Bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds: Bordāns mēģina ietekmēt tiesu lēmumus

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna centieni ar Tieslietu padomes rezolūciju sodīt Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu par viņa viedokli saistībā ar tiesu darbu ir vistiešākā iejaukšanās tiesu varas darbā – Neatkarīgajai teica bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.
BIJUŠAIS TIESLIETU MINISTRS GUNTARS GRĪNVALDS uzskata, ka pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, uzbrūkot Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam, ar Tieslietu padomes rokām mēģina tiesu sistēmai noteikt, kā jāspriež tiesa un jākomentē tiesu spriedumi ©Rūta Kalmuka/F64

Šā gada 10. martā J. Bordāns izplatīja paziņojumu, ka “Augstākās tiesas priekšsēdētāja izteikumi par Lemberga prāvu un kolēģiem grauj tiesu varas reputāciju un apdraud investīcijas Latvijā”. Ministrs paziņoja, ka pēc viņa priekšlikuma šodien “Tieslietu padome apspriedīs Augstākās tiesas priekšsēdētāja publiski pausto kritiku Lemberga notiesājošā sprieduma tiesnesei (domāta Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone) un Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem.”

Oksana Džadana/ F64

Guntars Grīnvalds tieslietu ministrs bija 2006. gadā.

Komentējot sava pēcteča uzbrukumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam A. Strupišam, G. Grīnvalds teica: “Tieslietu sistēma Tieslietu padomē skata tiesu jautājumus, lai aizsargātu sevi no politiskās iejaukšanās. Šajā gadījumā ir tā, ka politiķis mēģinās Tieslietu padomē kaunināt Augstākās tiesu instances priekšsēdētāju. Rezolūcija ir dokuments, kurā tiek minēti fakti un apstākļi, bet es nezinu, kādi ir šie fakti vai apstākļi, kas šajā gadījumā būtu jākomentē vai jānosoda. Bordāna rīcība ir vistīrākā veidā iejaukšanās tiesu sistēmas neatkarībā. Tas ir mēģinājums tiesu sistēmu sev pakļaut un radīt vienveidīgu “pareizo” skatījumu, kā jātiesā tiesa, atbilstoši ministra redzējumam.”

Vaicāts, vai tādējādi J. Bordāns nemēģina pateikt, ka A. Sturpišam visi savi viedokļi pirms to paušanas ir jāsaskaņo ar tieslietu ministru, G. Grīnvalds atbildēja: “Pēc tā tas tiešām izskatās. Strupiša kungs jebkurā gadījumā ir Augstākās tiesu instances vadītājs. Jocīgi, ka ministrs mēģina nosodīt Strupiša kunga komentārus, kuri ir absolūti saprātīgi un raksturo situāciju, kā tika veidota Ekonomisko lietu tiesa (ELT). Ja tiek veidota tik specifiska tiesa, kā ELT, tad to vajadzēja veidot kā tiesnešu zonderkomandu (īpašo komandu). To vajadzēja veidot no tādiem juristiem, kuri ir apbružājušies ekonomikā, biznesā, kuri vadījuši savus biznesus vai bijuši tuvu vadībai un pārzina, kā biznesā tiek pieņemti lēmumi, slēgti darījumi. Svarīgi, lai viņiem pietiktu prasmes uzreiz sākt strādāt. Tagad, izrādās, viņiem, par nodokļu maksātāju naudu vēl būs jāiziet apmācība. Juridiskā izglītība ne vienmēr ir pietiekams pamats, lai cilvēks uzreiz varētu kļūt par tiesnesi un varētu risināt sarežģītos komercijas jautājumus. Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir skatījums un viedoklis, kā darbojas tiesu sistēma, tad tas ir tikai un vienīgi viņa viedoklis, un to nevajadzētu pielāgot politiskam viedoklim.

Ja runājam par izteikumu par Lemberga prāvu - loģiski, Strupiša kungs ir akadēmisks cilvēks, un es esmu bijis viņa students Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Viņš uz notiekošo raugās kā akadēmiskais mācībspēks. Viņš pauda viedokli par to, ka Lemberga lieta ir interesanta, laikietilpīga, materiālietilpīga; tiesnešiem un prokuroriem ir ko no tās lietas mācīties gan saistībā ar iztiesāšanas termiņiem, gan saistībā ar pieļautām kļūdām. Strupiša kungs nav runājis par spriedumu kā tādu, bet gan par lietu kā tādu, kura var kalpot kā mācību grāmata gan tiesnešiem, gan prokuroriem un arī studentiem. Šī lieta parāda to, cik nestabila Latvijā ir tiesu sistēma, kura var tikt ietekmēta ar jebkādiem ārējiem apstākļiem. Gadu desmitiem tiesāties nav labs tiesvedības piemērs.

Savukārt tas, ko ministra kungs ir minējis par investoriem, - valdībai šobrīd vēl vairāk ir jādomā, kā investoriem dot skaidru ziņu par apstākļiem, kādos uzņēmumi varētu strādāt.

Valdības līmenī nedrīkst teikt, ka viss tiek slēgts un nekas nevarēs strādāt.

Vienu brīdi taču virmoja doma slēgt ciet atsevišķu nozaru uzņēmumus. Tas vistiešākā veidā ir slikts signāls investoriem, arī tiem, kuri apsver iespēju šeit strādāt. Redzam, ka daudzi veikali tiek slēgti. Arī sporta nozarē daudzi sporta klubi slēgti. Arī sporta klubos investori ir ieguldījuši ļoti daudz līdzekļu. Par to gan Bordāna kungs neko nemin. Viņš arī nerunā par to, ka dažādām nozarēm jāpiemēro atšķirīgi “luksofora principi”. Tā vietā viņš paziņo, ka ELT radīšanas pamatā ir vēlme, lai Latvijā nāktu investori. Darījumi jākārto tā, lai ieguvēji būtu visi - gan tie, kuri pārdod un ražo, gan arī patērētāji. Tagad sanāk, ka mēs uz biznesu preventīvi raugāmies kā uz potenciālo tiesvedības lietu. Tagad notiek mēģinājums politizēt Augstākās tiesas priekšsēdētāja profesionālus komentārus.”