Vakcīnskeptiķiem armijā nav izredžu. Viss likumīgi

Kamēr sabiedrības vairākums ir sašutis par valdības tūļāšanos vakcīnu sagādē, jo vairākums grib vakcinēties, mazāka sabiedrības daļa sūdzas par nenotiekošās vakcinācijas iespējamu obligātumu. Neparasti, ka nevakcinēšanās entuziastu vidū ir daudz karavīru, lai gan viņiem dažādu pavēļu izpilde ietilpst ikdienas pienākumos.
04.03.2021. Imants Vīksne
 
©Neatkarīgā

Tiesībsarga birojs līdz marta sākumam saņēmis 24 sūdzības, kas saistītas ar darba devēja prasību obligāti vakcinēties pret Covid-19. Četras ir no veselības aprūpes jomā strādājošajiem un divdesmit ir no karavīriem. Atšķirībā no mediķiem armijai līdz vakcīnu saņemšanai nāksies gaidīt vēl labu brīdi, jo bruņotie spēki nav prioritāro grupu skaitā. Vispirms jāsavakcinē vecie ļaudis un dakteri. Turklāt vakcīnu piegādes kavējas, un tās arī netiek piegādātas nepieciešamajos apjomos. Šādos apstākļos visu iedzīvotāju obligātu vakcināciju nemaz nebūtu iespējams nodrošināt. Līdz ar to pašlaik Ministru kabinets nevienai sabiedrības grupai vakcināciju pret Covid-19 nav noteicis par obligātu. Pat mediķiem.

Kas pateikts pavēlē

Taču antivakseru propaganda bruņotajos spēkos radusi dzirdīgas ausis, un komandiera Leonīda Kalniņa pavēle par sagatavošanos vakcinācijas organizēšanai armijā satraukusi atsevišķus īpatņus gan studentu un kadetu, gan zemessargu un profesionālā dienesta karavīru rindās.

Jāatzīst, ka bruņoto spēku komunikācija vakcinācijas jautājumos nav bijusi pārāk veiksmīga. Neatkarīgā jau vēstīja, ka no minētās komandiera pavēles var saprast, ka vakcinēti tiks pilnīgi visi armijas cilvēki - gan profesionālā dienesta karavīri, gan arī zemessargi un civilie darbinieki. Un arī vakcīnskeptiķi tā sapratuši. Taču vārdi “obligāti” un “brīvprātīgi” pavēlē nav lietoti. Pēc tam, kad pavēle tika noplūdināta publiskajā telpā, bruņotie spēki skaidroja, ka obligāti tiks vakcinēti tikai profesionālajā dienestā esošie, pārējiem vakcinācija būšot brīvprātīga, “nodrošinot maksimāli iespējamu imunizācijas aptvērumu”.

Vakcinācija drīkst būt obligāta

Kad profesionāļu rindās atradās tādi vakcīnskeptiķi, kas devās pie tiesībsarga sūdzēties, armija arī šo obligātumu faktiski padarījusi par brīvprātīgu, proti, par nevakcinēšanos pret karavīriem nekādu sankciju nebūšot. No darba nevienu ārā nemetīs. Tomēr nevakcinētajiem sagaidāmi dažādi ierobežojumi. Piemēram, liegta dalība mācībās.

Situāciju no juridiskā viedokļa Neatkarīgā lūdza skaidrot Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāju Inetu Rezevsku. Vai vakcinācija karavīriem var būt obligāta? Vai tāda prasība ir likumīga? Un viņas atbilde ir apstiprinoša.

Valdība ir tiesīga uzlikt par pienākumu iedzīvotājiem vakcinēties pret infekcijas slimībām. Tā noteikts Epidemioloģiskās drošības likumā. Tāpēc ikvienam ir jāvakcinējas pret stingumkrampjiem un difteriju, bet atsevišķām riskam pakļautām profesijām vēl papildus pret B hepatītu, trakumsērgu un dzelteno drudzi. Covid-19 obligāto vakcīnu sarakstā nav. Izanalizējot spēkā esošos normatīvos aktus, Tiesībsarga birojs konstatējis, ka “vakcinācija ir tikai brīva iespēja un tai nav imperatīvs raksturs nevienam sabiedrības loceklim”. Pat mediķiem. Līdz brīdim, kad valdība noteiks to par obligātu.

Sūdzēties nav jēgas

Taču attiecībā uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem spēkā ir vēl kāda norma, kas teorētiski var padarīt vakcināciju par obligātu pasākumu. Epidemioloģiskās drošības likuma 8.prim pants:

Aizsardzības ministrijas kompetence:

“Epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku personālu un ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā, nosaka aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar veselības ministru.”

Šis pants tad arī padara karavīru sūdzēšanos tiesībsargam bezjēdzīgu. Komandierim ir tiesības saskaņā ar ministra uzdevumu pavēlēt vakcinēt karavīrus, un karavīriem šī pavēle ir jārespektē, ja vien nav kādu vērā ņemamu veselības kontrindikāciju.

Tālāk, protams, ir jautājums par karavīru godaprātu - cik apzinīgi viņi gatavi pildīt šo visai sabiedrībai nozīmīgo pienākumu - vakcinēties. Jo nekādas sankcijas par nevakcinēšanos viņiem nav paredzētas. Tāpat kā nevienu sabiedrības locekli nesoda, ja reizi desmit gados viņš neveic revakcināciju pret difteriju. Lai gan tā ir obligāta.

Armijas antivakserus par nepaklausību pārmācīs kādā citā veidā, piemēram, liedzot viņiem iespējas braukt peļņā ārvalstu misijās.

Un tam būs objektīvs pamatojums, jo viens saslimušais izsit no ierindas veselu vienību, un vēl jo vairāk nebūtu pieļaujams, ka latvieši inficē savus sabiedrotos vai inficējas no viņiem. Taču pagaidām tā ir tikai tāda teoretizēšana. Tiesībsargs karavīru sūdzības noraidījis. Nekādas sekas komandiera pavēlei nav iestājušās. Kā informē preses dienests, armijā pagaidām vakcīnas ir saņēmis tikai bruņoto spēku ārstniecības personāls, kas pēc valsts imunizācijas plāna atrodas augstākā prioritārajā grupā nekā pārējie karavīri, zemessargi un civilie darbinieki. Pārējie (ar retiem izņēmumiem) gaida.

Aizsardzības ministrijas skaidrojums

Neatkarīgā vērsās Aizsardzības ministrijā ar jautājumu, kā plānots rīkoties ar tiem karavīriem, kuri atsakās vakcinēties un tā vietā sūdzas tiesībsargam. Lūk, Militāri publisko attiecību departamenta skaidrojums:

“Nacionālie bruņoti spēki respektē tiesiskas valsts pamatvērtības. Katram karavīram, tāpat kā ikvienam Latvijas pilsonim, ir iespēja piedalīties demokrātiskajā procesā, tai skaitā arī vērsties tiesībsargājošajās iestādēs.

Šobrīd pāragri runāt par to, ko darīsim ar tiem, kuri atteiksies vakcinēties, jo vakcinācija nav pat sākusies. Arī mums, NBS, tāpat kā visai sabiedrībai šī ir jauna pieredze, ņemot vērā, ka vēl pirms gada šis jautājums nebija ne tikai NBS dienas kārtībā, bet arī valstiska līmeņa dienas kārtībā.

Ņemot vērā faktu, ka karavīri, kuri būs saņēmuši vakcīnu, varēs inficēties, tomēr nesaslims smagā klīniskā formā, uz karavīriem, kuri nebūs vakcinējušies, attieksies epidemioloģisko drošības pasākumu pilns spektrs. Mums būs viņi jāpasargā - pilnā apjomā nodrošinot visus epidemioloģiskos drošības pasākumus, lai inficēšanās nenovestu pie smagas slimības gaitas ārstniecības iestādē. Līdz ar to nevakcinētajiem karavīriem būs dažādi ierobežojumi, piemēram, dalībai militārajās mācībās, komandējumos, dienesta sanāksmēs, tiekoties ar sabiedroto spēku karavīriem utt.

Tās nav sankcijas, bet loģiski un zinātniski argumentēti ierobežojumi.

Vakcinējoties mēs palielinām kolektīvo imunitāti; palielinot kolektīvo imunitāti, mēs sargājam un stiprinām kopējo sabiedrības drošību cīņā ar vīrusu. Vakcinēšanās ir visu mūsu kopēja atbildība un mūsu interesēs, lai mēs visi, neatkarīgi no profesijas, interesēm un dzīvesveida, pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties sev ierastajā dzīves ritmā. Karavīram šis dzīves ritms ir nodrošināt nepārtrauktu valsts un sabiedrības militāro aizsardzību, ko nevakcinēts karavīrs nav spējīgs veikt.

Līdz vakcinācijas uzsākšanai ir svarīgi veikt izskaidrojošo darbu, nodrošinot atgriezenisko saiti ar personālu. Tāpēc NBS ir izveidots e-pasts: vakcinacija@mil.lv, uz kuru ikviens aizsardzības jomā strādājošais var iesūtīt interesējošos jautājumus par vakcināciju un saņemt nozares vadības, mediķu un profesionāļu atbildes un ekspertīzi par to, kā notiks vakcinācija bruņotajos spēkos. Jau pāris nedēļas NBS notiek organizētas tikšanās visu vienību karavīriem, zemessargiem un civilajiem darbiniekiem ar ārstniecības personālu, kurās ir iespēja saņemt atbildes uz interesējošajiem un neskaidrajiem jautājumiem.”