Koalīcijas prioritāte ‒ superprojekts "Skulte LNG Terminal"

Paslepus no plašākas publikas valdība pasludinājusi amerikāņa Pētera Aloiza Ragauša pārstāvēto sašķidrinātās gāzes projektu “Skulte LNG Terminal” par Latvijas Republikas prioritāti. Zīmīgi, ka tieši amerikāņi izvērtēs, vai šis Latvijai bīstamais projekts tiks atbalstīts ar publiskā finansējuma instrumentu Trīs jūru iniciatīvā.
Šī Mēness ainava rāda, kā pēc termināļa uzbūvēšanas varētu izskatīsies Saulkrastu un Skultes pludmalē. No kūrorta vairs ne miņas. Un cilvēkiem arī. ©Publicitātes vizualizācija

Ar šo projektu nekas nav kārtībā, un vairumam Latvijas iedzīvotāju tas kaitēs vairāk nekā nesīs labumu. Pirmkārt, Vidzemes kūrortā - pie Saulkrastiem un Skultes tiks noenkurots milzīgs sašķidrinātās gāzes tankkuģis, otrkārt, gāzesvads no tā tiks aizvilkts līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, šķērsojot tādus privātīpašumus, kuru saimnieki nevēlas savu īpašumu piespiedu nacionalizāciju. Un, treškārt, visiem Latvijas iedzīvotājiem ar “Latvenergo” starpniecību būs jāpērk no Amerikas atvestā gāze, kas būs dārgāka par parasto dabasgāzi.

Biznesa princips tas pats, pēc kura darbojas esošā obligātā iepirkuma kompenente OIK1. Iedzīvotājiem jāmaksā mākslīgi paaugstināta cena par tā dēvēto zaļo enerģiju, kas nav ne laba, ne zaļa, jo pamatā tiek saražota, kurinot dabasgāzi. Toties saujiņa “zaļā” biznesa šeptmaņu ar OIK shēmas palīdzību no iedzīvotājiem līdz 2037. gadam būs nokāsuši teju četrus miljardus eiro. Un to viņi nebūtu varējuši izdarīt bez sistemātiska iepriekšējo valdību un esošās koalīcijas atbalsta. Arī jaunais OIK2 tiek būvēts ar politisku lēmumu palīdzību. Tostarp, lai samazinātu iedzīvotāju un pašvaldību iespējas cīnīties pret projektu, administratīvi teritoriālās reformas gaitā tiek būtiski mainīta Saulkrastu novada konfigurācija - tā, lai caurule no Skultes uz Inčukalnu satilptu vienā novadā.

Sveiciens no Rebenoka

«To visu producē Bordāns un Kariņš. Viņi darbojas kā vienota ģimene, kurai ir savas oligarhu diktētas biznesa intereses. Viņiem nospļauties par to, ir vai nav ārkārtas situācija valstī, mirst vai slimo cilvēki. Viņiem galvenais ir saglabāt OIK un īstenot OIK-2 projektu,» tā intervijā Neatkarīgajai pavasarī teica advokāts un svaigi atlaistā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks Pāvels Rebenoks.

20. septembrī advokātu nogalināja, līdz nāvei sasitot viņu ar koka dēli. Un tā ir viena no publiski izskanējušajām neoficiālajām versijām, ka Rebenoks tika novākts, jo pārāk daudz zināja un pārāk daudz runāja par OIK. Apdraudēja shēmas lietotājus. Toreiz intervijā advokāts skaidroja, kādēļ viņa politiskajam protežē atņemta pielaide valsts noslēpumam. Vēl divi miljardi eiro palikuši neiekasēti esošajā OIK shēmā, turklāt Nemiro traucējis arī jaunajam kopprojektam ‒ OIK2 shēmas ieviešanai. Šis skaidrojums ir būtisks arī paša Rebenoka nāves kontekstā. (Te gan jāuzsver, ka vienīgā Valsts policijas oficiāli izvirzītā un publiskotā versija ir tāda, ka Rebenoku nosita, lai nozagtu viņa glītās apročpogas un vērtīgos pulksteņus. Un šai versijai neviens netic.) Tagad jaunajam projektam traucēkļu mazāk. Viens beigts, otrs sēž Saeimā bez īpašas ietekmes uz OIK2 projekta virzību. Un izrādās, projekts patiešām virzās.

Izpļāpājās ārlietu debatēs

Šonedēļ Saeimā apvienotajā Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas sēdē tika skatīts ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Par to vēl notiks arī lielās parlamenta debates, bet jau komisijas sēdē iezīmējās īpaša interese par gāzes superprojektu.

Izrādās, ka Skultes terminālis tagad kļuvis par starptautiski pozicionētu Latvijas nacionālo interešu objektu.

Sēdē par to ierunājās deputāts Gatis Eglītis, protams, no Jaunās konservatīvās partijas. Esot ļoti labi, ka Latvija investējusi Triju jūru iniciatīvā, taču tagad jāsper nākamais solis, un jau jāsāk domāt, kā palīdzēt Skultes LNG termināļa izveidē ar nepieciešamajām atļaujām un zemes iegādes procesu.

Jo kādā brīdī atnākšot “Amber found” un prasīs, vai jūs mums palīdzēsiet virzīt šo projektu. “Tā ir viela pārdomām, varbūt kādreiz par šo būs jādomā,” sacīja Eglītis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs viņam atbildēja apstiprinoši: “Šis jautājums ir mūsu uzmanības lokā.” Projekts iesniegts fondā un, iespējams, saņems atbalstu: “Tagad jāpanāk vienota izpratne valdībā, cik gatavi esam pie tā strādāt.”

Kas tā Triju jūru iniciatīva

Te vietā paskaidrot, kas tā Triju jūru iniciatīva tāda ir un kāds sakars ar to amerikāņiem. Būtībā tas ir politisks starptautisks biznesa instruments. Tā nosaukumā minētās trīs jūras ir Baltijas jūra, Melnā un Adrijas jūra. 12 to krastos esošas valstis vienojušās kopīgā iniciatīvā veicināt infrastruktūras projektus transporta, enerģētikas un digitalizācijas nozarēs Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. Ar 20 miljonu ieguldījumu caur Attīstības finanšu institūciju ALTUM Triju jūru iniciatīvā piedalās arī Latvija. Amerikāņiem ar šīm trim jūrām ģeogrāfiski nav nekādas saistības, taču viņiem uzticēta fonda pārvaldīšana. Konkrēti ‒ fonda investīciju pārvaldniekam “Amber Infrastructure”. Un attiecībā uz Skultes termināli sanāk, ka amerikāņi tagad lems par amerikāņu projektu. Triju jūru fonds naudu nedāļās grantu veidā, bet aizdos uz komerciāliem principiem. Šī arī ir atbilde uz jautājumu, kur amerikānis Peter A. Ragauss, kā viņam labpatīk pašam rakstīt savu vārdu projekta mājaslapā, grasījies ņemt naudu termināļa un gāzesvada būvniecībai. Vispirms par Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondā ieguldīto Latvijas un citu dalībvalstu naudu tas tiktu uzcelts, bet pēc tam par Latvijas iedzīvotāju naudu tiktu darbināts, pildot projekta īpašnieku un droši vien arī viņu politisko atbalstītāju kabatas. Smalks plāns.

LNG nav vietas Latvijas enerģētikā

Iepriekš pieminētajā Saeimas komisiju apvienotajā sēdē par amerikāņu gāzes superprojektu izteicās arī eksministrs Ralfs Nemiro. Lūk, viņa viedoklis: “LNG nav vietas Latvijas enerģētikā. Ja mēs skatāmies uz tiem zaļajiem mērķiem, ko gribam sasniegt, 2050. gads ir brīdis, kad gāze kā tāda pārstāj eksistēt, jo Eiropa virzās pa zaļo kursu. LNG termināļa būvniecība būtu jāizvērtē, vadoties no ekonomiskajiem principiem. Domāju, šis jautājums ir ļoti vienkāršs. Ja uz tirgus principiem balstīts LNG terminālis reģionā ir nepieciešams, tas var arī būt. Bet, ja skatāmies uz kopējo plānu, kas tiek īstenots attiecībā uz starpsavienojumu izveidi, tad ļoti iespējams, ka šis LNG terminālis ir vienkārši absurds. Turklāt nebūsim naivi ‒ sašķidrināto gāzi atvest no Krievijas ostas ir daudz lētāk, nekā to transportēt no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Protams, par šo jautājumu var runāt un diskutēt, bet neaizmirstot galveno - tam jābūt uz tirgus principiem balstītam, un es nedomāju, ka Ārlietu ministrijai būtu jānodarbojas ar palīdzību zemes atsavināšanas jautājumos, tai skaitā arī Trīs jūru iniciatīvas ietvaros.”

Projekta lobētāji ‒ amerikānis Peter A. Ragauss, Jaunā konservatīvā partija un partija “Vienotība” acīmredzot ir gluži pretējās domās.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā