Kultūrkapitāla fonds: Seksa budēļi ir atbalstāms nišas produkts

Pārģērbšanās festivāls homoseksuālām sievietēm, kas aizritēja pagājušajā nedēļā, Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu guva tāpēc, ka ir konkrētas subkultūras nišas kultūras produkts. Tā valsts naudas tērēšanu skaidro fonda padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits.
01.12.2020. Imants Vīksne
 
©Dmitrijs Suļžics/f64

Baltijas Drag King tiešsaistes festivāls 2020” noritēja attālināti, bet saskaņā ar pasākuma organizatores Mētras Saberovas ierakstu feisbuka profilā, gadu ilgā plānošana noslēgusies ar labāko lesbiešu tusiņu Rīgā:

A year long planning comes down to the best lesbian (and queer, afab, non-binary) party in Riga!”

Likumsakarīgs ir jautājums, vai visiem nodokļu maksātājiem kopīgi ir jāfinansē šādi pasākumi, īpaši jau kovida pandēmijas apstākļos, kad daudz nozīmīgākām sabiedrības grupām un svarīgākiem mērķiem valstī naudas trūkst.

Par stulbo pratināšanu

Piešķirtā summa nav pārmērīgi liela - 4500 eiro. Taču pilnīgi pietiekama burziņa sarīkošanai nelielā kompānijā, un vēl kabatas naudai paliek. Par “projekta vadīšanu”, proti, pārģērbšanās festivāla noorganizēšanu pati sev Mētra Saberova samaksājusi 300 eiro. Tā liecina Valsts kultūrkapitāla fondam iesniegtā tāme. Pasākuma izskaņā Saberova angliski publicējusi pateicības vārdus visiem, kas piedalījās, visiem, kas palīdzēja, tostarp arī Valsts kultūrkapitāla fonda komisijai, “kas netīši parakstījusies atbildēt uz stulbu dzeltenās preses pratināšanu”.

Stulbā pratināšana acīmredzot ir tas pats Neatkarīgās uzdotais jautājums, kādēļ Mētrai Saberovai burziņa rīkošanai piešķirta nodokļu maksātāju nauda Drag King festivāla rīkošanai, jo valsts medijs LSM šim pasākumam veltīja visnotaļ komplimentāru publikāciju. Faktiski tā bija reklāma.

Jāatgādina, Drag perfomanci iespējams latviskot kā seksa budēļus, kur homoseksuāli orientētas personas izliekas par pretējā dzimuma pārstāvjiem un iestudē ko līdzīgu karaoke dziesmiņām. Šāda veida izklaidei Latvijā nav dziļu sakņu, un to nevar uzskatīt par nozīmīgu kultūras izpausmi.

Valta Ernštreita komentārs

Naudas piešķīrumu atbalstījis vēl iepriekšējais Valsts kultūrkapitāla fonda sastāvs, taču arī tagadējais fonda padomes priekšsēdētājs, dzejnieks un valodnieks Valts Ernštreits piešķirto atbalstu seksa budēļu festivālam uzskata par pamatotu. Lūk, viņa atsūtītais skaidrojums:

VKKF atbalsta plašu kultūras iniciatīvu spektru no valstiski nozīmīgiem profesionālās kultūras pasākumiem līdz mazu reģionālo kopienu un subkultūru kultūras izpausmēm. Atbalstīto projektu skaitā ietilpst gan uz plašu sabiedrību orientēti, gan eksperimentāli un dažādu nišu kultūras produkti, piemēram, komiksi, mazu teātra trupu izrādes, specifiskām tēmām veltīti izdevumi un daudzi citi. Baltijas Drag King tiešsaistes festivāls, kuram piešķirtais VKKF atbalsts izraisījis ažiotāžu, ir viens no tieši šādiem nišas produktiem, kas, tāpat kā citi nišu kultūras produkti, ir svarīgi kādai konkrētai sabiedrības daļai vai subkultūrai.

Nišas produkti mēdz būt kontroversāli un polarizēti - bija laiki, kad panki koncertos kāvās ar reperiem, Benksijs bija sienu apķēpātājs, bet Remarka grāmatas tika mestas ugunī. Tieši tāpēc VKKF piešķīrumu pamats ir no dažādu sabiedrisko un valsts institūciju virzītiem jomu profesionāļiem izveidotu ekspertu komisiju lēmumi, kas nodrošina iespējami objektīvu un izsvērtu projekta pieteikumu izvērtēšanu, stāvot pāri katra atsevišķā komisijas locekļa personiskajām simpātijām. Arī es, nupat izvērtējot Radošo personu nodarbinātības programmas” konkursā iesniegtos pieteikumus, kā VKKF eksperts atbalstīju daudzas radošās personas, no kuru daiļrades man sāp acis, ausis un galva, taču es ļoti labi apzinos, ka tas, ko viņi rada, kādam citam Latvijā ir ļoti svarīgs.”

LGBT+ interesēs ‒ jebko!

Mētras Saberovas burziņš ir svarīgs LGBT+ jeb netradicionāla seksa piekritēju kopienai, kas cīnās pret tradicionālo ģimenes vērtību uzturētājiem Latvijas sabiedrībā:

Lūk, viņu pašu sniegtais apraksts:

Latvijas Drag King kolektīva mērķis ir veidot iekļaujošāku Latvijas sabiedrību, palielinot LGBT+ kopienas redzamību un izpratni par to. Kolektīva darbība tiecas uz tradicionālās maskulinitātes pārvērtēšanu caur drag performanču radīšanu, sabiedrības izglītošanu un aicināšanu uz sarunu. Kolektīvs vēlas virzīties pretī aizspriedumiem un diskriminējošiem Latvijas likumiem, redzot sevi kā platformu Latvijas un Baltijas aktīvistu un mākslinieku darbībai, lai stiprinātu LGBT+ tiesības un feminismu.”

Jāatgādina, Mētra Saberova savulaik bez medicīniskām indikācijām ir veikusi sev sterilizācijas operāciju un šo rīcību traktējusi kā mākslas aktu, medijos skaidrojot, ka “negrib ‒ šo iespēju dzemdēt”. Sieviešu tiesību vārdā viņa arī ķirurģiski atjaunojusi un publiski iztirzājusi savu jaunavības plēvi. Bet jaunākais Mētras Saberovas pienesums LGBT+ interesēs Latvijas kultūrtelpā ir šie te seksa budēļi. Par valsts naudu.