Prokuratūra strādā slikti. Līdzšinējo brīvību nav pelnījusi

Organizācijas OECD interneta bibliotēkā par 46 dolāriem iespējams iegādāties pētījumu “Performance of the Prosecution Services in Latvia: A Comparative Study” (“Prokuratūras darbība Latvijā: salīdzinoša izpēte”). Kombinācijā ar trim Valsts kontroles ziņojumiem šis dokuments liecina par ļoti būtiskām pārmaiņām, kas sagaidāmas prokuratūras darbā.
13.01.2021. Imants Vīksne
 
©Ekrānšāviņš no Valsts kontroles mājaslapas

Revīzijas un pētījumu rezultātu prezentācija notika visaugstākajā līmenī, piedaloties Valsts prezidentam, premjeram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadītājam. Protams, arī tieslietu ministram, kurš divu gadu ilgušo izvērtējumu uzskata par savu nopelnu. Un galvenais vēstījums amatpersonu uzrunās bija tāds, ka prokuratūra strādā slikti, jo ir pārlieku neatkarīga. Tāpēc ierindas prokuroru aprindās jau prognozē, ka tagad sagaidāma šī tiesu varas atzara pakļaušana izpildvarai, proti, politiķiem. Laiks rādīs, vai tā notiks un vai tas nāks par labu valstij. Taču šobrīd atbildība par visiem tai it kā raksturīgajiem trūkumiem - nekompetenci, ēnu ekonomiku un korupciju - tiek uzvelta tieši prokuratūrai. Trīs revīzijas ziņojumi un OECD pētījums tam ir formālais pamatojums.

Iepazīties ar Valsts kontroles secinājumiem bez maksas iespējams ŠEIT.

Savukārt OECD pētījumu par 46 dolāriem var iegādāties ŠEIT.

Lasāmvielas ļoti daudz - simti lappušu. Kopumā revidenti snieguši 44 ieteikumus, un tagad jau Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītās Noziedzības novēršanas padomes ziņā ir tas, cik operatīvi viņi tos izlasīs un kā šie ieteikumi tiks ieviesti dzīvē. Par to, ka prokuratūru sagaida būtiskas pārmaiņas, šobrīd vairs nav nekādu šaubu. Jāatgādina, ka pieprasījums pēc pārmaiņām Latvijas tiesu sistēmā un jo īpaši ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanā pirms pāris gadiem tika atsūtīts no okeāna otras puses, un augstas amatpersonas liecina, ka šīs pārmaiņas jau tiek ieviestas dzīvē.

Prokuratūra atpalikusi vecos laikos

Revīzijas rezultātu prezentācijas pasākumā premjers Kariņš atgādināja, ka finanšu sektora kapitālā remonta gaitā nomainīta banku uzrauga FKTK vadība un tiek gatavota iestādes apvienošana ar Latvijas Banku, ir iecelts jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs, jauns ģenerālprokurors, jauns policijas priekšnieks. Nomainīti faktiski visi vadošie ķēdes posmi, un tagad tajos var īstenot ekspertu ieteikumus un arī politiķu idejas.

Vispārīgos vilcienos tos iezīmēja OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija, uzsverot, ka labāka izmeklēšana un iztiesāšana ir būtisks priekšnoteikums starptautiskajai tirdzniecībai un ieguldījumiem. Lai nodibinātu vēlamo kārtību, Latvijai jāpievēršas prokuratūras darbības uzlabošanai, jāievieš tajā stratēģiski pārvaldības rīki. Īpaši esot jāuzlabo sarežģīto krimināllietu izmeklēšana un iztiesāšana. Specializācija saistībā ar finanšu noziegumiem esot pirmais solis pareizajā virzienā. Cīņai ar korupcijas riskiem tieslietu sistēmā nepieciešama visaptveroša stratēģija.

Kas vainas prokuratūrai, jau plašāk skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Prokuratūras līdzšinējā darba organizācija esot galvenais kavējošais faktors, un tas cieši saistīts ar pastāvošo izpratni par prokuratūras neatkarību:

“Latvijā prokuratūras neatkarība tiek uzskatīta par gandrīz absolūtu, uzskatot par neiespējamu prasīt no prokuratūras atbildību par tās darba rezultātiem vai attiecināt uz prokuratūru labas pārvaldības un efektivitātes principus. Pārspīlētā neatkarības izpratne ir sekmējusi norobežošanos no valstī notiekošajām reformām.”

Katrs saprot ko citu

Valsts kontroles priekšlikumi vērsti vairākos virzienos. Pirmkārt, jāvieš skaidrība tiesību normu piemērošanā un izpratnē par nepieciešamo pierādījumu kopumu. Šobrīd starp izmeklētājiem un prokuroriem regulāri valda domstarpības, un revidenti saskaitījuši desmit krimināllikuma pantus, par kuriem trūkst vienprātības. Tie nav nekādi nieka panti - krāpšana, piesavināšanās, nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas u.c.

Kopumā revīzijā izlasē iekļautajos izbeigtajos kriminālprocesos vismaz 69% gadījumu konstatēts vienotas izpratnes trūkums. Un vismaz 37% gadījumu pieļautas kļūdas normu piemērošanā vai nepietiekama izpratne par pierādāmajiem apstākļiem.

Lai gan prokuroru skaits valstī esot pietiekams, tieši finanšu lietās vērojama būtiska kavēšanās ar termiņiem. Par optimālu laiku pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai vairumā gadījumu būtu uzskatāmi trīs gadi. Taču no revīzijā vērtētajiem kriminālprocesiem 63% bija vecāki par trīs gadiem, un ievērojama daļa no tiem ir uzsākti pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tā vēstīts ziņojumā.

Lietas vai nu jāpabeidz, vai jāizbeidz. Tās nedrīkstētu muļļāt gadiem ilgi, bet praksē tā notiek.

Aizjūras gudrajiem vaicās par visu

Valsts kontrole arī rekomendē pilnveidot normatīvo regulējumu. Īpaši tiek uzsvērta nepieciešamība lietās balstīties uz konkrētiem pierādījumiem un skaidru apsūdzību, lai aizstāvībai ir saprotama tās būtība. Tāpat rekomendēts nošķirt svarīgās lietas no mazāksvarīgām un svarīgajās tieši prokuroram uzņemties vadošo lomu izmeklēšanā. Jāatrisina arī prokuroru tehniskā atbalsta jautājumi, jāturpina kriminālprocesu digitalizācija un jāuzlabo e-lietas ieviešana, kas Latvijā sākta no ačgārna gala - no tiesām, lai gan lielākais dokumentu daudzums tiek radīts tieši izmeklēšanas gaitā.

Tomēr pats galvenais ir un paliek jautājums par vienotu praksi prokuratūrā. Gadiem ilgi ir uzskatīts, ka ikviens prokurors ir neatkarīgs un veido katrs savu praksi. Un tieši tāpēc iespējama situācija, ka par līdzvērtīgu noziegumu viena persona tiek sodīta, bet cita ne. Kopīgu vadlīniju trūkst. Un to īpaši uzsver Valsts prezidents Egils Levits, kurš pats nācis no tiesu sistēmas vides. Tiesnešiem un prokuroriem ir nepieciešama tālākmācīšanās akadēmija, kurā sistemātiski pilnveidot savas zināšanas. Nevis izvēles kursi kvalifikācijas celšanai, bet kā obligāta mācību sistēma. Prezidents uzsver, ka tagad īsā laikā efektīvi prokuratūrā jāveic reforma, bet līdzīgs izvērtējums, piesaistot starptautiskos ekspertus, nepieciešams visai Latvijas valsts pārvaldei.

Lai aizjūras gudrajie pamāca, kā mums būs dzīvot tālāk.