Covid krīzes laikā veselības aprūpe kļuvusi dārgāka
Astoņu mēnešu laikā (no marta līdz novembrim), tas ir, Covid-19 krīzes laikā, statistiķi tikai divos mēnešos reģistrējuši nelielu cenu samazinājumu veselības aprūpes jomā, pārējos mēnešos cenas šajā nozarē tikai kāpušas un kāpušas.
Līdz ar veselības pakalpojumu sadārdzināšanos, gada laikā par 2,3% sadārdzinājušās ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi.
Tāpat, neskatoties uz krīzi, par 1,8% kāpis restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis. Tomēr kopumā šā gada novembrī, salīdzinot ar 2019. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7% jeb, ekonomistu valodā runājot, Latvija piedzīvojusi deflāciju.
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš gan uzsver, ka ziņas par deflāciju ir nedaudz pārspīlētas.
“Par deflāciju ekonomikas ziņās vēl dzirdēsim apmēram trīs mēnešus, šis periods beigsies martā vai aprīlī, kad apritēs gads, kopš vīruss apgrieza ar kājām gaisā izejvielu tirgus. Citiem vārdiem ‒ pat ja cenas nekāps, deflācija beigsies, jo cenu līmeni vairs nesalīdzināsim ar augstāku cenu periodu pirms enerģijas cenu krituma. Ir gan cerības, ka naftas dārdzība vēl vairākus gadus neatgriezīsies 2020. gada sākuma līmenī. Taču ar pakāpenisku izmaksu kāpumu tomēr ir jārēķinās. “Brent” naftas cenas pirmo reizi kopš februāra ir aizsniegušās līdz 50 dolāriem. Augšupejoši ir arī globālie pārtikas un metālu cenu indeksi. Turklāt vispārējo cenu līmeni turpinās ietekmēt algu izmaksu kāpums Latvijā. Nākamgad tas varētu būt ļoti mērens, bet strauji paātrināsies turpmākajos gados,” pieļauj P. Strautiņš.
Pēc viņa vērtējuma, patēriņa cenu izmaiņas ir viena no jomām, kurās cilvēku vairākuma subjektīvās izjūtas mēdz atšķirties no datiem, patērētāju aptaujās paustā cenu izmaiņu uztvere pārsniedz izmērīto inflāciju. “Varbūt daļēji pie vainas ir instinktīva piesardzība pret jebkādiem “oficiālajiem” datiem, taču šobrīd patiesais cenu kritums tiešām varētu būt mazāk izteikts, nekā to rāda dati. Iemesls ‒ daļu no precēm un pakalpojumiem, kam cenas kritušās, šobrīd cilvēki izmanto maz vai nemaz. Piemēram, šobrīd nav liela labuma no iespējas lēti iegādāties kompleksos ceļošanas pakalpojumus. Eiropas Centrālās bankas eksperti ir aplēsuši, ka šis efekts eirozonā kopumā ir ap 0,2 patēriņa cenu indeksa procentpunktu vērts. Taču gan veikalos, gan datu tabulās šobrīd var atrast preces, kuru cenas tiešām ir kritušās un kuras var iegādāties, vienlaikus neaizmirstot piesardzību,” bilda P. Strautiņš.
CSP oficiālie dati liecina, ka gada laikā pārtikas un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās par 1,6%, ko visbūtiskāk ietekmēja vidējā cenu līmeņa pieaugums žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+5,0%) un gaļas izstrādājumiem (+7,0%). Cenu līmenis gada laikā palielinājās arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), maizei (+2,3%), svaigiem augļiem (+3,3%), griķiem (+19,9%), brokastu pārslām (+11,2%), kā arī šokolādei (+4,2%). Savukārt lētāka bija mājputnu gaļa, kartupeļi un jogurts.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 5,3%, ko ietekmēja dīzeļdegvielas cenu kritums vidēji par 17,1%, benzīna - par 10,8%, bet auto gāzes - par 5%. Lētāki kļuva pasažieru aviopārvadājumi. Tai pašā gadā cenas pieauga pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, pasažieru pārvadājumiem pa jūru, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.
Kopš pagājušā gada novembra lētāki kļuvuši ar mājokli saistītie pakalpojumi un preces. Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bijis autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, savukārt cenas pieauga telekomunikāciju pakalpojumiem.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
