FID māca tiesnešus ignorēt Satversmi

Mūsu rosinātajās lietās nepieaiciniet aizstāvības lieciniekus un nenozīmējiet viņu pieprasītas ekspertīzes. Šādu vēstījumu Latvijas tiesnešiem, prokuroriem un tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvjiem nodevusi Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa. Skandalozā pamācība, kas ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmei, izskanējusi FID organizētu tiešsaistes mācību laikā.
07.12.2020. Imants Vīksne
 
©FID publicitātes foto

Divu dienu seminārs tika organizēts oktobra beigās ierobežotam personu lokam - aptuveni 330 dalībniekiem. Mācību galvenais temats: “noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte. Būtiskākie predikatīvie noziegumi, kas rada noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apdraudējumu, ir korupcija un kukuļošana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālā aprite un noziegumi pret īpašumu”. Savukārt mācību mērķis, kā izriet no dienesta mājaslapā ievietotā paziņojuma, bija veidot vienotu izpratni par tiesvedības norisi. Praksē pastāvot situācijas, kad Finanšu izlūkošanas dienesta un izmeklētāju, izmeklētāju un prokuroru, kā arī prokuroru un tiesu viedokļi par pierādījumu apjomu un pietiekamību NILL lietās atšķiroties. “Tāpēc mācībās kopā ar zinošiem lektoriem un praktiskā darba veicējiem no Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Universitātes, Finanšu izlūkošanas dienesta un arī ārvalstu lektoriem ‒ neatkarīgo konsultantu un Izraēlas finanšu izlūkošanas vienības dibinātāju Yehuda Shaffer un konsultantu firmas “Asset Forfeiture Law, LLC” vadītāju, bijušo prokuroru ASV Tieslietu departamentā Stefan D.Cassella mēģinājām rast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.”

Viņai prioritāte ir ātrums

Lektoru vidū līdztekus aizjūras gudrajiem bijusi arī pati FID vadītāja Znotiņa, un viņas performances videoieraksts nonācis aģentūras LETA rīcībā. Acīmredzot tāpēc, ka ne visiem mācību dalībniekiem valsts galvenās finanšu izlūces pamācības šķitušas pieņemamas.

Lūk, ko Znotiņa teikusi:

Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām.”

Znotiņa norādījusi, ka šajos jautājumos ir ārkārtīgi būtiski, lai tiesas process ir ātrs. “Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam.”

No Znotiņas citātiem saprotams, ka apsūdzībai maksimāli jāizmanto visi pieejamie uzbrukuma resursi, turpretim aizstāvībai jāatvēl pats resursu minimums, lai tādējādi nodrošinātu maksimāli ātru tiesas procesa norisi. Prioritāte, tātad ir ātrums, nevis procesa kvalitāte, un šāda pieeja pēc būtības var nonākt pretrunā Satversmes 92. pantā nostiprinātajām garantijām:

“Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”

Ačgārnā nevainīguma prezumpcija

FID rosinātajās lietās nevainīguma prezumpcija darbojas apgrieztā veidā. Proti, manta tiek uzskatīta par noziedzīgi iegūtu, ja nav pierādīts, ka tā iegūta no legāliem ienākumiem. Tātad procesā nevis policijai un prokuratūrai jāpierāda predikatīva nozieguma esamība un tas, ka arestētā nauda ir nelikumīga, bet tās īpašniekam ‒ ka tā ir likumīga. Bet, ja aizstāvībai tiek liegtas tiesības pieaicināt lieciniekus vai taisīt grāmatvedības ekspertīzes, tad nav iespējams atspēkot fakta legālo prezumpciju.

Neatkarīgās avots prokuratūrā skaidro, ko nenoliedzami - ir gadījumi, kad tiesas process tiek acīmredzami novilcināts, pieaicinot arvien jaunus lieciniekus, lai sagaidītu noilgumu lietā. Taču šādus gadījumus nedrīkstētu vispārināt, pieņemot, ka aizstāvības pusē visi, ieskaitot, advokātus, blēdās.

Pēc tam, kad FID organizēto mācību videoieraksts tika noplūdināts,

aģentūra LETA lūdza detalizētāku skaidrojumu Znotiņas izteikumiem, taču FID atteicies ar šādu pamatojumu: “Mācību materiāli ‒ prezentācijas un lektoru sacītais ‒ satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā, arī tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju. Līdz ar to, ievērojot minēto, FID nesniegs plašākus komentārus par mācībās pārrunāto tematiku un konkrētu lektoru paustajiem izteikumiem.”

Kas nav ar mums, ir pret mums

Neatkarīgā lūdza arī Augstākās tiesas komentāru par mācību seminārā izskanējušo Znotiņas pamācību un saņēma līdzīgu atteikumu:

“Augstākā tiesa nesaskata pamatu komentēt mācībās paustu viedokli, jo mācībās informācija tiek sniegta konkrētam un ierobežotam personu lokam, konkrētā diskusiju platformā, turklāt katram mācību dalībniekam ir iespēja paust viedokli un diskutēt par lektora teikto. Augstākā tiesa uzskata, ka šādā situācijā pārnest diskusiju no mācību telpas uz masu saziņas līdzekļiem ir nekorekti.”

Tomēr ne visi tā uzskata, un ir skaidrs, ka FID vadītājas izteikumi izraisījuši plašu rezonansi abās tiesas procesā iesaistītajās pusēs. Tuvākajā laikā Znotiņas atziņas tiks izskatītas Latvijas Juristu apvienības sēdē, un, kā prognozē biedrības vadītājs Rihards Bunka - visticamāk, tās arī tiks nosodītas. Savukārt Latvijas Tiesnešu biedrības valde šo jautājumu jau skatīja piektdien. Par nolemto solīja arī vēlāk sniegt komentāru.

FID pamācības un tiesnešu rīcības maiņa, ja tāda sekos, vistiešāk ietekmēs advokātu darbu. Publiskās debatēs ar Ilzi Znotiņu vairums gan neriskē iesaistīties. Advokāte Daiga Siliņa ir izņēmums, un viņas secinājums: “Ilze Znotiņa izdara atklātu spiedienu uz tiesu varu, faktiski pasakot - kas nav ar mums, ir pret mums.” Lūk, viņas viedoklis:

VIEDOKLIS

Zvērināta advokāte Daiga Siliņa:

Foto no personiskā arhīva

‒ Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītājas I. Znotiņas tiešums un arogance pārsteidz. Ar pēdējiem paziņojumiem I. Znotiņa ir pārspējusi pati sevi. Ir saprotama viņas vēlme pierādīt sevi darbā. Jauna pieeja, svaigs skatījums uz lietu kārtību, atliek tikai panākt, lai arī tiesneši, kuriem saskaņā ar likumu pieder galavārds, “saprastu”, kā ir jāspriež tiesa.
Jau šobrīd noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) lietās aizskartās mantas īpašniekam netiek garantēts procesuālo tiesību minimums, iztrūkst tiesības uz savu aizskarto tiesību efektīvu aizsardzību, kā rezultātā aizskartās mantas īpašnieka tiesībām uz taisnīgu NILL lietās procesa norisi diemžēl ir tikai deklaratīvs raksturs.
FID ātrās un efektīvās darbības rezultātā tikai 2019. gadā ir par 504% palielinājies iesaldēto naudas līdzekļu skaits, tagad atliek panākt paātrinātu šo naudas līdzekļu “izņemšanu”, ar tiesas starpniecību tos ieskaitot valsts budžetā.
Ir pārsteidzoši, ar kādu vieglumu bezapelācijas kārtībā tiek akceptēti FID apgalvojumi par naudas līdzekļu nelegālu izcelsmi, aicinot no pierādījumu skaita izslēgt liecinieku liecības, ekspertu atzinumus, lai tādējādi paātrinātu tiesas procesu. Šāda pieeja ir analoģiska tai politikai, kad mantas un naudas līdzekļu esamība bija pietiekams pierādījums nozieguma esamībai. Atliek tikai citēt revolucionāru, padomju bendi Mārtiņu Lāci, ka ir atļauts viss, jo “Mums viņu vairs nav žēl. Mēs ar dzelzs slotu izmēžam visus nešķīsteņus”, “nemeklējiet lietā apsūdzības pierādījumus”. Nesenā vēsture ir pierādījusi, ka „efektīvi, ātri un pareizi” lietas var iztiesāt tieši „troikas”. Arī advokāti šādā procesā netraucēs, varbūt nemaz nebūs vajadzīgi. Pierādījumi vairs nav svarīgi, pietiek ar revolucionāru pārliecību un vainojamās personas piederību mantiskai šķirai.

Man ir jāpiekrīt augsti novērtētam tiesību jomas eksperta Gunāra Kūtra viedoklim, ka nav tiesiski attaisnojama rīcība jebkuru neskaidras izcelsmes mantu nosaukt par noziedzīgi iegūtu. Diemžēl NILL lietu nolēmumos rakstītais, ka naudas līdzekļi iegūti līdzekļu legalizācijas rezultātā vai arī iegūti nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma rezultātā, raisa pamatotas šaubas par tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu.
Tiesu varai nav jāpakļaujas apšaubāmai ietekmēšanai, iesaistoties “pozitīvas” statistikas veidošanā, par kuru “mums nav jāstāsta”. Tādā veidā tiek radīts nopietns cilvēktiesību apdraudējums Latvijā, atņemot tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir kliedzošs cilvēktiesību pārkāpums.
Ja, nav pietiekami skaidri un detalizēti līdzekļu īpašniekiem paziņoti konkrēti faktiskie un juridiskie apstākļi, kuri likti pieņēmuma pamatā, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un to “izņemšana” tiek panākta “ātra” tiesas procesa ietvaros, tad šāds process ir pretrunā cilvēka pamattiesībām un nevar tikt uzskatīts par “valsts prioritāti”.
I. Znotiņa izdara atklātu spiedienu uz tiesu varu, faktiski pasakot - kas nav ar mums, ir pret mums. Būtu svarīgi šajā sakarā noskaidrot Augstākās tiesas priekšsēdētāja viedokli. Vai tiesu vara ir gatava šādiem jauninājumiem.
Paliek neatbildēts jautājums, kāpēc uz FID organizētajām mācībām kā tiesu varai piederīgas personas netika aicināti advokāti? Varbūt kuluāros jau tiek pārrakstīti likumi “Par tiesu varu”, Latvijas Republikas Advokatūras likums, Kriminālprocesa likums, u.c.?