Vai Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča pārkāpusi likumu?

Meklējot darbiniekus labi apmaksātam darbam Vakcinācijas projekta birojā, kā pirmā prasība kandidātiem tika izvirzīta nevainojama reputācija. Tātad nekādu likuma pārkāpumu vai skandālu, kas varētu mest ēnu uz tobrīd topošo un nu jau strādājošo Vakcinācijas projekta biroju.
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča no 2019. gada 22. jūlija līdz 2020. gada 14. februārim bija Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre. Līdz ar to viņai, tāpat kā citām valsts amatpersonām, saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” bija jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija, kas ir “noteikta veida oficiāls paziņojums šā likuma izpildi kontrolējošai institūcijai vai amatpersonai”. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju datu bāzē līdz vakardienai nebija atrodama E. Juhņēvičas amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, proti, laiku, kad viņa bija Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre.

Ekrānšāviņš

Valsts uzmana amatpersonu mantisko stāvokli

Valsts amatpersonu deklarācijas tika ieviestas ar mērķi, lai valsts institūcijas, mediji un sabiedrība varētu pārliecināties par amatpersonas mantisko stāvokli un gūtajiem ienākumiem. Valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda gūtie ienākumi, kā arī aizņēmumi, parādsaistības, veiktie darījumi (ja summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas), nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi u. tml. Pērn, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) esošajai informācijai, kārtējā gada deklarācija par 2019. gadu bija jāiesniedz 56 904 valsts amatpersonām un tas bija jāizdara no 2020. gada 15. februāra līdz 1. aprīlim. Tāpat ienākumu deklarācija ir jāiesniedz, amatpersonai stājoties amatā, kurā jānorāda amatā stāšanās brīdī piederošie, lietošanā vai valdījumā esošie īpašumi, transportlīdzekļi, parādsaistības, aizdevumi u. tml. Ienākumi gan tajā nav jānorāda. Savukārt beidzot pildīt amata pienākumus, amatpersonai jāiesniedz deklarācija par gūtajiem ienākumiem laikā no 1. janvāra līdz amata atstāšanas brīdim, kā arī piederošiem, lietojumā vai valdījumā esošiem īpašumiem, transportlīdzekļiem, veiktajiem darījumiem utt.

Lūk, skaidrojums no VID Metodiskā materiāla Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtībai:

Kādas valsts amatpersonas deklarācijas ir jāiesniedz VID, ja amata pienākumus beidzu pildīt 2019. gada 6. janvārī?

Valsts amatpersonas deklarācija, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus 2019. gada 6. janvārī, jāiesniedz VID līdz 2019. gada 6. martam, un kārtējā gada valsts amatpersonas deklarācija par 2018. gadu jāiesniedz no 2019. gada 15. februāra līdz 2019. gada 1. aprīlim.

Arī Valsts ieņēmumu dienests uz Neatkarīgās jautājumu par to, kādas deklarācijas amatpersonai ir jāiesniedz, ja tā ir nostrādājusi amatā, piemēram, sešus mēnešus (stājoties amatā, piemēram, 1. augustā, bet amatu beidzot pildīt nākamā gada 10. februārī), atbildēja, ka šādā gadījumā “Interešu konflikta likums” paredz iesniegt trīs deklarācijas: deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā, (ja tas ir noticis, piemēram, 2020. gada 1. augustā, tad deklarācija iesniedzama līdz 2020. gada 1. septembrim), kārtējā gada deklarāciju (deklarācija par 2020. gadu ir iesniedzama no 2021. gada 15. februāra līdz 1. aprīlim) un deklarāciju, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus (ja valsts amatpersonas pēdējā darba diena ir 2021. gada 10. februāris, tad deklarācija iesniedzama līdz 2021. gada 10. aprīlim).

