Netīrās naudas likumā piedāvā antikonstitucionālus grozījumus

Nobalsojot par netīrās naudas likuma grozījumiem pirmajā lasījumā un vēl piešķirot likumprojektam steidzamību, deputāti nav ne iedziļinājušies, ne sapratuši, ka likumprojekts ir klajā pretrunā Satversmē noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu. Turklāt lielai daļai deputātu esošās redakcijas pieņemšana pašiem draud ar īpašumtiesību atņemšanu, jo viņu reputāciju nekādi nevar uzskatīt par kristāltīru – tādu, kāda turpmāk tiks prasīta no visiem patiesā labuma guvējiem.
26.01.2021. Imants Vīksne
 
Lienīte Caune ir uzņēmuma AS “CBB konsultāciju birojs” partnere un valdes locekle. Viņas secinājums par Saeimā virzītajiem grozījumiem ir ļoti skarbs: “Lai kaut ko tādu sacerētu, ir jābūt valsts nodevējiem. Ja deputāti nesaprot, kas tur sarakstīts, tad viņiem jāiet prom!” ©Publicitātes foto

Piemēram, Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Atim Zakatistovam, kurš pārstāv likumprojekta virzītāju, 2019. gada 20. jūnijā tika izsniegta apsūdzība par personu grupā izdarītu krāpšanu lielā apmērā. Par to tika debatēts Saeimā, par to ziņoja mediji. Lai kā noslēgsies Zakatistova tiesāšana, ja kādreiz noslēgsies, viņam jau tagad nepiemīt nevainojama reputācija un nekad arī vairs nepiemitīs. Tātad ir jāatņem viņam piederošās daļas uzņēmumā SIA “Per Capita”?! Un ne tikai viņam, bet arī viņa esošajiem un bijušajiem sadarbības partneriem viņu uzņēmumos - par to, ka sadarbojušies ar tādu Zakatistovu, kam nav nevainojama reputācija. Un ir taču arī lērums citu deputātu ar aptraipītu reputāciju, turklāt pat komisiju vadībā - Artuss Kaimiņš, Mārtiņš Bondars. Un vēl - Saeima pa laikam ļauj administratīvi sodīt satiksmes noteikumu pārkāpējus. Arī viņu reputāciju iespējams apšaubīt. Un ne jau visiem ir priekšzīmīgas privātās dzīves.

Vai sabiedrības interesēs būtu panākt, lai Finanšu izlūkošanas dienests viņiem visiem par to atņem uzņēmumus, īpašumu? Un visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, uz kuriem krīt īsta vai izdomāta reputācijas ēna? Nē! Taču šāda absurda loģika iestrādāta Saeimā pašlaik virzītajos grozījumos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Konkrēti 10. prim panta 8. daļā.

Ikviens cilvēks, kas darbojas uzņēmējdarbībā, var tikt represēts - gluži kā tāds budzis padomju laikos.

Vai Kaimiņam jāatņem “Suņu būda”?

Ir pazīmes, ka vismaz daļa deputātu tomēr ir sapratuši, ar kādu bīstamību likumprojekta izstrādātāji spēlējas, un ir jau iesniegts priekšlikums šo normu izslēgt. To iesniedzis opozīcijas deputāts Viktors Valainis, un jācer, ka pozīcija ieklausīsies. Ja šāda norma stāsies spēkā, to varēs izmantot kā politiskas izrēķināšanās instrumentu. Piemēram, šobrīd Saeima nespēj izšķirties, izdot vai neizdot deputātu Kaimiņu kriminālvajāšanai. Bet nāks citi politiķi un šādā situācijā ne tikai izdos, bet arī paprasīs Finanšu izlūkošanas dienestam, kādēļ Kaimiņam vēl kaut kas pieder. Kādēļ viņam pieder tā SIA “Suņu būda”?!

Neatkarīgā jau vēstīja, ka likumprojekts tiek dzīts cauri Saeimai mežonīgā tempā, lai paspētu uz atskaitīšanos 1. martā starptautisko aizdevēju auditoriem - FATF un “Moneyval”. Kaut gan izstrādāts tas nekvalitatīvi - neatbilstoši normatīvo aktu veidošanas pamatprincipiem. Un tajā ir virkne problēmu. Uzraugošajām institūcijām likumā tiek piešķirtas un paplašinātas tiesības veikt pārbaudes, sodīt un uzlikt sankcijas, tostarp atņemt īpašumtiesības. Uzdot “atsavināt attiecīgās nozīmīgu vai kontrolējošu līdzdalību nodrošinošās kapitāla daļas vai akcijas”. Izmeklētāji ar prēmijām tiks stimulēti sodīt un atņemt pēc iespējas vairāk.

