"Latvijas dzelzceļš" tiesājas ar Latvijas valsti

Satiksmes ministrija iesaka valsts uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apmaksāt Roberta Meroni uzņēmumam “Baltijas ekspresis” (BE) nodarītās ciešanas uz “Baltijas ekspreša” valdes priekšsēdētāja Māra Bremzes rēķina.
05.03.2021. Arnis Kluinis
 
PRIEKŠNOJAUTAS. Ar 2015. gada 22. decembri datēts fotoattēls rāda Māri Bremzi kā svarīgu “Latvijas Dzelzceļa” funkcionāru, kurš apvieno “LDz Cargo” valdes priekšsēdētāja amatu ar rūpēm par starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem; ne velti attēla fonā toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Savukārt uzraksts aiz M. Bremzes paredz viņa iekāpšanu “ekspresī”, lai gan tas vairs nebūs “Latvijas ekspresis” ©Arnis Kluinis

Bremze noteikti ir viens no līdzvainīgajiem par kaitējumu, kādu LDz nodarījis BE, ja pamatots ir Konkurences padomes (KP) lēmums par kaitējuma nodarīšanu un naudas sodu LDz 5,7 miljonu eiro apmērā. LDz uzskata sodu par nepamatotu un ir pārsūdzējis KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā. Tur sūdzība pieņemta un lietas izskatīšana sākta ar to, ka KP līdz 9. martam jāsniedz tiesai paskaidrojumi.

Tiesājas, sēžot parādu bedrē

Valsts uzņēmuma un valsts iestādes attiecību kārtošana valsts tiesā obligāti nozīmē nodokļu maksātāju naudas iztērēšanu neatkarīgi no procesa iznākuma. Pašreizējos apstākļos LDz paliek valsts uzņēmums pēc nosaukuma, bet kļuvis par valsts iestādi pēc būtības, jo nevar iztikt bez valsts budžeta finansējuma. Situāciju nemaina tas, ka sodu par kaitējuma nodarīšanu R. Meroni valsts KP personā noteikusi ne R. Meroni, bet pati savā labā. LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs uzņēmuma tiesāšanos ar KP pamato ar to, ka LDz spēs sodu samaksāt tikai tad, ja saņems naudu no valsts.

Pagājušajā gadā LDz no valsts jau saņēmis 76 miljonus eiro. No vienas puses, vēl nepilni 6 miljoni eiro ir maz, ja jau dotāciju maisam gals atvērts. No otras puses, pērn nauda tika dalīta ar vieglu roku pārliecībā, ka Covid-19 dēļ Eiropas Centrālā banka emitēs un Latvija dabūs praktiski neierobežotu naudas daudzumu. Tomēr 2021. gadā sāk noskaidroties, ka Leiputrijā mēs tomēr nedzīvojam. “Tas, kas notiek, ir satraucoša tendence!" 18. februārī publiski iesaucās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš par to, cik strauji plok “neparedzētiem izdevumiem” iezīmēto 800 miljonu eiro atlikums. “No tās naudas, ko tērējam, vairāk nekā katrs ceturtais eiro ir aizņemta nauda,” tūlīt pat atzīmēja Latvijas Bankas padomes padomnieks Edvards Kušners.

Ja naudu ar vieglu roku turpmāk vairs nedalīs, tad viegli nebūs arī satiksmes ministram Tālim Linkaitam dabūt no valdības 6 miljonus eiro kaut vai pret solījumu tūlīt atdot naudu valstij, jo šāda naudas pingponga galā maksātāja tik un tā būs valsts, bet saņēmējs - LDz. Tāpēc Satiksmes ministrija Neatkarīgajai vēstīja, ka “izprotam LDz bažas un vēlmi nodot šo sarežģīto strīdu tiesu varai izsvērta gala lēmuma pieņemšanai”.

Satiksmes ministrijai neiebilst pret LDz tiesāšanos ar valsti uz valsts rēķina, ja par mazāku naudu tagad izdodas novilcināt lielāka rēķina apmaksu vēlāk, kad ar to tikt galā vajadzēs varbūt jau citai valdībai.

LDz neizpauž, cik daudz naudas gatavs ieguldīt KP prasību atvairīšanā: “Pagaidām vēl LDz lēmumu nav pieņēmis par to, vai un kas pārstāvēs LDz šajā tiesvedībā,” apgalvo uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane. Satiksmes ministrija dod LDz brīvas rokas. “Satiksmes ministrijai kā LDz kapitāla daļu turētājai nav paredzētas akcionāra tiesības iejaukties valsts kapitālsabiedrības valdes operatīvajā vadībā un dot valdei saistošus norādījumus attiecībā uz rīcību saistībā ar uzraugošo un kontrolējošo iestāžu lēmumiem,” raksta ministrija.

Lēmumus diktē politika un psiholoģija

Ministrijas atbildē atzinums par “sarežģīto strīdu” nesaskan ar turpat atgādināto, ka T. Linkaitam viss bijis skaidrs jau pirms KP lēmuma: “Viņa iebildumi 2019. gada maijā, izsakot neuzticību LDz valdei, cita starpā bija saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu,” kas draudējusi “Latvijas valstij ar nopietnām sekām”. Interesanti, kādas būtu varējušas būt vēl nopietnākas sekas par tagadējām, kad LDz no saimnieciski patstāvīga uzņēmuma kļuvis par valsts uzturamu iestādi. Mierinājums tikai tik liels, cik daudz ticības, ka LDz nespēju noturēt saimnieciskajai patstāvībai minimāli nepieciešamo kravu apgrozījumu nosaka ģeopolitiskā situācija pasaulē, nevis rēķinu kārtošana starp vietējiem saimnieciski politiskajiem grupējumiem.

Ārpus uzņēmējdarbības vides maz zināmās KP lēmumu iespējams pasniegt kā argumentu, ka R. Meroni sponsorētās Jaunās konservatīvās partijas ministrs T. Linkaits nav nomainījis LDz vadītājus tikai tāpēc, ka tos iecēlusī Zaļo un Zemnieku savienības valdība (premjers un satiksmes ministrs) esot bijusi R. Meroni pretinieka Aivara Lemberga ietekmē. Tādā veidā uz nodokļu maksātāju rēķina tiek veidoti politiķu tēli, bet kā to visu turpināt, ja nauda iet uz beigām?

Satiksmes ministrijas atbilde ieteikuma formā ir tāda, ka “LDz ir jāizvērtē.. zaudējumu piedziņas iespējas no vainīgajām personām”. Ja tā, tad viena no visvairāk vainīgajām personām ir tagadējais BE valdes priekšsēdētājs Māris Bremze. Ja LDz tiešām ir iedzīvojies uz BE rēķina, tad pirmais labuma guvējs no tā bija LDz finanšu direktors un tālāk arī valdes priekšsēdētājs LDz meitas uzņēmumā “LDz Cargo”, kas ir tiešais BE konkurents uz Latvijā nonākušo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu.

LDz tiesāšanās ar M. Bremzi ir jau iestaigāta taciņa. M. Bremze bija panācis, ka no darba “LDz Cargo” viņu 2016. gada 10. jūnijā atlaida ar 98 064 eiro kompensāciju tieši “par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu 24 mēnešu garumā”. Tomēr finanšu speciālistam 24=4, jo pēc četriem mēnešiem viņš jau konkurēja ar LDz, vadot BE, un rakstīja sūdzību KP par LDz - pēc būtības rakstīja pats par sevi. LDz prasīja no M. Bremzes “nekonkurēšanas naudu” atpakaļ un 2019. gada 10. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā uzvarēja, taču M. Bremze spriedumu pārsūdzējis.

Pirmo reizi M. Bremze pieminēts aģentūras LETA arhīvā 1999. gada 3. septembrī kā LDz Ekonomikas daļas vadītājs, kam uzticēts nepatīkams pienākums pavēstīt uzņēmuma gada zaudējumu prognozi ap trijiem miljoniem toreizējo latu. Pienākumu un arī panākumu M. Bremzem bija daudz. Kādu laiku viņš pat apvienoja “LDz Cargo” un cita valsts uzņēmuma “Pasažieru vilciens” vadīšanu tieši kārtējā vilcienu sastāvu iepirkumu konkursa brīdī un skaitījās nopietns pretendents uz LDz prezidenta posteni. Toreiz konkurss izgāzās, prezidenta vietu ieņēma Edvīns Bērziņš.

Tagad LDz un M. Bremzes attiecības atgādina šķirtas laulības partneru ķīvēšanos. Viņš kā speciāli rada nepatikšanas uzņēmumam, kurā ļoti ilgi strādājis. Arī LDz cenšas neatpalikt. 2016. gadā to vēl varēja vērtēt kā cīņu par kravām un ieņēmumiem no to pārvadāšanas, bet tagad visienesīgākā nodarbošanās palikusi piedalīšanās Latvijas aizlienētās kovidnaudas tērēšana ar politiskām intrigām un tiesāšanos.