Doties pensijā šobrīd ir izdevīgāk, nekā tas bija pavasarī

Pensiju 2. līmenī šobrīd iesaistījušies 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju. Viņu izvēlētie pensiju plāni katrs uzrāda atšķirīgu ienesīgumu. Atšķirībā no pagājušā gada marta beigām, kad visi 2. pensiju līmenī pieejamie plāni 6 mēnešu ietvaros strādāja ar zaudējumiem, šobrīd gandrīz visu pensiju ieguldījumu plāni tiešām ir ienesīgi.
27.01.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Rūta Kalmuka/F64

2. pensiju līmeņa plānu ienesīgums šobrīd svārstās gan atšķirībā no plāna, gan termiņa. Visienesīgākie šobrīd ir aktīvie plāni, proti, tādi, kuros ieguldījums akciju tirgos ir 75 procenti. Ienesīgums tajos svārstās no 5,72% (“Swedbank ieguldījumu plāns 1990+” gada laikā) līdz 12,01% (“SEB indeksu plāns” divu gadu laikā). 2020. gada 23. martā šajos pašos ieguldījumu plānos un tādā pašā laika posmā ienesīgums vai, pareizāk sakot, zaudējumi, attiecīgi bija -12,26% un -2,50%.

Pensiju 2. līmeņa plāni 15 gadu laikā savu ieguldītāju pensiju ir vairojuši ļoti pieticīgi - tikai 2,66% līdz 3,61% robežās. 15 gadu laikā, tas ir no 2005. gada līdz 2020. gadam, patēriņa cenas ir kāpušas par aptuveni 62 procentiem. Pagājušā gada martā ienesīgums bija vēl pieticīgāks - no 2,11% līdz 3,37 procentiem.

Priekšroka ilgtspējīgiem ieguldījumiem

“Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Oskars Briedis Neatkarīgajai atzina, ka ziņas par Covid-19 straujo izplatību pagājušā gada pavasarī ļoti negatīvi ietekmēja globālos finanšu tirgus. “Finanšu tirgus reakcija bija līdzīga tai, ko jau reiz piedzīvojām globālās finanšu krīzes laikā 2008. gadā. Reaģējot uz šādu notikumu attīstību, salīdzinājumā ar globālo finanšu krīzi ļoti strauji un izlēmīgi rīkojās pasaules vadošās centrālās bankas - ASV, Eiropas Centrālā banka eirozonā, Japāna u. c. Tika iedarbināti līdz šim nepieredzēti monetārie stimulēšanas pasākumi - lielā apjomā uzpērkot valdību un uzņēmumu parāda vērtspapīrus, pat ieguldījumu fondu apliecības. Tas ļāva aktīvu cenām finanšu tirgos strauji atgūties. Palīdzēja arī ziņas par vakcīnu ieviešanu pagājušā gada novembrī. No šī varam secināt, ka finanšu tirgus dalībnieki raugās pozitīvi uz ieviestajiem pasākumiem un ir cerīgi par nākotni, lai gan makroekonomiskie dati joprojām ir vāji. Mēs paredzējām, ka agrāk vai vēlāk būs akciju cenu atgūšanās, tādēļ pensiju plānos, kas ir paredzēti uzkrāšanai ilgtermiņā (piemēram, dzīves cikla plāni), saglabājām stratēģiski noteikto akciju īpatsvaru. Tāpat dodam priekšroku ilgtspējīgiem ieguldītājiem jeb emitentiem, kas savā darbībā ievēro vides, sociālos un labas pārvaldības faktorus. Tieši ilgtspējīgi ieguldījumi ir uzrādījuši labākus rezultātus 2020. gadā un straujāk atguvušies kā tradicionālie,” secināja O. Briedis.

Arī SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds uzsvēra, ka 2020. gada izskaņā finanšu tirgi pieredzēja strauju kāpumu, ko var uzskatīt par "avansu" cerībā uz visai ātru uzvaru pār koronavīrusu." Akciju vērtējumi ir augsti, salīdzinot ar vēsturiskajiem vidējiem rādītājiem, taču ļoti zemās procentu likmes spiež investorus uzņemties zināmus riskus pozitīvas atdeves meklējumos. Iespējams, Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa ietekmi globālā ekonomika un finanšu tirgi sajutīs tikai gada otrajā pusē vai pat 2022. gadā,: pieļauj J. Rozenfelds.

