Veselības ministrija žņaugs vietējo aptieku biznesu

Veselības ministrijas (VM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi aptieku izvietojuma kritērijiem izraisīs konkurences samazināšanos, mazo aptieku slēgšanu, izspiedīs no tirgus vietējos uzņēmējus, sašaurinās farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un radīs draudus valsts drošībai, – liecina Valsts kancelejā iesniegtie atzinumi un Neatkarīgajai paustais speciālistu viedoklis.
22.12.2020. NNeatkarīgā
 
©Ģirts Ozoliņš/F64

MK noteikumu projektā ietvertajās normās salasāmas ārvalstu aptieku tīklu intereses izspiest no tirgus vietējos uzņēmējus, - šādas bažas pauž Latvijas aptieku biznesa pārstāvji.

Apkopos atzinumus

MK mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka šā gada 13. augustā valsts sekretāru sanāksmē (VSS) sākts skatīt veselības ministres Ilzes Viņķeles pieteiktais MK noteikumu projekts “Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji”.

Tie paredz būtiski ierobežot konkurenci un attīstības iespējas vietējiem farmācijas nozares uzņēmējiem. VSS pieņemts lēmums, ka noteikumu projekts jāsaskaņo ar Tieslietu un Finanšu ministriju, Konkurences padomi, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Valsts kanceleja norādījusi, ka gaidot atzinumus arī no nevalstiskā sektora, tostarp no Aptieku īpašnieku asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK).

Steidzīgi un Covid piesegā

Steigu projekta gatavošanā apliecina pretrunas starp projekta anotācijā rakstīto un speciālistu viedokli par projektu.

Tā, piemēram, noteikumu projektu pavadošajā anotācijā, pamatojot to steidzamību un nepieciešamību, teikts: “Saskaņā ar Satversmes 111. pantu valsts pienākums ir rūpēties par veselības aprūpes iestāžu, pakalpojumu, aprīkojuma un zāļu esamību (availability) un pieejamību (accessibility), kā arī citiem apstākļiem, kas ietekmē iespēju sasniegt visaugstāko veselības līmeni. Tātad no tiesībām uz veselību izriet valsts pienākums veikt pasākumus, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsargāšanai, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu esamību un pieejamību.”

Savukārt LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzinumā par projektu norādījis: “Aptieku izvietojuma samazināšana ir pretrunā ar Noteikumu projekta anotācijā ietvertajiem mērķiem, tostarp, nodrošināt patērētājiem labāku aptieku un farmaceitu pieejamību.”

J. Endziņš arī uzsvēris, ka “LTRK neredz pamatu šo projektu skatīt steidzamā kārtā, īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, kad valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un aptiekas aktīvi iesaistās vīrusa pandēmijas apkarošanā. ... Aicinām Valsts kanceleju izvērtēt šī projekta pamatotību steidzamībai un Veselības ministrijai organizēt atkārtotu apspriešanu vai vismaz starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmi”.

Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzinumā, cita starpā, paudusi bažas, ka jaunie noteikumi “var radīt nepamatotus apgrūtinājumus” šobrīd Latvijā strādājošajām aptiekām, kā arī “var radīt konkurences ierobežojumus”.

Aicina valdību apdomāties

Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne atzinumā norādījusi: “Ņemot vērā noteikumu projektā noteikto, ir sagaidāma aptieku skaita samazināšanās atkarībā no apdzīvotās vietas iedzīvotāju skaita. Tas, savukārt, nozīmē, ka konkrētajā apdzīvotajā vietā starp aptiekām samazināsies konkurence un iedzīvotājiem samazināsies izvēles iespējas, kurā aptiekā iegādāties medikamentus un saņemt farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus.”

Amatpersona piedāvā pārdomāt noteikumu pieņemšanas lietderību: “Aicinām kopumā izvērtēt, vai esošā projekta redakcija, kas paredz aptieku komersantu konkurences samazināšanos un aptieku slēgšanu, kas samazinās patērētājiem pieejamos farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus un radīs tiešus zaudējumus slēgto aptieku komersantiem, ir sabiedrības interesēs.”

B. Bāne atzinumā uzsvērusi, ka “noteikumu projekta redakcija ir labvēlīgāka tām aptiekām, kurām telpas aptiekas darbībai ir īpašumā vai arī kurām telpu nomas līguma termiņš ir garāks”.

Ārvalstnieku atbalstīšana

Aptaujātie uzņēmēji precīzi norāda, kam veltīti steigā apstiprināšanai valdībā dzītie VM noteikumi. Tie palīdzēšot lielveikalu “Maxima” telpās esošo Lietuvas uzņēmuma aptieku tīklam tikt galā ar vietējiem zāļu tirgotājiem.

Bijušais akciju sabiedrības “Grindex” valdes priekšsēdētājs, tagad neatkarīgais akciju sabiedrības “RePharm” padomes loceklis Juris Bundulis, vaicāts, vai patiesi noteikumi par aptieku izvietojuma kritērijiem nāks par labu aptieku tīklam no Lietuvas, atbildēja: “Tieši tā! Tas atklājās arī Veselības ministrijas prezentācijā. Šo Ministru kabineta noteikumu projektā iestrādātā konstrukcija aizliegs Latvijā attīstīties lielākajam nacionālā kapitāla farmācijas uzņēmumam. Vienlaikus šie noteikumi pavērs Latvijas tirgū attīstības iespējas ārvalstu uzņēmumiem, pieminētajiem Lietuvas un citu valstu farmācijas biznesa tīkliem. Taču šīs attīstības iespējas notiks, nevis atverot jaunas aptiekas, bet gan pārdalot vietējo tirgu. Acīmredzami lielākie cietēji vispirms būs mazie uzņēmēji - gan individuālie uzņēmumi, gan vairāku aptieku īpašnieku uzņēmumi. Tieši uz viņu rēķina notiks ārvalstu biznesa attīstība. Mēs visu laiku esam lepojušies, ka Latvijā farmācijas nozare ir veiksmīgi attīstījusies un pierādījusi savu konkurētspēju atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas. Mums ir gan pētniecības bāze, gan ražotāji, gan lieltirgotavas, gan aptiekas. Tagad tam visam būs liels apdraudējums.”

Apdraudēta valsts drošība

Uz jautājumu, vai jaunie noteikumi nenovedīs pie tā, ka ar laiku aptieku biznesā vietējais kapitāls izzudīs, J. Bundulis atbildēja: “Jā. Vietējie, visticamāk, būs spiesti savus uzņēmumus pārdot. Pēc šo noteikumu spēkā stāšanās nacionālā kapitāla īpatsvars aptieku biznesā būtiski saruks par labu ārvalstniekiem. Līdz ar to arī lēmumi par medikamentu pieejamību un pakalpojumu kvalitāti tiks pieņemti ārpus Latvijas. Vietējiem uzņēmējiem konkurēt farmācijas tirgū būs nesalīdzināmi sarežģītāk. Jāatceras, ka vietējie farmācijas uzņēmumi nodokļus maksā šeit, Latvijai, bet ārvalstu uzņēmumi lielu daļu nodokļu iemaksās nevis Latvijas Valsts kasē, bet kaut kur citur ārpus Latvijas.

Vēl ļoti būtisks aspekts - citu valstu pieredze rāda, ka nacionālais sektors valsts farmācijas biznesā ir viens no valsts drošības elementiem. Izraisoties globālai krīzei, valstis saskaras ar pārtikas, medikamentu un enerģijas resursu problēmām. Tieši nacionālie uzņēmumi ir tie, kuri nodrošina šo medikamentu pieejamību arī krīzes situācijās, ļoti bieži pat uzņemoties finansiālu risku. Ārvalstu uzņēmumi vienā mirklī var pieņemt lēmumu izbeigt savu darbību Latvijā vai pārtraukt kāda medikamenta reģistrāciju un izplatīšanu, tādā veidā samazinot izvēles iespējas gan pacientiem, gan ārstiem. Vietējie uzņēmēji to nekad nedarīs.”

