Neatkarīgā atmasko "Re:Baltica" feika ziņas

2020. gada 17. decembrī portālā "Re:Baltica" un 18. decembrī portālā "TVnet" publicētais un pret Neatkarīgo vērstais Sabīnes Bērziņas un Annijas Petrovas materiāls “Vai pašnāvību ir vairāk nekā Covid-19 nāvju?” ir veidots neprofesionāli, nekompetenti, nepārbaudot faktus un manipulējot ar informāciju. Diemžēl pēc šī materiāla publiskošanas Neatkarīgajai tika ierobežotas iespējas “Facebook” izplatīt bijušā Ministru prezidenta Viļa Krištopana viedokli.
22.12.2020. NNeatkarīgā
 
1. ©Ekrānšāviņš

Šī gada 4. decembrī tipogrāfiski iespiestais žurnāls “Vakara Ziņas” publicēja bijušā Ministru prezidenta Viļa Krištopana pārdomas par dzīvi Neretas novadā pandēmijas laikā (1. att.). Ar žurnāla “Vakara Ziņas” vadības atļauju digitālais laikraksts Neatkarīgā 14. decembrī pārpublicēja bijušā Ministru prezidenta Viļa Krištopana viedokli ar nosaukumu “Vilis Krištopans: Latvijā pašnāvību vairāk nekā no Covid-19 mirušo”, publikācijā precīzi norādot patapinājuma avotu - “Vakara Ziņas” (2. att.).

Ekrānšāviņš

Vēršam uzmanību uz to, ka lielajam pašnāvību skaitam Latvijā 2020. gadā pievērsa uzmanību ne tikai bijušais Ministru prezidents Vilis Krištopans, bet arī Latvijas vienīgais sabiedriskais TV medijs - LTV ‒ 2020. gada 7. oktobrī publiskojot ziņu par pašnāvību rekordlielo skaitu ‒ “Latvijā - devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē .

Ņemot vērā žurnāla ražošanas un iznākšanas specifiku, 4. decembra žurnāla “Vakara Ziņas” makets tipogrāfijā bija jānodod jau 2. decembrī. Līdz ar to 4. decembra žurnāla “Vakara Ziņas” materiāli, arī intervija ar Vili Krištopānu tika gatavoti novembra beigās.

2020. gada 17. decembrī "Re:Baltica" un 18. decembrī portālā "TVnet" tika publicēts Sabīnes Bērziņas un Annijas Petrovas materiāls “Vai pašnāvību ir vairāk nekā Covid-19 nāvju?” Re:Check .Tajā ir šāds teikums: “Ekspremjers Vilis Krištopans portālā NRA publicētā rakstā pauž, ka Covid-19 ierobežojumi Latvijā un pasaulē esot pārspīlēti. Kā vienu no argumentiem viņš min pašnāvības - to Latvijā esot vairāk nekā mirušo ar Covid-19. Secinājām, ka Krištopans manipulē ar datiem.”

"Re:Baltica" secinājums: “Ekspremjers Vilis Krištopans apgalvo, ka šogad pašnāvību bijis vairāk nekā Covid-19 nāvju. Lai gan raksts publicēts decembrī, viņš izmantojis datus par nāves cēloņiem līdz oktobrim un ignorējis to, ka zināms - novembrī un decembrī mirstība no Covid-19 krietni augusi.”

Ekrānšāviņš

Lai gan, ilustrējot attiecīgo rakstu (sk. attēlu), tika izmantots ekrānšāviņš, kurā ir precīzi redzams patapinājuma avots (3. att.), Sabīne Bērziņa un Annija Petrova nepārbaudīja, kurā datumā tika veikta attiecīgā materiāla pirmpublikācija. Tā kā CSP dati par kopējo (bet ne detalizēto) mirstību novembrī tika publicēti tikai 2020. gada 11. decembrī plkst. 13.00 pēc Rīgas laika (apskatāms šeit), tad tie pat žurnāla publikācijas datumā 4. decembrī, nevarēja būt zināmi nedz Vilim Krištopanam, nedz žurnālistei Laumai Lapsai, kas gatavoja attiecīgo publikāciju. Tas nozīmē, ka publikācijas gatavošanas laikā varēja būt pieejama tikai apkopotā statistika par oktobri. Neatkarīgā pārpublicēja žurnāla “Vakara Ziņas” materiālu, precīzi norādot patapinājuma avotu.

Ekrānšāviņš

Savukārt Sabīne Bērziņa un Annija Petrova savus secinājumus pamato ar 16. decembra statistiku (4. att.).

Brīdī, kad tika intervēts Vilis Krištopans (novembra beigās), un raksta publicēšanas brīdī - 4. decembrī - vai pat raksta pārpublicēšanas brīdī - 14. decembrī - V. Krištopana apgalvojums, ka “līdz šim pašnāvību ir vairāk nekā no Covid-19 mirušo”, ir patiess. Tas ir pamatots ar tajā brīdī pieejamo statistiku, kuru apstiprina arī paša "Re:Baltica" publicētā informācija.

“Re:Baltica” min, ka šogad līdz oktobra beigām Latvijā bija izdarītas 257 pašnāvības (5. att.), atzīstot, ka datu par novembri nav arī viņu rīcībā pat 16. decembrī.

Savukārt SPKC oficiālā informācija vietnē covid19.gov.lv liecina, ka līdz 1. novembrim ar Covid-19 bija miruši 74 cilvēki, līdz 29. novembrim 197 cilvēki Latvijā (6. att.). Tai pašā laikā SPKC Veselības statistikas datubāzē Covid-19 kā nāves iemesls līdz oktobra beigām ir reģistrēts 38 cilvēkiem Latvijā (7. att.). Šī statistika apskatāma šeit.

Turklāt “Re:Baltica” rakstā ir ietverta tabula (8. att.),

Ekrānšāviņš

kas pierāda V. Krištopana taisnību, pat ņemot vērā pārmetumu, ka V. Krištopans operē ar datiem no gada sākuma, nevis ar epidēmijas sākumu, un ka nav ņemti vērā novembra dati (kurus novembra beigās V. Krištopans nemaz nevarēja zināt un kuri pat 16. decembrī vēl nebija pieejami).

Lūk, apkopotā informācija, izmantojot "Re:Baltica" 17. decembrī publicētos datus:

Janvāris ‒ oktobris

Nāves iemesls ‒ pašnāvība ‒ 257

Ar Covid-19 mirušie ‒ 71

Nāves iemesls Covid-19 ‒ 38

Marts ‒ oktobris

Nāves iemesls ‒ pašnāvība ‒ 212

Ar Covid-19 mirušie ‒ 71

Nāves iemesls Covid-19 ‒ 38

Marts ‒ novembris

Nāves iemesls ‒ pašnāvība ‒ 232 (pieņemot, ka novembrī bijušas 20 pašnāvības)

Ar Covid-19 mirušie ‒ 206

Nāves iemesls Covid-19 ‒ nav zināms

Līdz ar to ir jāsecina, ka Sabīne Bērziņa un Annija Petrova ir pārkāpušas svarīgāko godīgas un ētiskas žurnālistikas pamatprincipu - rūpīgi pārbaudīt informāciju, Sabīne Bērziņa un Annija Petrova savus secinājums balsta uz nepārbaudītas informācijas pamata.

“Re:Baltica” raksts sākas ar teikumu “Drīzāk nav taisnība...” (9. attēls), kas liecina, ka faktu pārbaudītāji nav 100% pārliecināti, ka V. Krištopana sacītais nav taisnība. Taču tas nekavēja viņus informēt “Facebook”, ka ieraksts par V. Krištopanu nav patiess, kā rezultātā “Facebook” to klasificēja kā viltus ziņu ‒ tātad tā nav rādāma “Facebook” lietotājiem.

Ir svarīgi uzsvērt, ka gan “Re:Baltica”, gan digitālais laikraksts Neatkarīgā darbojas pētnieciskās žurnālistikas jomā un konkurē par lielāku lasītāju skaitu gan latviešu, gan angļu valodā. Cik zināms, 25. martā “Re:Check” kļuva par oficiālo “Facebook” trešo pušu faktu pārbaudes partneri. Uzreiz pēc Sabīnes Bērziņas un Annijas Petrovas materiāla publiskošanas Neatkarīgā saņēma brīdinājumu no “Facebook” (10. att.) par to, ka tiek ierobežotas Neatkarīgās materiālu apskates iespējas Neatkarīgās sekotājiem “Facebook”.

Šāda “Re:Baltica” publikācija rada pamatu secināt, ka tie, kuri Latvijā ir uzņēmušies trešo pušu faktu pārbaudi “Facebook” interesēs, paši nepārbauda faktus. Turklāt mums ir pamatotas aizdomas, ka ar “Re:Baltica” saistītās struktūras izmanto savu ietekmi uz “Facebook” lēmumiem, lai kompromitētu un izrēķinātos ar saviem tiešajiem konkurentiem.