Steidzamības kārtā groza netīrās naudas likumu

Oficiāli Latvija nav iekļauta starptautisko finanšu uzraugu “Moneyval” un “FATF” melnajā sarakstā, nedz arī kādas citas krāsas neuzticamo valstu sarakstā. Taču joprojām tiekam pastiprināti uzraudzīti, un 1. martā gaidāma kārtējā atskaitīšanās par finanšu nozares kapitālā remonta gaitu. Remonts, kā izrādās, turpinās, un valdība iecerējusi uz šo pasākumu ņemt līdzi svaigi saremontētu likumu, kas banku klientu izpēti turpmāk ļaus īstenot vēl nebijušā detalizācijā.
20.01.2021. Imants Vīksne
 
©Neatkarīgā

Runa ir par grozījumiem “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”. Būtiskākais jaunievedums tajā būs speciāls klientu izpētes rīks, kas tiks uzturēts ārpakalpojumā, tādējādi nododot svešās privātās rokās sensitīvu informāciju par banku klientiem.

No likuma subjektiem un to patiesajiem labuma guvējiem tiks prasīta nevainojama reputācija. Viena kļūda, un banku durvis klienta degungalā tiks aizcirstas. Un arī visas citas durvis.

Skaidrs viss un nekas

Apjomīgās izmaiņas likumā tiek skatītas steidzamības kārtā. Tas nozīmē, ka parlamentam būs tikai divi lasījumi un ierobežotas iespējas iedziļināties valdības piedāvātajā likumprojektā. Pagājušajā nedēļā tas tika skatīts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

Pēc Finanšu ministrijas sniegtās prezentācijas deputātiem nebija tikpat kā nekādu jautājumu, un, kā secināja sēdes vadītājs - vai nu visiem viss ir skaidrs, vai nu nav skaidrs pilnīgi nekas. Taču komisijas deputāti atbalstīja likumprojektu virzīšanai pirmajā lasījumā un atbalstīja arī tā izskatīšanu steidzamības kārtā, jo Finanšu ministrija lūdza. Esot jāpagūst līdz 1. martam, “lai tādējādi demonstrētu atbilstību starptautiskajiem standartiem”.

Deputāti un citi interesenti ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Ļoti garš, ļoti sarežģīts, smagnēji uzrakstīts tiesību akts. Grozījumi aizņem 20 lapas, bet to anotācija - 64 lapas, kas ir neparasti daudz. Finanšu jomu un ierēdņu valodu nesaprotošajiem jāiztiek ar Finanšu ministrijas vienkāršoto skaidrojumu. Saeimas komisijas sēdē to sniedza valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa.

Klientu izpēti privatizēs

Grozījumi esot iedalāmi četrās grupās atbilstoši to mērķim. Pirmais esot starptautiskās Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendāciju precizēšana. Dažādas sīkas, arī tehniskas izmaiņas, lai demonstrētu, ka aizjūras norādījumi tiek ļoti burtiski pildīti. Līdz pat pēdējam komatam.

Otra grozījumu grupa saistīta ar jauna klientu izpētes rīka ieviešanu. Likuma subjektiem (piemēram, bankām, juristu birojiem, nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem u.c.) būs tiesības un pienākums citam ar citu dalīties informācijā par klientiem. Un būtiski, ka šīs informācijas reģistru uzturēšana būs nododama privātā ārpakalpojumā. Tātad privātās rokās nonāks milzīgs apjoms informācijas faktiski par visiem Latvijas valsts iedzīvotājiem un ārvalstniekiem, kas te dzīvo vai strādā. Par viņu ienākumiem, darījumiem, paradumiem. Jo likums pieprasa - Pazīsti savu klientu! Izpētes rīkam būs divi modeļi. Slēgtais kopīgais klientu izpētes rīks būs lietojams, piemēram, vienas uzņēmumu grupas vai nozares ietvaros uz vienošanās pamata. Savukārt atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks tiks veidota kā kanāls, caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju neatkarīgi no tā, vai viņi par to būs savstarpēji vienojušies.

Likuma grozījumu trešais kopums ir saistīts ar jaunu ziņošanas kārtību par aizdomīgiem darījumiem. No 1. jūlija tiek ieviests vienots standarts, kādu ieteica FATF. Papildu labums tāds, ka par vienu un to pašu darījumu nevajadzēs ziņot divām iestādēm: Finanšu izlūkošanas dienestam un Valsts ieņēmumu dienestam. Pietiks ar vienreizēju noziņošanu finanšu izlūkam.

Bez reputācijas vairs nekādi

Ceturtā grozījumu grupa saistīta ar tādu jēdzienu kā “nevainojama reputācija”. Likumprojekts likuma subjektiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām izvirza nevainojamas reputācijas un nesodāmības prasības. Turklāt šī prasība tiek attiecināta ne tikai uz pašu subjektu, piemēram, būvmateriālu veikala īpašnieku, bet arī viņa tuviniekiem un darījuma partneriem. No 1. marta visiem jābūt ar kristāldzidru pagātni un priekšzīmīgu reputāciju. Ja tādas nebūs, uzņēmuma darbība faktiski tiks paralizēta. Kaut vai tāpēc, ka bankas atteiksies apkalpot klientu ar nepriekšzīmīgu reputāciju. Turklāt uzraugošajām iestādēm piešķirtas visplašākās iespējas pārmācīt subjektu ar nepriekšzīmīgu reputāciju. Tai skaitā tiesības izdot rīkojumu par norēķinu operāciju apturēšanu, akciju atsavināšanu un subjekta saimnieciskās darbības slēgšanu. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, “Galvenie reputāciju ietekmējošie faktori ir darbības atbilstība likumam, informācija par personas iepriekšējām personiskām vai komerciālām darbībām, valsts iestāžu veiktajām pārbaudēm, kā arī izmeklēšanas ietvaros apkopotā informācija. Tāpat tiek ņemts vērā, vai par personu nav publiski pieejama negatīva informācija, kas varētu liecināt par iespējamu saistību ar NILLTPF. Publiski pieejamai informācija jābūt objektīvai un pārbaudāmai.”

Tiesībsargs pagaidīs

Saeimas atbildīgās komisijas sēdē vienīgais, kam bija radušies jautājumi un komentāri par likumprojektu, bija Tiesībsarga biroja pārstāvis Matīss Malojlo. Viņš vērsa uzmanību, ka likumprojekts ievieš ļoti būtiskus cilvēka pamattiesību ierobežojumus un tam ir nepieciešams plašāks juridisks pamatojums. Arī klientu izpētes rīka nodošanai ārpakalpojumā nepieciešams skaidrojums. Vēl Tiesībsarga birojam neizdevās atrast likumprojektā, kā no kļūdām likuma subjektu izvērtējumos plānots pasargāt juridiskās personas. Neizdevās atrast arī savākto datu glabāšanas termiņu. Nekļuva skaidrs, kādēļ soda reģistra datu apstrādi nepieciešams veikt tik plašā apjomā. Tiesībsarga pārstāvim būtu bijuši vēl citi komentāri, taču vārds viņam vairs netika dots. Deputāti solīja niansēs iedziļināties nākamreiz, kad skatīs likumprojektu.