Neatkarīgā pēta: preces un pakalpojumi, kas 10 gadu laikā kļuvuši lētāki

Lai gan aizvadīto 10 gadu laikā dzīve Latvijā ar katru gadu kļūst dārgāka, atsevišķi produkti un pakalpojumi ir kļuvuši lētāki. Tiesa, visticamāk, dažu produktu palētināšanās nav uz ilgu laiku.
15.01.2021. Ilze Šteinfelde
 
LĒTĀK NEKĀ IEPRIEKŠ. Pirms 10 gadiem kilogramu smaga cukura paciņa veikalā maksāja vidēji 0,91 eiro, pērn – 0,74 eiro. Ja labi pameklēja, cukuru varēja nopirkt arī par 0,55 eiro kilogramā ©Oksana Džadana/ F64

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka preču un pakalpojumu cenas kopš 1991. gada ar katru gadu pieaug. Izņēmums ir bijis vien 2010. gads, kad reģistrēta deflācija, tas ir, vidējās patēriņa cenas bijušas zemākas nekā iepriekš. Savukārt 2013. gadā, pēc statistiķu aprēķiniem, patēriņa cenas nebija mainījušās. Pārējā laikā dzīve Latvijā ir sadārdzinājusies - no 2014. gada līdz 2016. gadam un 2019. gadā par nepilnu procentu gadā, no 1991. gada līdz 1993. gadam - pat vairākas reizes.

Pērn salīdzinājumā ar 2010. gadu preču un pakalpojumu cenas vidēji pieaugušas aptuveni 17 procentiem. Starp 300 dažādām precēm un pakalpojumiem visvairāk šo 10 gadu laikā sadārdzinājusies vēstules nosūtīšana valsts robežās un autovadīšanas kursi. Arī alus kausa cena restorānā vai bārā pieaugusi par 93 procentiem. Tajā pašā laikā ir vismaz 11 preces un produkti, kas kļuvuši lētāki: dīzeļdegviela, autogāze, sašķidrinātā gāze balonos, siltumenerģija, smalkais cukurs, vistu stilbi, vista, minerālūdens, tomāti, sīpoli, banāni.

“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš secinājis, ka kopš 2000. gada kopējais cenu līmenis ir pieaudzis par 97,9% jeb gandrīz divkāršojies. “2000. gadā vēl dzīvojām pavisam citā ekonomiskā realitātē - Latviju tad nešaubīgi varēja saukt par nabadzīgu valsti, ap 40% mūsu preču eksporta veidoja pārsvarā neapstrādātas vai mazapstrādātas koksnes eksports, bet pakalpojumu eksportā vēl lielāku daļu veidoja tranzīts. Šobrīd pārējā pasaulē pārdodamo preču un pakalpojumu klāsts ir kļuvis gan vairākkārt lielāks, gan daudzveidīgāks. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka, par spīti dzīves dārdzības kāpumam, reālo algu līmenis šajā laikā ir audzis 2,7 reizes, nominālajām algām palielinoties 5,4 reizes. Turklāt daudz lielākai daļai valsts iedzīvotāju ir darbs - par spīti iedzīvotāju skaita kritumam, aizņemto darba vietu skaits ir palielinājies,” uzsver P. Strautiņš.

Lētākā degviela pēdējo gadu laikā

Palūkojoties tuvākā vēsturē nekā P. Strautiņš, piemēram, 10 gadu senā vēsturē, var redzēt, ka 2020. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu lētāk maksāja siltumenerģija, sašķidrinātā gāze balonā un degviela. Tiesa, gada sākumā vēl nekas neliecināja par degvielas cenas iespējamo kritumu. Gluži otrādi - gads iesākās ar ievērojamu cenu kāpumu, jo 2020. gada 1. janvārī tika paaugstināta akcīzes nodokļa likme benzīnam un dīzeļdegvielai, kā arī stājās spēkā prasība par lielāku minimālās biodegvielas piejaukumu dīzeļdegvielai un benzīnam. Šo faktoru ietekmē degvielas cena sadārdzinājās par aptuveni 6 centiem litrā. Taču jau pēc pāris mēnešiem pandēmijas ietekmē degvielas cena sāka kristies, dažu brīdi degvielas cenai par litru noslīdot zem viena eiro.

CSP aprēķinājusi, ka pērn bijusi lētākā dīzeļdegviela pēdējo četru gadu laikā un lētākais 95. markas benzīns pēdējo trīs gadu laikā. 2020. gadā 95. markas benzīns maksāja vidēji 1,15 eiro litrā, kas bija lētāk nekā 2019. un 2018. gadā, un ievērojami mazāk nekā 2013. gadā, kad tā vidēja cena bija sasniegusi 1,40 eiro litrā. Savukārt dīzeļdegviela pērn maksāja 1,053 eiro litrā - par 1,7 centiem litrā lētāk nekā 2010. gadā.

Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere skaidro, ka Latvijā degvielas cenas no janvāra līdz decembrim samazinājās par 11,9%, savukārt pasaules naftas cenas gada laikā ir sarukušas par 23%. Vislielākais cenu kritums naftas produktiem pērn bijis martā, kad mēneša laikā cenas samazinājušās par 55% (līdz 22 ASV dolāriem par barelu). Arī aprīlī naftas cenas turpinājušas lejupslīdi - vidēji mēneša laikā “Brent” markas naftas cena samazinājās par 21%, mēneša otrajā pusē noslīdot pat līdz 19 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena samazinājās pat līdz negatīvai vērtībai. Tas gan nenozīmē, ka benzīntankos degvielu tobrīd kāds dāļātu par velti.

“Situāciju mainīja Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu mīkstināšana un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru noslēgtā vienošanās samazināt naftas ieguvi, kad no maija līdz augustam naftas cenas atkal pieauga, sasniedzot 46 ASV dolārus par barelu. Lai gan septembrī un oktobrī naftas cenas nedaudz samazinājās, ko galvenokārt veicināja bažas par pieprasījumu, taču, aizvien vairāk valstīm ieviešot karantīnas pasākumus Covid-19 dēļ, gada pēdējos mēnešos naftas cenas atkal strauji pieauga un jau pietuvojās 52 ASV dolāriem par barelu,” atceras I. Šnīdere.

Visticamāk, ekonomikai pamazām uzņemot apgriezienus, naftas un līdz ar to arī degvielas cena turpinās kāpt. “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka cenu pieaugumu 2021. gadā galvenokārt noteiks izejvielu cenu kāpums. “Taču tas gaidāms mērens, vissvarīgākajam importa izmaksu atskaites punktam jeb naftas cenai neatgriežoties pirmspandēmijas līmenī,” prognozē P. Strautiņš.

Saldās dzīves beigas un sākums

Pirms 25 gadiem, kad Latvijā vēl darbojās visas trīs cukurfabrikas un veikalos bija nopērkams no vietējām cukurbietēm iegūtais cukurs, tā paciņa veikalos maksāja aptuveni 45 santīmus (64 centus). Ar katru nākamo gadu cukura cena kāpa. Tomēr Jēkabpils cukurfabrikai darbošanās biznesa vidē bija par smagu, un 1999. gadā Jēkabpils cukurfabrika tika atzīta par maksātnespējīgu. 2007. gadā Jelgavas cukurfabrika un Liepājas cukurfabrika pieņēma lēmumu patraukt ražošanu, tiesa, par to saņemot pieklājīgu kompensāciju no ES. Tobrīd cukurs maksāja aptuveni 0,70 latus jeb 1 eiro kilogramā, tas ir dārgāk nekā šobrīd. Cukura cena sāka slīdēt lejup tikai pirms pāris gadiem. Šo gadu laikā, kopš aizvērās Latvijas cukurfabrikas, vairākkārt ir izskanējusi ideja par cukura ražošanas atjaunošanu Latvijā. Pagaidām gan šī iecere nav realizēta un pie tējas liekam trīs karotītes svešzemju cukura.

PVN samazināšana iegrožo pārtikas cenu kāpumu

Arī pārtika ar katru gadu kļūst dārgāka. Tomēr dažu pārtikas produktu, piemēram, vistu stilbiņu un veselu vistu, tomātu, sīpolu un minerālūdens vidējās cenas pērn bija zemākas nekā 2010. gadā.

Galvenais iemesls, kas veikalos ļāva nodrošināt zemākas tomātu un sīpolu cenas nekā pirms 10 gadiem, ir kopš 2018. gada samazinātais PVN Latvijā audzētiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Ja samazinātais PVN būtu ieviests arī citai svaigai pārtikai, iespējams, arī piens, olas un citi produkti veikalos šobrīd maksātu mazāk nekā pirms 10 gadiem. “Maxima Latvija” un partnerorganizāciju uzsāktā iniciatīva par samazinātu PVN svaigiem pārtikas produktiem (olām, gaļai, zivīm un piena produktiem) platformā “Manabalss.lv” guvusi nepieciešamo atbalstu, līdz vakardienai sasniedzot vairāk nekā 12 715 elektronisko parakstu atzīmi, kā arī papildus savācot vairāk nekā 2000 parakstus klātienē.