievieti izcelšana un vardarbības pret vīrieti noklusēšana.
30.11.2020. Imants Vīksne
 
No Stambulas konvencijas aizstāvju argumentiem izriet, ka visi, kas neatbalsta šo pretrunīgo dokumentu, mājās sit savas sievas un vīrus. Visai primitīva loģika ©Mārtiņš Zilgalvis/F64

Pilns Stambulas konvencijas nosaukums ir Eiropas Padomes Konvencija par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu

Tas ir 2011. gadā pieņemts dokuments. Kā pirmais konvencijas mērķis minēts: “aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust”. Konvencijas dalībvalstīm jāgarantē īpaša aizsardzība arī veciem cilvēkiem, grūtniecēm, bērniem, personām ar garīgiem traucējumiem, kā arī gejiem, lesbietēm, biseksuāļiem, transpersonām un narkomāniem. Faktiski vienīgā sabiedrības grupa, uz kuru konvencijas aizsardzība nekādi neattiecas, ir heteroseksuāli vīrieši. Šis aspekts ir būtisks, jo maldīgs ir priekšstats, ka sievietes biežāk kļūst par vardarbības upuriem. Vīrieši biežāk izdara noziegumus, vīrieši biežāk sēž cietumā ‒ 2019. gadā 90,7% cietumnieku bija vīrieši. Un vīriešus arī biežāk nosit, piekauj, aplaupa un sakropļo. Biežāk nekā sievietes. Sievietes biežāk izvaro.

Vīrieši vairāk noziedzas un cieš

No statistikas viedokļa vīriešu vardarbība pret vīriešiem ir lielāka problēma. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotā statistika liecina, ka pagājušajā gadā kopumā par cietušām atzītas 11 542 fiziskas personas. 5681 vīrietis un 4139 sievietes. Tieši par fizisku vardarbību der ieskatīties Centrālās statistikas pārvaldes veiktajos procentu aprēķinos:

  • tīšu slepkavību upuri ‒ vīrieši 51,2%, sievietes 48,8%;
  • tīšu smagu miesas bojājumu upuri ‒ vīrieši 78%, sievietes 22%;
  • seksuālās vardarbības upuri ‒ vīrieši 14,8%, sievietes 85,1%.

Dzimuma pārstāvniecības ziņā procentuāli sieviešu vidū izplatītākie noziegumi ir zādzības, slepkavības un narkotikas. Vīriešu vidū - izvarošana, huligānisms, laupīšana.

Stambulas konvencija nevēršas pret vardarbību kopumā. Tā vēršas tikai pret vienu šauru vardarbības aspektu ‒ vardarbību ģimenē, kur varmāka, tāpat kā visos citos noziegumu veidos, biežāk ir vīrietis. Taču upuris - tāpat kā dzimumnoziegumu gadījumā ‒ biežāk sieviete.

Precīzas statistikas nav, jo nav arī Krimināllikumā speciāla panta par šādu nodarījumu - vardarbība ģimenē. Vidēji gadā policija reģistrē 8000 konfliktus ģimenē, taču tas nenozīmē, ka visos konfliktos izmantota vardarbība, un nenozīmē, ka visos vainīgs vīrietis.

Slimnīcās vēršas arvien retāk

Pērn lielāks pētījums par vardarbības un dzimuma aspektu statistiku veikts Latvijas Zinātnes padomes pasūtījuma ietvaros ‒ “Vardarbība pret sievietēm un bērniem Latvijā. Situācijas pārskats par statistiku un publiski pieejamajiem kvantitatīvajiem datiem 2019”. Tajā atrodama kāda visai interesanta Labklājības ministrijā tapusi tabula ar nosaukumu “No vardarbības cietušās personas, kuras vērsušās pēc palīdzības stacionārā”. 2008. gadā Latvijas slimnīcās pēc palīdzības vērsās 3474 no vardarbības cietušas personas. 438 bija guvušas traumas ģimenē. No tām 311 sievietes un 127 vīrieši. Turpmākajos astoņos gados kriminogēnā situācija acīmredzami uzlabojās un arī ģimenēs vardarbīgi konflikti gājuši mazumā, ja vien slimnīcas uzskata par uzticamu datu avotu. Tā 2016. gadā stacionārā vērsās 802 no vardarbības cietušas personas. Tātad četrkārt mazāk. Un 100 personas savas traumas bija guvušas ģimenē. No tām 65 sievietes un 35 vīrieši.