Pandēmijas ietekme izrādījusies mazāka, nekā gaidīts

Arī “Citadeles” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis Neatkarīgajai atzina, ka pagājušā gada martā tiešām tika piedzīvots straujš kritums finanšu tirgos visās aktīvu klasēs, kam par pamatu bija pandēmijas dēļ aizvērtās robežas un dažādie ierobežojumi vairākās valstīs, kas attiecīgi izsauca satraukumu investoros par nākotnes ekonomisko attīstību. “Kritums notika dažu nedēļu laikā un bija straujāks nekā 2008. gadā. Savukārt arī atgūšanās notika ātrāk, jo globāli nozīmīgās centrālās bankas un valdības nevilcinoties paziņoja par liela mēroga monetārās stimulācijas un ekonomikas atbalsta pasākumiem, tādējādi viesa pārliecību investoros, un sākās salīdzinoši strauja atgūšanās. Gada otrajā pusē akciju tirgi un citas aktīvu klases jau bija atkopušās un turpināja pieaugumu līdz pat gada beigām. Pandēmijas ietekme uz ekonomiku nebija tik liela, kā sākotnēji investori bija paredzējuši. Visi tirgi atkopās pēc marta krituma, un gan pensiju otrā līmeņa, gan trešā līmeņa uzkrājumu vērtība gadu beigās bija ar pozitīvu pieaugumu salīdzinot ar gada sākumu. Arī pašreiz lielu kritumu vai svārstību tirgos novērot nevar,” sacīja K. Purgailis.

Pēc viņa teiktā, marta notikumi labi parādīja atšķirību starp pasīvo un aktīvo pārvaldīšanas pieeju. Sekojot līdzi notikumiem, daļa aktīvo pārvaldītāju, tai skaitā arī “CBL Asset Management”, jau februāra vidū sāka samazināt riskantākās ekspozīcijas, prognozējot satricinājumus tirgos pandēmijas dēļ.

“Izdarot pareizo prognozi un attiecīgi rīkojoties, mūsu pensiju plāni cieta mazākus zaudējumus martā, un, sākoties atkopšanās periodam, sākām palielināt riskantāku aktīvu īpatsvaru, attiecīgi pieaugums pēc marta bija lielāks. Rezultātā mūsu CBL pensiju plāni ir vieni no atdeves līderiem gada griezumā. Savukārt pasīvā pārvaldīšana, kas iegulda indeksos, neparedz mainīt savu ieguldījumu stratēģiju, skatoties no tā, kas notiek tirgū. Tādēļ šie plāni martā saņēma pilnu triecienu un pēc tam atguvās kopā ar tirgu,” skaidroja K. Purgailis.

Pensiju ienesīgums jāvērtē ilgtermiņā

“Luminor Asset Management” Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš Neatkarīgajai apstiprina, ka finanšu tirgi ietekmējas no ekonomikas virzības, tomēr reizē atzīst, ka šī saite nav tik cieša, kā varētu likties. 2020. gads bija viens no sliktākajiem pasaules ekonomikai kopš Otrā pasaules kara, tomēr akciju tirgi gadu noslēdza uz pozitīvas nots.

“Finanšu tirgi lielā mērā skatās uz priekšu, un, ja, piemēram, kļūst pieejama vakcīna vai tiek realizēti būtiski ekonomiku stimulējoši pasākumi daudzās pasaules valstīs, tad tirgus šo faktoru ņem vērā un attiecīgi tam pielāgojas vērtspapīru cenas. Lielākā ietekme uz Latvijas pensiju fondu rezultātiem ir globālajos akciju un parādzīmju tirgos notiekošajam. No 2021. gada janvāra pozīcijām skatoties uz rezultātiem 2020. gada beigās, ir redzama nepilna aina par notikušo pagājušajā gadā. Gads finanšu tirgiem, kā jau daudzās citās jomās, bija viens no neparastākajiem ilgā laika periodā. Martā, kad finanšu tirgi sasniedza pēdējo gadu zemāko punktu, aktīvās kategorijas plāni, kas līdz 50% iegulda akcijās, no gada sākuma bija nokrituši vidēji par 11-17%. Sekojoši valdību un centrālo banku paziņojumi un soļi ekonomiskās situācijas stabilizēšanai būtiski uzlaboja situāciju finanšu tirgos. Uz gada beigām jau vairums pensiju plānu bija atguvuši zaudēto un gadu noslēdza pozitīvā teritorijā,” skaidro A. Krūmiņš.

Pēc viņa teiktā, aizvadītais gads pierādījis, ka pensijas uzkrājumi un to ienesīgums ir jāvērtē ilgtermiņa perspektīvā. “Satricinājumi un svārstības ir daļa no finanšu tirgus ikdienas, tāpēc svarīgi ir saglabāt perspektīvu un nemēģināt pieņemt lēmumus, balstoties uz īstermiņa rezultātiem. Tomēr būtiski ir izvēlēties savam vecumam atbilstošu ieguldījumu stratēģiju - tuvojoties pensijas vecumam, samazināt uzkrājumu risku, izvēloties plānus ar konservatīvāku ieguldījumu stratēģiju. Tas palīdzēs samazināt pensiju uzkrājumu vērtības svārstības, tuvojoties pensionēšanās brīdim,” iesaka A. Krūmiņš.