Lobistu ietekme

Runājot par to, vai VM pārstāvju centienus Covid-19 piesegā dzīt apstiprināšanai valdībā vietējiem uzņēmējiem kaitīgus noteikumus ar materiāliem labumiem nav stimulējis ārvalstu farmācijas bizness, J. Bundulis teica: “Konkrēti fakti nav dzirdēti, taču lobismam šādu noteikumu virzībā ir bijusi zināma ietekme. Katrs jau var lobēt savas intereses, un tas nav aizliegts. Tikai jocīgi, ka šādi noteikumi tiek virzīti situācijā, kad mēs visi ejam cauri smagajam Covid-19 stresa testam, kad jārisina pavisam citas ar iedzīvotāju informēšanu un veselības aprūpes infrastruktūras pieejamību saistītas problēmas. Un Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī aptiekas veiksmīgi pierādīja savu veiktspēju gan iedzīvotāju konsultēšanā, gan arī tiem nepieciešamo medikamentu nodrošināšanā. Te pēkšņi tiek celti galdā no konteksta izrauti jautājumi par to, kādā veidā attīstīsies aptieku pakalpojumi, kādā veidā tiks nodrošināta aptieku pieejamība. Tas raisa neizpratni ne tikai farmācijas biznesam, bet arī nevalstiskajām organizācijām.” Pārsteidzoši, ka laikā, kad VM bija jāvelta visa enerģija Covid-19 apkarošanas stratēģijas un vakcinācijas plāna izstrādei, VM ierēdņi tā vietā stundām, dienām un nedēļām tērēja laiku, lai apkarotu vietējos aptieku īpašniekus. Iespējams, nepareizā prioritāšu izvēle izskaidro, kāpēc VM bija tik nesagatavota pandēmijas otrajam vilnim. Diemžēl šāda VM vadības kļūda varētu būt maksājusi cilvēku dzīvības, jo šobrīd VM nevarētu būt citas prioritātes kā vien Covid-19.

Žņaugs ar īres maksām

Vietējie aptieku īpašnieki pauda pārliecību, ka VM steidzīgā iecere vērsta tieši pret nacionālā kapitāla uzņēmumiem: “Šie noteikumi tiek virzīti tieši pret mūsu aptiekām. Tajos ir iestrādāti skaitļi, kuri liedz aptiekas pārvietot tālāk kā 50 metrus. Tas praktiskajā dzīvē nozīmē, ka ēku īpašniekiem atraisīsies rokas un būtiski pieaugs īres maksas aptieku telpām, kas nenoliedzami ietekmēs arī zāļu cenas. Jau šodien mēs tirdzniecības centriem par telpu īri aptiekām maksājam milzīgu summu - 4 līdz 10 procentus no konkrētās aptiekas apgrozījuma. Bet, ja līgumā ir īres maksa par kvadrātmetriem, tad dažās vietās tā sasniedz pat simt eiro mēnesī par kvadrātmetru. Tas nozīmē, ja neizdodas vienoties ar telpu īpašnieku, pārvietot aptiekas vairs nekur nevarēs, tiks zaudēta aptiekas licence, zaudēti līdzekļi par licenci un zaudētas investīcijas konkrētās aptiekas izveidē un attīstībā.

Projekts

2020. gada Noteikumi Nr.

Rīgā (prot. Nr. . §)



Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji

Izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 16.punktu



1. Noteikumi nosaka vispārēja jeb atvērta tipa aptieku (turpmāk - aptieka) un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus.

2. Apdzīvotā vietā (pilsētā, ciemā, mazciemā) ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 4000, var izvietot vienu aptieku.

3. Apdzīvotā vietā ar iedzīvotāju skaitu, kas pārsniedz 4000, maksimālo pieļaujamo aptieku skaitu aprēķina, dalot apdzīvotā vietā esošo iedzīvotāju skaitu ar 4000, un iegūtais rezultāts ir maksimāli izvietojamais aptieku skaits, matemātiski to noapaļojot līdz veselam skaitlim.

4. Minimālais attālums starp aptiekām apdzīvotu vietu robežās ir 500 metru rādiuss. Minētais attālums jāievēro arī aptiekai attiecībā pret aptiekas filiāli.

