Latvijā iedzīvotāji vairāk uzticas ziņām internetā un baznīcai nekā politiskām partijām

Ministru kabinetam, Saeimai un politiskām partijām neuzticas 70 līdz 80 procenti iedzīvotāju, un tas nozīmē, ka lielāko daļu reformu, jaunu likumu, esošo likumu grozījumu, lēmumu un paziņojumu tauta uztver ar aizdomām. Šobrīd iedzīvotāji vairāk tic armijai, policijai, medijiem un baznīcai nekā politiķiem, no kuru lēmumiem ir atkarīga dzīve Latvijā un nākotnes perspektīvas.
25.01.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Visaugstākais uzticības reitings Latvijā ir izglītības iestādēm (skolām, augstskolām). Šobrīd tām uzticas 71 procents aptaujāto. Nevienai citai institūcijai Latvijā nav tik augsts uzticības reitings, liecina SKDS pētījums, kas veikts pēc Neatkarīgās pasūtījuma.

Politiķi zaudē uzticības reitingu

1997. gada aprīlī, kad SKDS veica līdzīgu pētījumu, Saeimai uzticējās 38 procenti iedzīvotāji, Ministru kabinetam, ko tobrīd vadīja Andris Šķēle - 39 procenti. Tas gan nav daudz, bet arī ne tik dramatiski maz kā nākamajos gados. 2000. gada aprīlī Saeimai uzticējās tikai 21%, un Ministru kabinetam, ko atkal vadīja Andris Šķēle, - vairs tikai 18%. Vēl pēc 10 gadiem - 2010. gada aprīlī - kad valsts bija piedzīvojusi “Parex bankas” krahu un nežēlīgu jostu savilkšanu, Saeimai uzticējās vien 7%, bet toreizējam Valda Dombrovska vadītajam Ministru kabinetam - 13%. Tik zems uzticības reitings Saeimai, Ministru kabinetam un politiķiem nav vairs bijis. Taču arī tik dziļas krīzes kā 2008. gadā aizvadītajos desmit gados Latvijai nebija jāpiedzīvo. Vismaz līdz pagājušajam gadam, kad Latvijai, tāpat kā visai pasaulei bija jāsāk cīnīties ar Covid-19 un tā izraisītajām sekām.

Pērn decembrī, kad SKDS iedzīvotājiem taujāja, vai viņi uzticas politiskām partijām, apstiprinoši atbildēja vien 13 procenti iedzīvotāju. Nedaudz vairāk uzticības bija izpelnījusies Saeima (20% pozitīvu atbilžu) un Krišjāņa Kariņa valdība (23% pozitīvu atbilžu). Tā kā Latvijas pilsoņu vidū uzticības vērtējums politiskām partijām bija vēl zemāks (11 procenti), tad jāsecina, ka nepilsoņi Latvijas politiķiem tic nedaudz vairāk nekā pilsoņi.

Valsts prezidenta institūcijai zemākais reitings 10 gadu laikā

Valsts prezidentam kā institūcijai šobrīd uzticas 39 procenti iedzīvotāju. Pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu atbalsta 33,8 procenti iedzīvotāju (E. Levita vārds svešs bija 2,4% aptaujāto, bet viedokļa nebija 15%). E. Levita vērtējumā būtiskas atšķirības ir starp latviski un krieviski runājošajiem, E. Levita darbu pozitīvi vērtē 42 procenti latviski runājošo, bet tikai 21 procents krieviski runājošo.

Pašreizējās Valsts prezidenta institūcijas vērtējums ir zemākais kopš 2010. gada.

Tā kā aptauja tika veikta pērn decembrī, tad, iespējams, iedzīvotāju viedokli ietekmēja peripetijas ap prezidenta atalgojumu. Un tas, ka beigu beigās E. Levits atteicās no algas pielikuma, situāciju vairs neglāba. Laikā, kad Valsts prezidents bija Valdis Zatlers, Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis, prezidenta institūcijas vērtējums bija augstāks. Tai uzticējās no 41 līdz 65 procentiem iedzīvotāju. Tā kā pētījumā nav datu par iedzīvotāju vērtējumu Valsts prezidentam līdz 2010. gadam, tad nav iespējams noteikt, kura prezidenta laikā iedzīvotāju uzticības reitings Valsts prezidentam ir bijis visaugstākais - un kura laikā - viszemākais.

Armija un policija cēlusies iedzīvotāju acīs

1997. gads Latvijā bija ar asiņainiem notikumiem un traģēdijām apvīts. Janvārī bruņoti laupītāji uzbruka “Latvijas pasta” automašīnai, nogalinot divus pasta darbiniekus. Jūnijā Iekšlietu ministrijas rīkotajos ugunsdzēsēju svētkos Talsos, 19 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni (vēsture šis notikums iegājis ar Talsu traģēdijas vārdu). Septembrī Iecavas slaktiņa laikā Jurijs Čubarovs apšaudē nogalināja septiņus cilvēkus, kas vāca kartupeļus, un pēc tam izdarīja pašnāvību. Līdz ar to iedzīvotāju zemā uzticība Valsts policijai 1997. gadā nav nekāds pārsteigums. Tobrīd Valsts policijai uzticējās 33 procenti aptaujāto, bet 64 procenti atbildēja noraidoši. Šobrīd ir otrādi: Valsts policijai uzticas 60 procenti iedzīvotāju, bet neuzticas mazāk nekā trešdaļa - 31 procents.

Līdzīgu uzticības kredītu ir izdevies iegūt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. 1997. gadā šai struktūrai uzticējās vien 28 procenti, šobrīd - 63 procenti. Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks šobrīd ir viens no visaugstāk iedzīvotāju acīs novērtētajiem ministriem pašreizējā valdībā. Viņa līdzšinējo darbību pozitīvi vērtē 40 procenti no aptaujātajiem latviešiem, 32 procenti Latvijas pilsoņu un 15 procenti krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju.