Atalgojuma iesaldēšanā pamanās iebalsot algas pieaugumu vismaz 100 eiro apmērā

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas, pēc komisijas domām, nozīmē valdības locekļu algu iesaldēšanu šā gada līmenī. Īstenībā Saeimas deputāti, vai nu nezinot, vai arī ar nodomu tomēr nobalsoja par algas pielikumu 100 un vairāk eiro apmērā Ministru prezidentam, ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem.
10.12.2020. Ilze Šteinfelde
 
©Neatkarīgā

Valsts augstākajām amatpersonām (izņemot Valsts prezidentu) mēnešalga tiek noteikta, bāzes mēnešalgai piemērojot noteiktu koeficientu. Ministru prezidenta algas aprēķinam šis koeficients ir 4,93, Ministru prezidenta biedra, ministru un īpašo uzdevumu ministra algas aprēķinam - 4,68, parlamentārā sekretāra algas aprēķinam - 3,63.

Valsts kanceleja

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstītie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz, ka nākamgad Ministru kabineta locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru mēnešalgas aprēķinam par pamatu tiks ņemts Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais 2018. gada vidējās darba samaksas apmērs Latvijā, tas ir ‒ 1004 eiro, uzsverot, ka tieši šī ir bāzes alga šim gadam. Taču īstenībā šogad valsts amatpersonu algu aprēķinam bāzes alga ir 976,47 eiro, liecina Valsts kancelejas publicētā informācija. Tas nozīmē, ka algas pieaugums valsts augstākajām amatpersonām tomēr būs, pat ja Saeima atbalstīs grozījumus šādā likumprojekta redakcijā. Tiesa, ne tik liels kā bez šiem grozījumiem.

Likuma grozījumus rosinājuši Saeimas deputāti, likumprojekta anotācijā norādot, ka apstākļos, kad vīrusa Covid-19 izplatība ir ekonomiski negatīvi ietekmējusi plašu sabiedrības daļu, valsts augstākajām amatpersonām ir jābūt solidārām un jāatsakās no likumā paredzētā atalgojuma pieauguma. Šos likuma grozījumus iesniegušie un par tiem balsojušie Saeimas deputāti, iespējams, nemaz nav izlasījuši likumu, par kuru balsoja, vai arī apzināti ierakstīja augstāku bāzes algas lielumu, nekā tas ir šogad.

Līdz pagājušajam gadam amatpersonu algu aprēķins bija salīdzinoši vienkāršs: aizpagājušā gada vidējai algai Latvijā, ko ir aprēķinājusi Centrālā statistikas pārvalde, tika piemērots attiecīgs amata koeficients. Sākot ar šo gadu, amatpersonu algas aprēķina pēc sarežģītākas formulas. Proti, lai noteiktu algas lielumu, ir jāsaskaita aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugums procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgā summa jāizdala ar divi.

Vladislavs Proškins/F64

Lai nerastos šaubas par amatpersonu algu lielumu, šos aprēķinus veic Valsts kanceleja un tos publicē līdz kārtējā gada 1. maijam. Tieši no šīs publicētās algas tiek aprēķināts katras amatpersonas atalgojums, izmantojot attiecīgo amatu koeficientus. Valsts kancelejas publicētā šā gada bāzes alga amatpersonu algu aprēķinam vispārējā sektorā ir 976,47 eiro. Līdz ar to Ministru prezidenta alga uz papīra šogad 4814 eiro, ministru alga ‒ 4570 eiro, parlamentārā sekretāra alga ‒ 3545 eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstītie “amatpersonu atalgojuma iesaldēšanas” grozījumi, kur par bāzes algu tiks uzskatīti 1004 eiro, līdz ar to paredz, ka Ministru prezidents nākamgad saņems 4950 eiro uz papīra, ministri 4699 eiro, parlamentārie sekretāri 3645 eiro, kas ir par vismaz 100 eiro vairāk nekā šogad.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie trīs lasījumos vēl jāskata Saeimai.