5. Šo noteikumu 4.punktā minētais nosacījums par 500 metru rādiusu nav piemērojams:

5.1. izvietojuma maiņas gadījumā aptiekai, kas izveidota farmaceita prakses, kopprakses (Civillikuma sabiedrības) veidā vai kapitālsabiedrības veidā, kur 100 procenti kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) pieder farmaceitam ne mazāk kā trīs gadus, ar nosacījumu, ka farmaceitam pieder ne vairāk kā divas aptiekas un farmaceitiskās darbības vietas maiņa notiek ne biežāk par vienu reizi trijos gados, kā arī ne tuvāk kā 500 metrus no citas aptiekas, kas atbilst šajā punktā minētajiem nosacījumiem.

5.2. izvietojuma maiņas gadījumā, nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas ēkas ietvaros, arī gadījumā, ja ēkā ir vairākas telpu grupas vai dažādas adreses;

5.3. izvietojuma maiņas gadījumā 100 metru rādiusā no licencē vispārēja jeb atvērta tipa aptiekas atvēršanai (darbībai) norādītās farmaceitiskās darbības vietas adreses ne biežāk par vienu reizi trijos gados;

5.4. izvietojuma maiņas gadījumā vai atverot jaunu aptieku ārstniecības iestādes teritorijās, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus stacionārā. Ārstniecības iestādes teritorijās, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus stacionārā viens aptiekas īpašnieks var izvietot vienu aptieku, neatkarīgi no tā, vai minētā ārstniecības iestāde izvietota vienā vai vairākās ēkās, vai dažādās adresēs;

5.5. izvietojuma maiņas gadījumā vai atverot jaunu aptieku centrāli vadītos, speciāli projektētos un būvētos mazumtirdzniecības objektos ar kopējo platību vismaz 10 000 m2, kuros ir vairāk par 10 nomniekiem un viens nomnieks neaizņem vairāk par 70% no nomas platības, ar nosacījumu, ka mazumtirdzniecības objekts ir nodots ekspluatācijā pēdējā kalendārā gada laikā un tajā nav aptiekas. Šādā mazumtirdzniecības objektā var atvērt vienu aptieku.

6. Ārpus apdzīvotām vietām drīkst izvietot tikai aptieku filiāles, ievērojot Farmācijas likumā noteiktos to atvēršanas nosacījumus.

7. Šajos noteikumos minētos attālumus nosaka Zāļu valsts aģentūras uzturētajā aptieku kartē, nepieciešamības gadījumā papildus izmantojot citas publiski elektroniskā vidē pieejamas kartes, kurās var identificēt nepieciešamo objektu un noteikt attālumus starp tiem. Mērījumu veic pa iedomātu taisnu līniju starp aptieku apmeklētājiem paredzēto aptieku ieeju viduspunktiem. Mērījumu veikšanai komersants Zāļu valsts aģentūrai iesniedz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas ēkas aktuālu stāva plānu, kurā norādīts apmeklētājiem paredzētais aptiekas vai filiāles ieejas viduspunkts, papildus norādot aptiekas vai filiāles ieejas viduspunkta globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) X un Y koordinātas. Lai precizētu veiktos mērījumus, Aģentūrai ir tiesības pieprasīt minētajam komersantam (vai strīdus gadījumā - citai ieinteresētajai personai) iesniegt sertificēta mērnieka mērījumu ar precizitāti ne mazāku par 2 metriem.

8. Aptieka, kas uzsākusi savu darbību līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, ir tiesīga esošo izvietojumu saglabāt, bet izvietojuma maiņas gadījumā nodrošina jaunā izvietojuma atbilstību šiem noteikumiem. Attiecībā uz aptiekām, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim atrodas ārstniecības iestādes teritorijās, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus stacionārā, 5.4. punkta otrs teikums piemērojams ar brīdi, kad beidzas nomas līguma, kas noslēgts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās brīža, termiņš. Ja aptieku skaits attiecīgajā apdzīvotajā vietā pārsniedz šo noteikumu 2. un 3. punkta maksimāli pieļaujamo aptieku skaitu, tā izvietojumu ir tiesīga mainīt tikai šo noteikumu 5. punkta gadījumos.

9. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumus Nr.610 "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 125.nr.; 2013, 177.nr.; 2016, 87. nr.).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele