Šuplinskai neizdodas noairēt valsts aizsardzības mācību

Jaunās konservatīvās partijas centieni sabotēt valsts aizsardzības mācības ieviešanu Latvijas skolu saturā ir cietuši neveiksmi. Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu “Par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi”, kas ļaus arī turpmāk valsts aizsardzībā saglabāt brīvprātības principu, atliekot nepieciešamību ieviest obligāto militāro dienestu.
Rēzeknes novada Maltas vidusskolā oktobra beigās noritēja Dagdas, Jēkabpils, Rēzeknes un Viļānu novada jaunsargu nometne ©Jaunsardze

No 2024. gada valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē skolās būs obligāta. Ņemot vērā, kā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ar savu komandu un tā dēvētajām pilsoniskās sabiedrības jaunatnes organizācijām centās likumprojektu noairēt, aizsardzības nozarei šis vērtējams kā liels panākums. Šis nav mazsvarīgs stāsts par viena mācību priekšmeta ieviešanu vai neieviešanu skolu saturā. Runa ir par valsts drošību, jo darbs ar jaunatni šodien ir pamats rekrutēšanai nākotnē.

Kā tikt pie rezerves

Eksistē tikai divi veidi, kā valsts var savākt nepieciešamo karavīru rezervi. Viens ir obligātais militārais dienests, kam priekšroku dod arvien vairāk valstu arī NATO sabiedroto vidū. Tas ļauj katru gadu noteiktu skaitu pilsoņu iesaukt armijā, apmācīt un palaist atpakaļ civilajā dzīvē, ik pēc dažiem gadiem atsaucot viņus atpakaļ uz īsu prasmju atsvaidzināšanu.

Jaunsardze

Tomēr Latvijas politiķi ir izvēlējušies saglabāt brīvprātības principu. Valsts visaptverošās aizsardzības koncepts tiek balstīts uz spēcīgu profesionālo dienestu, Zemessardzi un obligātu aizsardzības apmācību skolu jauniešiem no 2024. gada. Līdz tam valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē tiks īstenota kā specializētais kurss veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā.

Brīvprātīgā kārtā valsts aizsardzības programma pagājušajā mācību gadā tika piedāvāta 51 Latvijas skolā, bet vēl 40 skolas bija plānojušas pievienoties šajā gadā. Protams, kovids plānus ir pajaucis.

Aizsardzības ministrija uzskata, ka caur vispārizglītojošajām skolām spēs sagatavot lielāku skaitu pilsoņu aizsardzības vajadzībām, nekā to spētu, ieviešot obligāto militāro dienestu. Savu lomu šai izvēlē spēlē arī finansiālie apsvērumi un līdz šim piekoptā aizsardzības jomas politika.

Gribēja paslēpt ieročus

Militārajās aprindās daudzi virsnieki dotu priekšroku obligātajam dienestam, jo jaunatnes apmācīšana dos rezultātu rekrutēšanā tikai pēc vairākiem gadiem. Taču tāds lēmums ir pieņemts, un nebūtu pieļaujama situācija, ka viena sistēma tiek sagrauta, bet vietā nekas cits netiek uzbūvēts. Bet tieši to centās panākt Jaunā konservatīvā partija. Nav brīnums, ka partijas mājaslapā šis būtiskais jauninājums izglītības jomā vispār nav pieminēts. Visas vasaras garumā turpinājās cīņa pret valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā Izglītības un zinātnes ministrija, kas līdz tam par šo tematu vispār netika interesējusies, iesniedza priekšlikumus, kas valsts aizsardzības mācību padarītu par tukšu laika un naudas izšķiešanu.

Tā būtu neformāla izglītības programma, ko pasniegtu jaunatnes organizāciju darbinieki, nevis no militārās vides nākuši cilvēki. Un pats būtiskākais, ka ieroču mācība tiktu vispār izņemta laukā. Šo absurdo priekšlikumu melnrakstus ministrei Šuplinskai iesniedza tā dēvētās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas pieteicās pārstāvam jaunatnes intereses un konceptuāli ir pret militārismu - Latvijas Pilsoniskā alianse, biedrība “Latvijas mazpulki”, Latvijas Jaunatnes padome, Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija. Turklāt, mācot jauniešiem visu ko citu, izņemot kaujas iemaņas un ieroču mācību, šīs organizācijas saņemtu aizsardzības budžeta finansējumu. Tāds bija iesniegto priekšlikumu īstais zemteksts un stratēģiskais plāns.

Atslēgas elements aizsardzībā

Šāda politikas amatieru iejaukšanās neapšaubāmi nodarītu kaitējumu valsts aizsardzības interesēm. Tāpēc fakts, ka divu Latvijas armijai ne pārāk draudzīgu organizāciju vadones Agnija Jansone un Inese Vaivare izvirzītas titulam 2020. gada Eiropas cilvēks Latvijā, ir vismaz dīvains. Būtībā šīs personas kopā ar ministri Šuplinsku piedalījās mēģinājumā drupināt Latvijas valsts aizsardzības jaunos pamatus. Par sarežģījumiem likumprojekta izskatīšanas gaitā atgādināts arī Aizsardzības ministrijas paziņojumā, kas tika izplatīts pēc Saeimas galīgā balsojuma pagājušajā nedēļā. Lūk, ministra Arta Pabrika citāts:

“Visbeidzot vēlos pateikties arī Saeimas deputātiem par atbalstu šī likumprojekta virzībā, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kas aktīvi iesaistījās projekta apspriešanā. Lai gan izskatīšanas gaitā par atsevišķiem likumprojekta priekšlikumiem izvērtās asas debates, esmu pārliecināts, ka šī ir labākā iespējamā likumprojekta versija.”

Ministrs norāda, ka pieņemtais likumprojekts ir būtiska visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, jo tieši darbs ar jauniešiem un pilsoniskā patriotisma veicināšana ir elementi, uz ko balstās sabiedrības spēja pārdzīvot krīzes un veidot stipru, noturīgu valsti.

Militārās pamatiemaņas lojālai sabiedrībai

Atšķirībā no likumprojekta sākotnējās versijas viens kompromiss par labu militārisma apkarotājiem likumā tomēr ir iestrādāts:

“Īstenot valsts aizsardzības mācībā iekļauto pilsoniskās līdzdalības tematu apguvi Jaunsardzes centrs var deleģēt biedrībām un nodibinājumiem.” Tātad teorētiski viņi ir rezervējuši iespēju piezīsties aizsardzības budžeta naudai vismaz vienā no jaunā priekšmeta sadaļām. Valsts aizsardzības mācības priekšmets sastāv no četriem blokiem:

pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā, noturība krīzes situācijās un to vadība, fiziskā sagatavotība, valsts aizsardzības iemaņas.

Jādomā, ka Jaunsardzes centrs tomēr nepieļaus, lai valsts aizsardzības mācībā no malas pieklīdušas nevalstiskas organizācijas mācību stundās glorificētu pacifismu un sludinātu atteikšanos no ieročiem, jo tas nepavisam neatbilstu šī mācību priekšmeta mērķim.

Kā skaidro Aizsardzības ministrija:

“Galvenais šī mācību priekšmeta izvirzītais mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā.”