Tas būs legalizēts reiderisms

Līdz šim pret radikālām izmaiņām finanšu sektora un uzņēmējdarbības uzraudzībā iebilda galvenokārt juristi un advokāti, kuru klientiem uz neizskaidrotu aizdomu pamata tika bloķēti konti, atteikti pakalpojumi vai iesaldēti līdzekļi. Tagad viņiem pievienojas arī grāmatveži. Arī viņi ir netīrās naudas likuma subjekti, un arī uz viņiem attieksies norma, kas ļaus atņemt viņu grāmatvedības uzņēmumus, ja kaut kas nebūs pareizi iegrāmatots vai klients būs nonācis reputācijas sarežģījumos, vai, nedod, dievs, domstarpībās ar tiesībsargājošajām iestādēm.

Lienīte Caune ir uzņēmuma AS “CBB konsultāciju birojs” partnere un valdes locekle, un viņa atklāti saka: “Šie grozījumi apdraud Latvijas valsts pamatvērtības”. Pamatā runa ir par Satversmes 105. pantu, kas garantē cilvēku tiesības uz īpašumu. Šīs pamattiesības tagad plānots dramatiski ierobežot, uz ko uzmanību vērsis arī Tiesībsarga birojs.

“Šī konkrētā likumprojekta norma kapitāldaļu atsavināšanu pieļauj arī tad, ja subjekts nesadarbojas. Jūs nepacēlāt klausuli? Tātad nesadarbojaties. Tas ir vienkārši reiderisms!” secina Lienīte Caune. Arī viņas pašas uzņēmumā jau spriests, ka nepieciešams atdalīt kompānijai piederošos nekustamos īpašumus, jo - “neviens taču negrib pēc 24 gadu darba atdot visu Znotiņai!”.

Likums attiecas uz 80% biznesa

Jāatgādina, Ilze Znotiņa ir valsts galvenā finanšu izlūce. Persona, kas apveltīta ar teju neierobežotu varu cilvēkiem atņemt viņu naudu, mantu un dzīves. Līdz šim lielākie cietēji bija nerezidenti, bet pēc likuma grozīšanas

arī ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo īpaši komersants, būs pakļauts riskam palikt bez nekā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums attiecas aptuveni uz 80% biznesa, uz visiem, kas strādā ar dokumentiem - grāmatvežiem, juristiem, bankām, nekustamā īpašuma tirgotājiem, inkasācijas un parādu piedziņas kantoriem, autotirgotājiem, būvmateriālu tirgotājiem utt. Viņiem visiem uzlikts pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Un jaunajā likuma izpildījumā pietiks ar kādu kļūdu, nepareizu vai pretlikumīgu klienta rīcību vai Finanšu izlūkošanas dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta izpratnē “nepietiekamu informācijas apmaiņu”, lai saņemtu prāvu sodu vai radikālākajā gadījumā šķirtos no sava biznesa.

Ja deputāti nesaprot, lai iet prom!

Piemēram, grāmatvežiem likuma 37. pants pieprasa glabāt klientu informāciju piecus gadus. Lielām kompānijām tas ir milzīgs datu apjoms, serveru jaudas jāpalielina. Un, kas notiks, ja četri gadi būs, bet viens ne? “Tad būs tā! Paldies, jūs esat brīva, mēs jums konfiscējam kapitāldaļas,” prognozē Lienīte Caune. “It kā izskatās pēc cīņas ar patiesā labuma guvēju neatklāšanu, taču pēc prakses zinām, ka reputācijas un informācijas aprites jautājums šobrīd tiek tulkots tā, kā nu kontrolējošai institūcijai vai, pareizāk sakot, tā brīža kontrolierim liekas.” Analizējot likumprojekta saturu un iespējamās sekas, ja steidzamības kārtā tas tiks apstiprināts ar 10. prim panta 8. daļu tās pašreizējā redakcijā, grāmatvedības uzņēmuma līdzīpašniece Lienīte Caune skarbi secina:

“Lai kaut ko tādu sacerētu, ir jābūt valsts nodevējiem. Ja deputāti nesaprot, kas tur sarakstīts, tad viņiem jāiet prom!”

Šodien grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā tiek skatīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē. Deputāti gatavo jaunus priekšlikumus uz otro, galīgo lasījumu. Līdz tam likumprojekta sagatavošana turpināsies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.