Uz ceļiem pilns ar mirušajiem

Ikgadējais ceļu satiksmes drošības pārskats liecina, ka situācija uz Latvijas ceļiem iepriekšējā gada laikā ir būtiski pasliktinājusies, policija satiksmi kontrolē vāji, autovadītāji kļuvuši agresīvi, uz ceļiem pilns ar alkoholiķiem. Cilvēki mirst. Bērni mirst.
26.02.2021. Imants Vīksne
 
Attēlā redzamais auto savu jumtu un īpašnieku zaudēja 16. decembrī. Netālu no apdzīvotas vietas Dzērumi vadītājs veica pārdrošu apgriešanās manevru, taranējot smago automašīnu. Iznākums letāls ©Ekrānšāviņš

Ir tāds termins satiksmes drošībā - “zerro vision” jeb nulles vīzija. Tā atspoguļo Eiropas Savienības sapni par drošu satiksmi, kurā cilvēki vairs neietu bojā un negūtu smagus ievainojumus. Pretstatā citām Eiropas valstīm un arī mūsu kaimiņiem, Latvija šim sapnim nevis tuvojas, bet no tā attālinās. Tā liecina 2020. gada satiksmes drošības pārskats, ko Ceļu satiksmes drošības padomē prezentēja Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis. Situācija nav vienkārši slikta, situācija ir ļoti slikta, un netieši tā saistīta ar kovidu, jo būtiski mainījusies gan satiksmes dalībnieku izturēšanās uz ceļa, kad uzraudzības spējas. Kaut kāda nauda satiksmes drošības uzlabošanā pērn ir ieguldīta - 8 miljoni eiro. Šur tur ierīkotas akustiskās ribjoslas, iezīmētas velojoslas, aizsargbarjeras liktas, bet ar to ir stipri par maz, lai uzlabotu situāciju tiktāl, lai cilvēki uz Latvijas ceļiem vairs neietu bojā vai mirtu retāk. Tas, ka policija pērn ir sarakstījusi par 15% mazāk protokolu, neliecina, ka braucēji būtu apzinīgi. Tikai to, ka policija nav bijusi klāt pie pārkāpumu izdarīšanas un nav bijusi tāpēc, ka ir aizsūtīta uzraudzīt mājsēdes ierobežojumus. Satiksmes uzraudzībai vairs neatliek laika un cilvēku.

Mazāk avāriju, vairāk traģēdiju

Oficiāli reģistrēto satiksmes negadījumu skaits ir būtiski mazāks - 18 397 pērn, 20 852 aizpērn. Bet par to nav jēgas priecāties. Vienkārši satiksmes intensitāte mājsēdes laikā bijusi mazāka un policijas mazāk kontrolēta. Kad pirmie pandēmijas ierobežojumi tika mīkstināti, tauta izsprāga laukā no mājām un garāžām, un satiksmes kvalitāte kļuva katastrofāla. Par to liecina divi satiksmes drošības rādītāji - mirušie un gandrīz mirušie. Lūk statistika:

2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 139 cilvēki, 2019. gadā - 132.

2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainots 491 cilvēks, 2019. gadā - 462.

Viegli ievainoto skaits samazinājies proporcionāli kopējā negadījumu skaita samazinājumam no 4083 uz 3577.

Protams, nedrošā satiksmē cieš arī bērni - pērn miruši 10, smagi cietuši 618, un tas ir uz pieaugušo sirdsapziņas. Gan vecāku un citu satiksmes dalībnieku, gan šīs draņķīgās satiksmes organizatoru sirdsapziņas.

Agresija un dzērāji

Kas ir tās negatīvās tendences uz Latvijas ceļiem, kas provocē traģēdijas? Policists Normunds Krapsis skaidro, ka pandēmijas apstākļos būtiski pieaudzis agresīvu un pārgalvīgu braucēju īpatsvars. Kombinācijā ar policijas noslodzi mājsēdētāju pieskatīšanā, šī agresija izraisa smagas sekas. Daudz esot frontālu nāvējošu sadursmju ārpus apdzīvotām vietām, jo tiek rupji pārkāpts ceļu horizontālais marķējums. Nepārtrauktā baltā līnija. Policija tāpēc rosinājusi palielināt sodus par šo pārkāpumu veidu.

Vēl policija un arī satiksmes drošības speciālisti vēlas panākt administratīvā aresta atjaunošanu alkoholiķiem pie stūres. Pērn, mainot administratīvā procesa norisi, tas tika atcelts kā pārāk bargs soda veids. Dzērāji to pamanīja un nekavējoties devās vizināties. 2020. gadā 733 satiksmes negadījumus izraisījuši piedzērušies cilvēki.

Bieži negadījumos cieš tieši mazaizsargātie satiksmes dalībnieki - miruši 43 gājēji, 15 velosipēdisti, 2 skrejriteņotāji. 6 cilvēki nobraukti šķietami neraksturīgās vietās - namu pagalmos, dažādās blakusteritorijās. Viena nāve pat pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgā - tur sabrauca bērnu.

Nāve ceļmalā

Par negadījumu apstākļiem ārpus pilsētām savi novērojumi ir arī uzņēmumam “Latvijas valsts ceļi”. 80% smago negadījumu notikuši diennakts tumšajā laikā. No bojāgājušajiem 96 upuriem 43 bijuši mazaizsargātie - pārsvarā vecāka gadu gājuma cilvēki, un zīmīgi, ka daudzi uzbraukumi notikuši 250 metru rādiusā ap autobusu pieturām un pie degvielas uzpildes stacijām. Daudzos gadījumos sabrauktie bija piedzērušies. No tā arī izriet “Latvijas valsts ceļu” priekšnieka Jāņa Langes ierosinājums aizliegt alkohola tirdzniecību benzīntankos. Lai lauku dzērāji nevazājas pa ceļa braucamo daļu. Te gan jāiebilst, ka ārpus apdzīvotām vietām sevišķi ziemas laikā pa ceļu nomalēm vienkārši nevar paiet, un fakts, ka cilvēki no pieturas nevar droši uz mājām aiziet, nav tikai dzērāju problēma. Ja ietves nav, kur tad likties? Jāriskē. Un dažam nepaveicas.

Briselei deklarētais Latvijas mērķis samazināt bojāgājušo skaitu uz pusi salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad satiksmē bojā gāja 218 cilvēki, nav īstenots. Taču nulles vīziju joprojām paredzēts īstenot līdz 2050. gadam. Tas ierakstīts ceļu satiksmes drošības plāna 2021. -2027. gadam projektā, kas drīzumā tiks nodots apspriešanai.

Statistika liecina, ka sasniegt nulles vīziju ar līdzšinējiem paņēmieniem, proti, lētiem satiksmes organizācijas risinājumiem un dārgām sabiedrisko attiecību kampaņām - nebūs iespējams.

Ir nepieciešams fiziski nodalīt pretēju virzienu un dažādu satiksmes dalībnieku veidu plūsmas. Tad izredzes izdzīvot uz Latvijas ceļiem būtiski pieaugs.