Cik ilgi vēl nevarēs klātienē nopirkt zābakus un sēklu paciņas?

Absurdie tirdzniecības ierobežojumi, kas neļauj klātienē nopirkt grāmatas, zābakus, bikses, špakteles, sēklu paciņas un daudzas jo daudzas citas lietas, ilgst jau kopš pagājušā gada decembra vidus. Daļa preču tirdzniecības notiek kā komēdijā, kur pārdevējs un pircējs spēlē savas lomas kā teātrī, izliekoties, ka preču iegāde notiek attālināti. Tirgotāji ir uz izmisuma robežas, bet pircēji, kuriem preču iegāde tiešsaistē ir neiespējama, niknojas.
02.02.2021. Ilze Šteinfelde
 
GRĀMATU VEIKALI, iespējams, būs pirmie nepārtikas veikali, kuros atjaunos tirdzniecību klātienē ©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Šodien valdības dienaskārtībā nonāks Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā tirdzniecības ierobežojumu tālākā taktika un stratēģija. EM piedāvās valdībai lemt par klātienē iegādājamo preču klāsta paplašināšanu un epidemioloģiski drošu iepirkšanos. Pēc šī scenārija visi tirdzniecības ierobežojumi vismaz tuvākā laikā netiks atcelti. Tirdzniecības ierobežojumi turpināsies, tiesa, dodot iespēju pircējiem iegādāties plāšaku preču klāstu nekā pašlaik. Vakar LTV raidījumā "Šodienas jautājums" Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis pieļāva, ka atļauto preču sarakstā varētu iekļaut sēklas, stādus, plašāku dezinfekcijas līdzekļu klāstu, pagarinātājus un varbūt arī grāmatas. Līdz ar to jaunais saraksts tāpat radīs virkni jautājumu, kāpēc vienas preces ir atļautas, bet citas aizliegtas.

Savukārt neoficiāla informācija liecina, ka Operatīvās vadības grupa, kuras vadītājs ir Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, piedāvās valdībai atvērt grāmatnīcas un noņemt sortimenta ierobežojumus jauktajos veikalos, kuros pārdod pārtiku un higiēnas preces.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajām likuma prasībām, klātienē drīkst darboties tirdzniecības vietas, kurās tirgo pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Tirgotājiem jāvēršas Satversmes tiesā

“Latvijas Tirgotāju asociācija apsveic Operatīvās vadības grupas priekšlikumu valdībai atvērt grāmatnīcas un noņemt sortimenta ierobežojumus jauktajos veikalos. Diemžēl tas neattiecas uz precēm bērniem un dārzkopībai. Iespējams, šo preču tirgotājiem - tāpat kā grāmatu tirgotājiem - jāsniedz pieteikums Satversmes tiesai. Grāmatu tīkls “Zvaigzne” iesniedza to pagājušo piektdien ar advokāta Jura Baloža atbalstu. Uzskatām, ka šis pirmais solis jāsper nekavējoties - grāmatu aizliegums un sortimenta ierobežojumi jānoņem - nākamajā dienā pēc valdības sēdes. Savukārt pārējie preču ierobežojumi noņemami pēc iespējas tuvākās dienās un nedēļās,” Neatkarīgajai pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Latvijas Tirgotāju asociācija, aptaujājot nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektu un 3647 iedzīvotājus, kā arī balstoties uz ārvalstu pieredzi, atkārtoti aicina valdību atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus darba dienās un neizvirzīt nekādas papildu tehniskās prasības nozarei.

Ar Covid-19 inficēto īpatsvars / LTA

"Tirdzniecības veikalu atvērtības mikroskopisko ietekmi uz saslimstību parāda inficēšanās līkne, pēc kuras redzam, ka vienīgās negatīvās izmaiņas bija pēc valdības lēmuma aizliegt Ziemassvētku un Jaungada iepirkšanos. To apstiprina arī Francijas kolēģu informācija, ka šīs valsts noteiktie pandēmijas sākuma piesardzības pasākumi jau sen tika atcelti un veikali strādā normālā režīmā, ievērojot piesardzības pasākumus. Jau vasarā franču ministri saprata, ka bezjēdzīgi dalīt preces kategorijās. Tā vietā nosaka pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus. Savukārt Polijā ar pirmdienu atver visus tirdzniecības centrus.

Nevajag izdomāt nepamatotus apgrūtinājumus tirgotājiem. Vajag domāt par iedzīvotājiem un vietējo ekonomiku,” uzsver H. Danusēvičs.

LTA

Latvijas Tirgotāju asociācijas veiktajā aptaujā secināts, ka tikai 12% iedzīvotāju katru dienu apmeklē veikalus, savukārt, pēc aizliegtām pirmās nepieciešamības precēm aizlieguma atcelšanas dienā dosies tikai 10% aptaujāto. Aptuveni 50% to nesteigsies darīt. “Tas nozīmē, ka veikalos nebūs drūzmēšanās aizlieguma atcelšanas dienā. Neapstiprinās arī valdības pārstāvju teiktais par ilgo uzturēšanos veikalā - 40% veikalā pavada mazāk par 15 minūtēm, 55% - no 16 līdz 30 minūtēm un tikai 5% vairāk par pusstundu. Veikalu uzskata par drošu vietu 85% pircēju, par nedrošu - 11%, bet 4% ir neapmierināti ar citu pircēju distances neievērošanu vai baidās no aizrādījumiem vai sodiem. Liela daļa komentāros atzīmē, ka jūtas nedroši sabiedriskajā transportā, nevis veikalos,” aptaujas rezultātus atklāj H. Danusēvičs.

Tehniskās prasības - nevajadzīgi pārspīlētas

Pēc viņa teiktā, tirgotāji uzklausījuši arī vadošo epidemiologu viedokli par prasībām tirdzniecības vietās ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildu tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

“Visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam. Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu,” skaidro H. Danusēvičs.

LTA

Obligātai regulārai personāla testēšanai, pēc tirgotāju domām, arī nav pamata. Šobrīd saslimšanas gadījumi darba vietās nozarē ir divreiz zemāki par vidējiem valstīm un, konstatējot saslimšanas sindromus darbiniekam, visa veikala maiņa tiek nosūtīta karantīnā. Darbinieku maiņas tiek plānotas tā, lai tajās būtu tie paši strādājošie. Katrā veikalā ir pieejami termometri, un darbinieka pienākums pirms maiņas sākuma ir izmērīt temperatūru. Protams, darbiniekiem tiek nodrošinātas maskas, cimdi, roku un virsmu dezinfekcija. “Vienlaikus, esam gatavi veikt regulāru darbinieku testēšanu, ja valsts iekļaus to apmaksātās programmās. Viena testa izmaksas ir ap 50 eiro,” uzsver H. Danusēvičs.

Ekonomisti: tirdzniecībā situācija kļūst kritiska

Arī “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka valdībai ir nopietni jāapsver mazumtirdzniecības regulējuma modeļa maiņa. “Situācija kļūst kritiska gan tirgotājiem, gan cilvēkiem, kuriem nav iespēju nopirkt preces internetā. Nešķiet iespējama pastāvošo noteikumu saglabāšana vēl vairākus mēnešus, tāpēc jāmeklē ilgtspējīgs risinājums. Ir jātuvina kārtība tai, kas pastāvēja pavasarī, kas ļāva mums gan apturēt vīrusu, gan panākt mazāku ekonomiskās aktivitātes kritumu nekā Eiropā kopumā,” uzskata P. Strautiņš.

“SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzsver, ka visai veiksmīgo un straujo mazumtirdzniecības atgūšanos pagājušā gada otrajā pusē nogrāva atjaunotie ierobežojumi. Decembrī nozares apjomi jau samazinājās par 4,4%. Jaunie nosacījumi primāri skāra nepārtiku, tādēļ ir likumsakarīgi, ka šajā segmentā apmēru kritums sasniedza 13,1%, kamēr pārtikas preču tirdzniecība palielinājās par 3,4%.

“Janvārī un februārī nozare turpinās turēties mīnusos. Tos pamatā uzturēs ierobežojumi nepārtikas preču iegādei. Pārtikas noieta kāpums saglabāsies. Ļoti iespējams, ka martā nosacījumi varētu tikt nedaudz atviegloti, kas ļaus situācijai starp segmentiem izlīdzināties. Tomēr tas izrietēs no epidemioloģiskās situācijas valstī. Negatīvākajā scenārijā ierobežojumi var ievilkties arī ilgāk,” pieļāva D. Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka negatīvais rezultāts nav saistīts ar pieprasījumu, bet gan ar piedāvājuma ierobežojumiem, proti, tiklīdz tiks atcelti ierobežojumi, privātajā patēriņā gaidāms spēcīgs uzplaiksnījums, jo realizēsies aizturētais patēriņš. “Tādēļ vasaras mēnešos mazumtirdzniecība var piedzīvot galvu reibinošus kāpumus. Tas noteikti ilgs līdz rudenim, kad atkal pacelsies jautājums par jaunu ierobežojumu nepieciešamību. Patēriņu turpinās balstīt tālāks algu pieaugums un labāks noskaņojums, ko uzmundrinās vakcinācija,” uzskata D. Gašpuitis.

Savukārt, pēc P. Strautiņa vērtējuma, 2020. gads mazumtirdzniecībā bija sarežģīts, taču daudz veiksmīgāks, nekā varēja gaidīt krīzes sākumā. “Tobrīd pozitīvs rezultāts gadā kopumā nebija paredzēts pat visoptimistiskākajās prognozēs. Taču tagad izrādās, ka pērn mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, tā bija viena no veiksmīgākajām ekonomikas nozarēm,” sacīja P. Strautiņš. Viņš pauda, ka pandēmija ir bijusi nevis kā dambis, kas aptur ekonomikas upes plūdumu, bet kā liels akmens straumē, kas to novirza uz citu pusi. “Ūdens meklēja apvedceļus jeb ceļojumos, restorānos un izklaides pasākumos neiztērētā nauda plūda uz veikaliem. Turklāt ļoti iespējams, ka kopējā par precēm iztērētā nauda auga vēl straujāk nekā par 1,5%. Pērn statistiķi aprēķinājuši kritumu interneta un pasta tirdzniecībā, kam būtu grūti noticēt, bet, kā viņi paši to norādīja iepriekš, viens liels interneta tirgotājs ir reģistrējies citā valstī,” sacīja P. Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, šā gada pirmais ceturksnis, visdrīzāk, izrādīsies sliktākais laiks mazumtirdzniecībai visā pandēmijas laikā, “bet turpmākajos ceturkšņos uzbriedušo naudas kontu auklas spruks vaļā”.

Tāpat viņš atzina, ka nozares 2021. gada prognoze ir risku pilna. “Ja vēl ilgi saglabāsies tik drastiski ierobežojumi nepārtikas preču tirdzniecībai, tad gandrīz pilnīgi tukšus divus vai trīs mēnešus kompensēt būs grūti. Turklāt tiem, kuriem pandēmijas ietekmes svārsts bija labvēlīgs, ir jābažījas par pretēju tā kustību šogad. Ilglietošanas preču tirgotājiem būs jārēķinās ar asāku konkurenci no tūlītējas baudas gūšanas iespējām izklaidē. Mazāki ceļošanas ierobežojumi var pamudināt daļu pierobežas iedzīvotāju atkal pirkt pārtiku Lietuvā. Taču pretēja ietekme būs “Lidl” darbības sākšanai, kas palielinās izvēli Latvijā un ietekmēs kopējo cenu līmeni par labu pircējiem. Taču pat šis notikums neatturēs cilvēkus atkal vairāk doties uz restorāniem, kas samazinās nepieciešamību apmeklēt pārtikas veikalus,” domā P. Strautiņš.