Neatkarīgā

Taču, organizējot kampaņas pret vardarbību ģimenē, tiek izmantoti citi - vecāki, toties dramatiskāki dati no 2014. gadā visā Eiropas Savienībā veikta apsekojuma. Par Latviju tajā teikts, ka 38,6% (!) sieviešu ir pieredzējušas fizisku vai seksuālu vardarbību kopš 15 gadu vecuma, bet 6,3% - pēdējo 12 mēnešu laikā, 32,1% no šīm sievietēm to nebija nevienam teikušas. Šī aptauju statistika tālāk tiek izmantota, lai pamatotu nepieciešamību ratificēt Stambulas konvenciju ar visām tās dīvainajām atsaucēm uz vairāku dzimšu iespējamību vai netradicionālu seksuālo orientāciju.

Šī ir politiska problēma

Jāatgādina, ka Tieslietu ministrija konvencijai iebilst, uzskatot, ka tās ratificēšana pavērs ceļu geju laulību legalizācijai. Jo tad aizliegumu precēties diviem vīriem vai divām sievām varēs traktēt kā diskrimināciju no valsts puses. Arī Labklājības ministrija, nomainoties politiskajai vadībai, tagad vairs negrasās virzīt konvenciju ratifikācijai. Taču premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētajai partijai “Jaunā Vienotība”, kā arī apvienībai “Attīstībai/Par!” šis ir izšķiroši svarīgs jautājums, kas tiek urdīts visos politiskajos līmeņos. Lūk, ko nupat ziņoja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica:

“Vardarbība pret sievietēm un meitenēm, t.sk. vardarbība ģimenē, ir cilvēktiesību pārkāpums. Jārīkojas, lai izskaustu fizisku, seksuālu, psiholoģisku vardarbību pret sievietēm. Stambulas konvencija ir vērtīgs instruments šī mērķa sasniegšanā.”

Stambulas konvenciju reklamē arī Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete: “Pirms gada Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, prasot visām Eiropas Savienības dalībvalstīm nekavējoties ratificēt konvenciju, kuras mērķis ir apturēt vardarbību pret sievietēm. Latvijā gada laikā ratifikācijas procesu ir izdevies izkustināt no sastinguma, un mēs gaidām visaptverošu Satversmes tiesas izvērtējumu par starptautiskā dokumenta atbilstību Latvijas pamatlikumam. Es patiesi ceru, ka Satversmes tiesas kvalificēts viedoklis būs pietiekams arguments, lai Latvijas Saeimas deputāti apliecinātu savu patieso gribu izskaust vardarbību ģimenēs un vardarbību pret sievietēm.”

Spiediens uz Satversmes tiesu

Eiroparlamentārietes pieminētā lieta Satversmes tiesā arī ir galvenais iemesls, kādēļ šobrīd liberālajos un arī valsts medijos notiek ģimenes vardarbības glorificēšana un valda pilnīgs intereses trūkums par nesalīdzināmi izplatītākiem vardarbības veidiem.

Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par konvencijas atbilstību Satversmei pēc 21 Saeimas deputāta parakstīta iesnieguma. Viņi ar tiesas starpniecību vēlas pierādīt, ka Stambulas konvencija nav pretrunā Satversmei un tātad ir ratificējama. Lūk, šo politiķu vārdi:

Anda Čakša; Inese Lībiņa-Egnere; Ainars Latkovskis; Rihards Kozlovskis; Ojārs Ēriks Kalniņš; Andrejs Judins; Atis Lejiņš; Arvils Ašeradens; Daniels Pavļuts; Artūrs Toms Plešs; Dace Bluķe; Mārtiņš Šteins; Mārtiņš Staķis; Mārtiņš Bondars; Inese Voika; Marija Golubeva; Dace Rukšāne-Ščipčinska; Vita Anda Tērauda; Inese Ikstena; Andris Skride; Ilmārs Dūrītis. Lietas sagatavošanas termiņš izskatīšanai ir 4. janvāris.

Jāpiebilst, Latvija nav vienīgā valsts, kur valda skeptiska attieksme pret šo dokumentu. Stambulas konvenciju joprojām nav ratificējušas vēl piecas dalībvalstis: Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva un Slovākija. Savukārt Polija plāno izstāties no konvencijas.

Pret vardarbību jācīnās visās tās formās, un jāsargā no tās tikai divi dzimumi. Stambulas konvencija ir sarakstīta citiem mērķiem.