ASV izsludina jauno pasūtījumu. Tiesas apmaiņā pret drošību

Uz pandēmijas upuru un inficēto skaitīšanas fona teju bez publiskas ievērības palicis ASV vēstniecības Latvijā ikgadējais paziņojums Starptautiskajā pretkorupcijas dienā. Tas ir viens no svarīgākajiem zemtekstu apkopojumiem, kurā tiek izziņotas jaunākās pavēles Latvijas valdībai un brīdināts par sekām šo pavēļu nepildīšanas gadījumā.
17.12.2020. Imants Vīksne
 
©Ekrānšāviņš

Šogad pie paziņojuma ir īpaši piestrādāts. Tas aplūkojams šeit.

Citkārt vēstniecība vienkārši izplatījusi vēstnieka runas tekstu, bet šai reizē uzruna veidota kā sava veida šovs ar pieaicinātiem fona aktieriem. Tajā piedalās ne tikai ASV vēstnieks Džons Kārvails, bet arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, vairāku citu valstu vēstnieki, ģenerālprokurors Stukāns, finanšu izlūce Znotiņa, valdības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Kopējais vēstījums ir sadalīts runātājiem un safilmēts Holivudas garā kā tāds filmas treileris. Pirmais kadrs ir NATO karogs, pirmie vārdi prezidenta mutē - MŪSU BRĪVĪBA. Tātad tas ir svarīgi.

Banku melnais saraksts

Šai videopaziņojumā svarīgs ir viss. Gan tas, ko amatpersonas saka, gan tas, kas tiek rādīts ekrānā. Amerikāņu tanki Ādažu poligonā, konkrētas tiesas sēdes, konkrēti apsūdzētie, konkrēti tiesneši, konkrētu publikāciju virsraksti. Pat ēkas.

Kamēr fonā skan svinīgas runas par korupcijas kaitīgumu, ekrānā tiek parādīti logotipi vai doti netieši mājieni par šādām konkrētām Latvijas bankām: ABLV, Rietumu banka, likvidējamā Trasta komercbanka, AS Expobank.

(Varbūt vēl kādām, ko neizdevās nolasīt.) Te vietā atgādināt, kāds konteksts bija ASV vēstniecības paziņojumam 2018. gada Starptautiskajā pretkorupcijas dienā. Tas ir tā dēvētais Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, kura rezultātā Latvijas bankām gandrīz pilnībā nācies atteikties no trešo valstu pilsoņu apkalpošanas. Tobrīd pēc ASV Finanšu ministrijas iniciatīvas jau bija sākta bankas “ABLV bank” slēgšana. Taču notika negaidīts pavērsiens. Akcionāri pieņēma lēmumu par bankas pašlikvidāciju, negaidot piespiedu likvidāciju. Pēc dažām dienām tā brīža ASV vēstniece Nensija Baikofa-Petita nāca klajā ar paziņojumu “Korupcija Latvijā nav noziegums bez upuriem”, un tajā bija uzskaitītas konkrētas pavēles, kas Latvijas valdībai darāms. Tostarp banku sektora reforma un īpaši uzsvērta ātra tiesvedība korupcijas lietās. Savukārt pa neoficiālajiem diplomātiskiem kanāliem sekoja šī paziņojuma pielikums - abi ABLV baņķieri ir ieliekami cietumā, bet bankas pašlikvidācija jānomaina pret piespiedu likvidāciju - attiecīgi ar ieceltiem administratoriem. Tas joprojām nav noticis, un jaunais ASV vēstniecības videorullītis analizējams arī šajā kontekstā.

Korupcija ir Latvijas sinonīms

Latvija videovēstījumā tiek pasniegta kā korupcijas perēklis. Ģenerālprokurors Juris Stukāns no špikermašīnas lasa tekstu par to, kā korupcija vājina valsti, bet fonā tiek rādīta veca ubadze, sabrucis ceļš un lidostas tablo. Lai gan vēstījumā piedalās vairāku valstu vēstnieki, neviens no viņiem nepiemin, ka arī viņu valstī pastāv korupcija. Nauda, piemēram, tikusi mazgāta arī caur skandināvu bankām. Vēl šonedēļ Zviedrijas lietišķais laikraksts “Dagens Industri” ziņoja, ka ASV notiek izmeklēšana pret “Swedbank”, SEB un “Danske Bank” saistībā ar naudas atmazgāšanu.

Taču korupcija ir Latvijas sinonīms. Jautājums - kurš pie tā ir vainīgs un kādas būs sekas. Zīmīgi, ka Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa sev atvēlētajās sekundēs citē tieši to pašu Nensijas Baikofas-Petitas 2018. atziņu - korupcija nav noziegums bez upuriem, papildinot, ka “Nekontrolēta, tā var nodarīt kaitējumu mums visiem un sagraut līdz šim sasniegto mūsu suverenitātes nostiprināšanā.”

Uz spēles sabiedroto atbalsts

Latvijas neatkarība, suverenitāte un drošība kopīgajā vēstījumā tiek piesaukta vairākkārt. Prezidents Levits norāda, ka “cīņai pret korupciju ir jābūt nozīmīgam mūsu individuālās un kopīgās aizsardzības elementam”. Kanādas vēstnieks Latvijā Kevins Rekss skaidro, ka “korupcija ir atbalsta punkts naidīgiem ārējiem spēkiem”, un te būtiski, ka tieši Kanāda vada NATO spēku bataljonu Latvijā. Kas no šī visa izriet? Ka Latvija, neapkarojot korupciju, var palikt bez sabiedroto atbalsta aizsardzības jomā. Faktiski tā ir tāda kā šantāža.

Kas Latvijai jādara, lai sabiedroto vairogs Latvijai netiktu atņemts, savos tekstos paskaidro citi runātāji, un faktiski viss vēstījums ir saistīts ar Latvijas tiesu darbību - korumpanti jāiesēdina ātrāk un lielākā skaitā.

Tas tiek gan parādīts ar kadriem no tiesas sēžu zālēm, gan pateikts tiešā tekstā.

Tiesnešiem jātiesā ātrāk

Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāra apsveic Latviju ar labojumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, “kas paātrinās lietu izskatīšanu tiesās un nodrošinās, ka korumpētās personas tiek sauktas pie atbildības ātrāk. Mēs ar nepacietību gaidām Ekonomisko lietu tiesu, kuras darbību plānots uzsākt nākamā gada janvārī”.

Protams, centrālā loma šai uzrunā ir ASV vēstniekam Kārvailam:

“Mēs piedāvājam apmācības un ekspertu konsultācijas, lai palīdzētu Latvijā izveidot spēcīgu trauksmes cēlēju aizsardzību, kuri izgaismo korupciju, krāpšanos, izšķērdēšanu un amata ļaunprātīgu izmantošanu. Mēs strādājam kopā ar Latvijas iestādēm, lai atbalstītu tos valsts ierēdņus, kuri drosmīgi stājas pretī neskaidrām interesēm, nodrošinot apmācību programmas izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, tādējādi palīdzot viņiem saukt pie atbildības korumpētas personas un parādīt, ka izdarīt noziegumus neatmaksājas.”

Vēl cīņa nav galā!


Jāatgādina, ne visi Latvijas juristi ir sajūsmā par ASV dāvināto apmācību un pamācību saturu. Aizjūras Temīda strādā stipri citādāk nekā mūsējā, un nesen plašas diskusijas profesionālajā vidē izraisīja valsts galvenās finanšu izlūces Ilzes Znotiņas rosinājums ierobežot aizstāvības puses tiesības procesā pieaicināt lieciniekus un veikt grāmatvedības ekspertīzes. Latvijas tiesnešu biedrība pēc šī paziņoja: “Ne Finanšu izlūkošanas dienestam, ne arī tās vadītājas I. Znotiņas kundzes viedoklim nav un nevar būt kāda ietekme uz lietu izskatīšanu tiesā.”

Uz Latvijas tiesām pašlaik nepārprotami tiek izdarīts spiediens - naudas atmazgāšanas lietās strādāt ātrāk, atņemt vairāk, bet pierādījumi un notiesājošs spriedums nemaz nav vajadzīgi.

Ne velti tieši Ilze Znotiņa uzaicināta piedalīties ASV vēstniecības videopaziņojumā Starptautiskajā pretkorupcijas dienā. Un nevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadība. Pēc Somijas vēstnieces uzslavas par pēdējos divos gados sasniegto Latvijas progresu, Znotiņa saka šādus vārdus:

“Šis progress nenāca viegli, taču tas liecina par to, ka, strādājot kopā ar partnervalstīm, biznesa līderiem un nevalstiskajām organizācijām, viena apņēmīga valsts var dot triecienu korupcijai.” Un fonā kādam tiek uzlikti rokudzelži. Bet filmas treilera noslēgumā biedrības “Sabiedrība par atklātību Delna” direktore Inese Tauriņa pravieto: “Mums ir jāsaglabā modrība. Cīņa nav galā, jo tie, kuri vēlas iedragāt mūsu brīvību, turpinās savu darbu. Mēs šajā cīņā esam kopā ar Latviju, jo mēs esam stiprāki tad, kad mēs visi esam pārticībā, stabili un drošībā.” Vārds “drošība” izskan kā pēdējais. Tā ir atslēga.

Būs jauni upuri

Diplomātijā teksti jālasa starp rindām. Kādu personu tikšanās vai tikšanās atcelšana ir signāls. Ir atšķirība starp vārdiem “nosodīt” un “stingri nosodīt”, var būt parasts vardarbības akts un gļēvs vardarbības akts. Arī diplomātiskā korpusa mobilizēšanās kopīga paziņojuma radīšanai un filmēšanās Brīvības pieminekļa pakājē nav nekāda nejaušība vai producenta fiksā ideja. Un viņu radītais vēstījums ir kompleksāks par šo vienu teikumu - korupcija nav noziegums bez upuriem. Acīmredzot būs jauni upuri. Bet, protams, var uz šo visu palūkoties plakani un ignorēt iekodētos zemtekstus, jo ne visiem tie domāti un ne visiem jāsaprot.

Neatkarīgā lūdza Ārlietu ministrijai skaidrojumu par sabiedroto vēstījumu. Vaicāja, vai tas iztulkots no diplomātu valodas pašmāju ierēdņiem un politiķiem saprotamākā. Un ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris atbildēja:

“Noskatījos Jūsu minēto video ‒ noteikti par šo akciju labāk Jums izstāstīs tās veidošanā iesaistītās institūcijas ‒ Ārlietu ministrijas nav to vidū. Mēs varam tikai pateikt, ka visi starptautiski esam vienoti cīņā pret korupciju, un saprotams, ka arī ārvalstis pievērš uzmanību Latvijā notiekošajam, kā arī sniedz palīdzību cīņā pret korupciju Latvijas varasiestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai. Jau 15 gadu ANO kalendārā 9. decembris ir starptautiskā pretkorupcijas diena, un noteikti šim jautājumam jāpievērš nopietna uzmanība arī Latvijā.”

Nav nekādu šaubu ‒ korupcija ir ļoti, ļoti slikta!