KNAB pērn sodījis 124 valsts amatpersonas, tostarp arī ministrus un Saeimas deputātus

2020. gadā stājies spēkā 261 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums par valsts amatpersonu darbībā konstatētajiem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” pārkāpumiem. Sodīto vai aizrādījumu saņēmušo amatpersonu vidū ir visdažādāko valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonas, piemēram, Saeimas deputāti, ministri, pašvaldības domju priekšsēdētāji, deputāti, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, skolu direktori.
25.02.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Tiesa, ne visos gadījumos, KNAB ir bijis bargs, daži pārkāpumi KNAB ieskatā ir bijuši maznozīmīgi, tāpēc vispār lietvedība nav uzsākta vai arī tā izbeigta, izsakot tikai mutisku aizrādījumu. Piemēram, pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pērn saņēma mutisku aizrādījumu no KNAB par to, ka, būdama Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja, 2018. gadā privātajam lidojumam iegādājās avio biļeti ar valsts amatpersonai piešķirtajā VIP kartē uzkrātajiem pins punktiem, tajā skaitā punktiem, kas uzkrāti, dodoties darba komandējumā. Tieši tāpat bija rīkojies pašreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kas tobrīd ieņēma labklājības ministra amatu, un Latvijas vēstnieks ANO Ņujorkā (tobrīd Ārlietu ministrijas valsts sekretārs) Andrejs Pildegovičs. Arī šie kungi saņēma mutisku aizrādījumu.

Savukārt 124 amatpersonas KNAB pērn sodīja ar naudas sodu. 100 eiro naudas sodu izpelnījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kas 2019. gadā, būdams akciju sabiedrības “Olainfarm” akcionārs, reizē ieņēma valsts amatpersonas amatu. Likums aizliedz ministram vienlaikus būt tādas komercsabiedrības dalībniekam, akcionāram, biedram vai tādam individuālajam komersantam, kas saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus.

Lielāko naudas sodu pērn - 250 eiro - KNAB piesprieda kādreizējam Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Ērikam Eglītim. Laikā, kad viņš pildīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu, viņš ieņēma amatus arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā un divās komercsabiedrībās.

Saeimas deputātam Vladimiram Nikonovam KNAB piemēroja 220 eiro sodu par valsts amatpersonas amata savienošanu ar aizliegtu pilnvarojumu izpildi, kā arī par to, ka, būdams tādas komercsabiedrības akcionārs, kas saņēmusi publiskos iepirkumus, neievēroja valsts amatpersonai noteiktos komercdarbības ierobežojumus.

220 eiro soda naudā nācās samaksāt arī Saldus novada domes deputātam Reinim Doniņam, kurš iecēla amatā Saldus novada domes Iepirkumu komisijas locekļus, kuri savukārt lēma, ka kooperatīvā sabiedrība, kurā R. Doniņš ir biedrs, saņems Saldus novada pašvaldības publisko iepirkumu, un kura uz noslēgtā iepirkuma līguma un veikto piegāžu pamata saņēma Saldus novada pašvaldības finanšu līdzekļus. Tādējādi tika pārkāpti valsts amatpersonai noteiktie komercdarbības ierobežojumi.

Naudas sodu pērn saņēmuši arī vairāki Saeimas deputāti - Inese Voika, Ilmārs Dūrītis, Jānis Butāns. Visi par aizliegtu amatu apvienošanu.

Šogad sodīta viena amatpersona - pašvaldību kapitālsabiedrības SIA ALAAS izpilddirektors (prokūrists) Jurijs Petkevičs. Viņš pretēji Personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām pašvaldību kapitālsabiedrības valdes loceklim piešķīra ikgadējo atvaļinājumu, papildatvaļinājumu un izmaksāja atvaļinājuma pabalstu 50% apmērā no šim valdes loceklim noteiktās mēnešalgas. Par šo pārkāpumu tika piemērots administratīvais sods - 90 eiro.

KNAB: pandēmija 2020. gadā neapturēja cīņu ar korupciju Latvijā

KNAB informē, ka 2020. gadā birojs uzsāka 39 krimināllietas un rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret 41 personu kopumā 23 krimināllietās. Tāpat iestāde pērn uzsāka 222 administratīvo pārkāpumu lietas un pieprasīja amatpersonām, politiskajām partijām un to apvienībām, kā arī juridiskām un fiziskām personām atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus 232 457 eiro apmērā.

“Pandēmija izmainīja mūsu ikdienu, tomēr neapturēja cīņu ar korupciju Latvijā. Pērn biežāk izmeklētie noziedzīgie nodarījumi bija saistīti ar kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kuru atklāšana un novēršana Latvijai ir īpaši svarīga. Ne mazāk izceļams fakts, ka kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītas divas krimināllietas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu Latvijā reģistrētu uzņēmumu interesēs. 2020. gadā darbs korupcijas novēršanā un apkarošanā bija intensīvs, un arī šogad tas turpināsies, jo korupcija aizvien ir Latvijas tumšais pavadonis,” uzsver KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

KNAB 2020. gadā uzsāka 39 krimināllietas. 15 krimināllietas ierosinātas saistībā ar prettiesisku rīcību publiskas personas institūciju darbībā. Visvairāk izmeklēto noziedzīgo nodarījumu, t.i., 23 %, saistīti ar kukuļņemšanu, 15 % ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un 15 % - ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Tāpat KNAB pērn nosūtīja prokuratūrai 23 krimināllietas, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret 39 fiziskām un divām juridiskām personām. Kriminālvajāšanai visbiežāk nodotas krimināllietas, kas izmeklētas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem tiesībaizsardzības institūciju un publiskas personas institūciju darbībā. Prokuratūrai nosūtītajās krimināllietās visbiežāk izmeklētie noziedzīgie nodarījumi ir saistīti ar dienesta viltojumu un kukuļdošanu - attiecīgi 18 % un 17 %.

KNAB pērn uzsāka 179 administratīvo pārkāpumu lietas par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ierobežojumu un aizliegumu iespējamu neievērošanu un pieņēma 223 lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās. Teju trešdaļā pārkāpumu konstatēta valsts amatpersonu prettiesiska rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu. Tāpat KNAB konstatēja neatļautu amatu savienošanu un atrašanos interešu konfliktā 147 amatpersonu darbībā, kopumā valsts amatpersonām piemērojot naudas sodus 16 640 eiro apmērā. Lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies amatpersonu pretlikumīgas darbības rezultātā, KNAB pērn administratīvajās lietās pieprasīja valsts amatpersonām atlīdzināt 41 276,32 eiro.

Papildus KNAB uzsāka 43 administratīvo pārkāpumu lietas saistībā ar iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas un politisko partiju finansēšanas pārkāpumiem, kopumā piemērojot politiskajām partijām un to apvienībām, kā arī fiziskām un juridiskām personām naudas sodus 5 865 eiro apmērā. Lai valstij atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies šo administratīvo pārkāpumu rezultātā, KNAB uzlika par pienākumu atlīdzināt zaudējumus 191 180,98 eiro apmērā.

*****

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.