Tātad E. Juhņēvičai, 2020. gada 14. februārī beidzot pildīt KM parlamentārās sekretāres amatu, valsts amatpersonas deklarācija bija jāiesniedz līdz 14. aprīlim, un E. Juhņēviča to ir izdarījusi (2020. gada 20. februārī), savukārt kārtējā gada valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, kā secināms no VID metodiskajiem materiāliem un skaidrojuma, E. Juhņēvičai bija jāiesniedz no 2020. gada 15. februāra līdz 2020. gada 1. aprīlim. Taču šāda E. Juhņēvičas deklarācija VID valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzē līdz vakardienai pulksten 23.59 nebija atrodama.

Sods līdz 350 eiro

Gada ienākumu deklarācijas neiesniegšana ir rupjš šī likuma pārkāpums, jo par to tiek piemērots sods līdz pat 350 eiro. Ja amatpersona deklarācijā ir kļūdījusies vai iesniegusi nepatiesas ziņas, tā var tikt cauri pat tikai ar aizrādījumu.

VID dati liecina, ka par 2020. gadā laikus neiesniegtu deklarāciju 100 eiro sods ir uzlikts Sandrai Jaunsleinei, kuru tieslietu ministrs Jānis Bordāns 2020. gada 26. februārī atcēla no zvērinātas tiesu izpildītājas amata. Savukārt 350 eiro liels sods par deklarācijas neiesniegšanu uzlikts Vladimiram Vaškevičam, kurš joprojām skaitās Finanšu ministrijas vecākais eksperts, lai gan ir apsūdzēts kukuļdošanā.

Tai pašā laikā aizrādījums par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā par 2019. gadu ir izteikts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Arturam Tomam Plešam, labklājības ministrei Ramonai Petravičai, Saeimas deputātam Mārtiņam Šteinam, Uldim Budriķim, Janīnai Jalinskai, Edmundam Teirumniekam, Ilzei Indriksonei, Janīnai Kursītei.

Evas Juhņēvičas vārds VID veidotajā valsts amatpersonu pārkāpumu sarakstā nav. Vai nu Valsts ieņēmumu dienests līdz šim (tas ir, 10 mēnešu laikā) nav pamanījis, ka Eva Juhņēviča nav iesniegusi valsts amatpersonas deklarāciju par 2019. gadu, vai arī Evai Juhņēvičai atšķirībā no vairākām citām amatpersonām un pretstatā VID metodiskajos noteikumos rakstītajam un skaidrotajam tas nav bijis jādara? Šos jautājumus šorīt uzdevām Valsts ieņēmumu dienestam un Vakcinācijas projekta birojam.

Bez dzīvokļa un uzkrājumiem

Stājoties amatā 2019. gada 22. jūlijā, E. Juhņēviča amatpersonas deklarācijā bija norādījusi, ka pilda ekspertes pienākumus Latvijas Nacionālajā kultūras centrā, Ārvalstu organizācijas “Pasaules brīvo latviešu apvienība” pārstāvniecībā un Jūrmalas pilsētas domē. Viņas lietošanā tobrīd bija dzīvoklis Rīgā un 3000 eiro skaidras naudas iekrājumi. E. Juhņēvičai tobrīd nav bijušas parādsaistības vai aizdevumu, kas pārsniegtu 20 minimālās mēnešalgas. Tāpat viņai nav bijis arī neviens transportlīdzeklis.

Beidzot pildīt parlamentārās sekretāres amatu 2020. gada 14. februārī, viņai lietošanā vairs nebija dzīvokļa un 3000 eiro uzkrājuma skaidrā naudā. Par pusotra mēneša darbu (tas ir no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 14 februārim) viņa algā no Kultūras ministrijas bija saņēmusi 3545 eiro.

Kādi ir bijuši E. Juhnēvičas ienākumi, esot parlamentārās sekretāres amatā 2019. gadā, nav zināms, jo VID amatpersonu deklarāciju datu bāzē nav atrodama E. Juhņēvičas amatpersonas deklarācija par šo laiku.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā