Valdībā saasinās kautiņš par naftas rezervēm

Mēģinājums publiski un atklāti vienoties par to, kā turpmāk uzturamas Latvijas valsts naftas produktu drošības rezerves, ir izgāzies. Informatīvā ziņojuma izskatīšana atlikta, un tagad koalīcija par to turpina debatēt aiz slēgtām durvīm. Mainot esošo virtuālo rezervju uzturēšanas modeli uz jaunu un darboties spējīgāku, būtu nepieciešamas vismaz 172 miljonu eiro lielas investīcijas, bet arī tā nav galvenā problēma. Koalīcijā joprojām nav vienprātības, ka šai degvielai fiziski jāatrodas Latvijā.
01.02.2021. Imants Vīksne
 
©Neatkarīgā

Jau kopš pērnās vasaras degvielas rezerves bijušas konflikta iemesls starp Ekonomikas un Aizsardzības ministriju, bet nule naftas uzglabāšanas problēmas risināšanā iesaistījusies arī Tieslietu ministrija, pieprasot jautājuma atlikšanu un izskatīšanu koalīcijas sadarbības sanāksmē.

Nodeva Putinam samaksāta

Valdības neizlēmība tikmēr ir nodrošinājusi ikgadējos ieņēmumus ārvalstu kompānijām, kas Latvijas degvielas rezerves nodrošina uz papīra. Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kam vārda tiešā nozīmē uzgrūsta šai iestādei absolūti neraksturīgas funkcijas veikšana, janvārī ir saslēdzis jaunos līgumus par naftas produktu uzglabāšanu, un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, atkal ievērojama daļa degvielas atrodas ārzemēs. Turklāt viens no šiem ārzemniekiem - Šveices kompānija “Gunvor SA” - ir netieši saistīts ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu, sadarbība ar kuru “mūsdienu saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā” neskaitās labs tonis. Par to īpaši satraucas Aizsardzības ministrija. Te vietā atgādināt, kādēļ vispār koalīcijā notiek šī asā diskusija par degvielas rezervju uzturēšanas kārtību.

Rezerves kā tādas formāli liek uzturēt viena veca Eiropas Savienības direktīva. Un daudzus gadus Latvija to ir formāli pildījusi, proti, pirkusi nevis pašu degvielu, bet tikai tiesības uz naftas produktu iegādi, neatkarīgi no to atrašanās vietas. Īstermiņā tā ir lētāk. Piemēram, šim gadam tie ir 14,6 miljoni eiro par 352 700 tonnām dīzeļdegvielas un benzīna, kas tiek uzglabāti Latvijā, Lietuvā un Nīderlandē.

Ekonomikas ministrija grib aģentūru

Vēlreiz jāuzsver, ka tas ir tikai uz papīra norezervēts apjoms un par to arī ir Aizsardzības ministrijas satraukums. X stundā šī degviela atradīsies ārzemēs, varbūt ārzemnieki viņu neatdos, varbūt degvielas cena uzlidos kosmosā.

Un šā brīža situācija ieilgušajos pareizākā risinājuma meklējumos ir šāda. Ekonomikas ministrija vēlas taisīt speciālu aģentūru, kas no komersantiem īrēs tvertnes, bet degvielu nevis rezervēs, bet fiziski iegādāsies un turēs nomā paņemtajos bunduļos. Pēc ekspertu aplēsēm, nepieciešamais apjoms maksātu 172 miljonus eiro. Varētu šķist jēdzīgs risinājums, taču Aizsardzības ministrija tam nepiekrīt, jo Ekonomikas ministrijas sagatavotajos dokumentos atkal jau neesot pateikts, ka šai jaundibinātajai aģentūrai degviela jāglabā Latvijā. Un, ja konkursā pieteiksies tikai ārzemnieki, tad visa Latvijas degviela, pat ja piederēs mūsu valstij, var atrasties citu valstu teritorijā, un krīzē - atkal jau nepieejama.

Nacionālās drošības interesēs

Aizsardzības ministrija dod priekšroku saglabāt esošo sistēmu ar degvielas rezervēšanu, bet skaidri noteikt, ka lielākajai daļai degvielas - vienalga - izpirktai vai rezervētai - jāatrodas Latvijā. Publiski nezināmu iemeslu dēļ ideja par visiem 100% degvielas Latvijā - koalīcijā netiek pat apsvērta. Iespējams, savu lomu spēlē konkrētu degvielas tirgotāju, iespējams, citu valstu stratēģiskās intereses:

“Aizsardzības ministrija uztur pozīciju, ka piegāžu drošības principa ievērošana ir izšķiroši svarīga un ir nepieciešams nodrošināt, ka pēc iespējas vairāk no valsts naftas rezervēm glabājas Latvijas valsts teritorijā (vismaz 75%), un šie principi ir jāņem vērā, gan veicot naftas produktu drošības rezervju iepirkumu 2021. gadam, gan paredzot tālākos naftas rezervju uzglabāšanas risinājumus. Vēršam uzmanību, ka piegādes drošības principa neievērošana var radīt risku Latvijas valsts nacionālās drošības interesēm.”

Vilciens aizbraucis

Tiesa gan, iespējas mainīt uzglabāšanas kārtību jau šajā gadā ir nokavētas. Vilciens jau aizbraucis. BVKB godprātīgi saslēdzis līgumu ar visiem astoņiem konkursā izvēlētajiem uzņēmumiem - SIA “Pirmas”, SIA “Circle K Latvia”, SIA “RDZ Energy”, AS “Ventbunkers”, “Vitol SA”, “Gunvor SA”, UAB “Okseta” un UAB “Baltic Petrolium”. Komersanti laimīgi, Latvijas valsts ne pārāk, jo 37% uz papīra rezervēto naftas produktu atrodas ārzemēs. Latvijā uzglabāsies 63%, Nīderlandē 34%, bet Lietuvā 3%. Un šis vēl nav tas sliktākais rādītājs, jo saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem ārzemēs drīkst glabāt līdz pat 75% Latvijas rezerves.

Tā ir ačgārna proporcija un nevis kārtība, bet nekārtība, ko valdība nezināmu iemeslu dēļ arvien cenšas pasaudzēt.