Iedarbināts jauns vides projekts 3,5 miljonu vērtībā

Vides nozares darbinieki var līksmot, jo, tuvojoties viena finansiāli ietilpīga projekta – Dabas skaitīšana – noslēgumam, politiķi viņiem noorganizējuši jaunu un vēl dāsnāku ienākumu avotu. Projektu biotopu atjaunošanai. Pozitīvi, ka šai reizē no miljonu apguves līdztekus pētniekiem un projektu ES projektu apkalpotājiem kaut ko iegūs arī pati daba.
24.03.2021. Imants Vīksne
 
Viens no atklājumiem 10,2 miljonus eiro vērtajā biotopu inventarizācijas projektā. Gļotsēne Stemonitis herbatica! ©Publicitātes foto

Runa ir par diviem grandioziem un finansiāli ietilpīgiem vides nozares projektiem. Pirmais - tas, kas noslēdzas, - ir “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”. Plašāk atpazīstams kā Dabas skaitīšana vai biotopu inventarizācija. Projekta finansējums ir grandiozs, un arī mērogs. 10,2 miljoni eiro piecu gadu laikā nodrošināja ienākumus simtiem pētnieku, jo saskaitīt bija nepieciešams visus Latvijas biotopus - pļavās, mežos, kāpās, purvos, ūdeņos. Visur. Ko ar iegūto informāciju darīt tālāk, nevienam nav ne jausmas. Vai palielināt aizsargājamu teritoriju platības vai arī tieši otrādi - atvieglot aizsardzības režīmu, lai nav jāatņem saimnieciskajai darbībai izmantojamas teritorijas? Lēmums kaut kad tiks pieņemts valdības līmenī. Tikmēr dabas pētniekiem jāpabeidz apkopot Dabas skaitīšanas rezultāti.

Atklāts daudz jaunu sugu

Šobrīd lauka darbi tuvojas noslēgumam, un Dabas aizsardzības pārvalde vēsta, par daudziem projekta gaitā izdarītiem jaunatklājumiem - kopumā četrās sezonās atklātas 52 jaunas sugas. “Starp tām divas ir līdz šim Latvijā nesastaptas augu sugas, septiņas sūnu, 12 ķērpju, 15 gļotsēņu un 16 sēņu sugas. Daļa jaunatklāto sugu ir retas ne tikai Baltijas, bet arī Eiropas mērogā. Jaunatklājumu skaits dažādās grupās norāda, cik daudz līdz šim pētīta katra no tām. Piemēram, botāniķi līdz šim ir ļoti labi izzinājuši Latvijas savvaļas augus, līdz ar to no jauna atklātas vien pāris sugas. Savukārt gļotsēnes Latvijā ir maz pētītas, tādēļ konstatēto jaunatklājumu skaits pēdējos četros gados ir palielinājies par 15 sugām.”

Ķekavas novadā un Jūrmalā dabas skaitīšanas otrajā sezonā pētnieki konstatēja tūbaino grīsli Carex tomentosa. Daugavpils un Naukšēnu novados eksperti atrada vēl vienu jaunu augu sugu - smaržīgo ancīti Agrimonia procera. Kurzemē 2019. gadā pirmoreiz fiksēta balteņu ģints piepe Skeletocutis chrysella. Ķemeru nacionālajā parkā uzieta Lapzemes ziemeļpiepe Amylocystis lapponica. Pērn - ceturtajā dabas skaitīšanas sezonā atklāta vairāk nekā puse visu jauno sugu.

Rotaļas spulgsūnas pirmdīglīšos

Dabas skaitīšanas vadītāju Irisu Mukāni iepriecina atklājumu birums. Viņa ar to dalās preses relīzē: “Līdzās šiem pārsteidzošajiem Latvijas, Baltijas un Eiropas mērogā nozīmīgajiem atradumiem eksperti fiksējuši arī jau zināmu sugu jaunas atradnes, kas arī ir unikālas Latvijas dabas vērtības. Piemēram, alu spulgsūna Schistostega pennata. Ja tās pirmdīglīšiem jeb protonēmām uzspīd saules vai luktura gaismas stars, tie atspīd zeltaini zaļā krāsā.” Vēl Kurzemē esot atklātas divas jaunas lielās kosas Equisetum telmateia atradnes. Šis augs piemērotos laikapstākļos var pāraugt pat augumā visdiženāko basketbolistu, sasniedzot 260 cm garumu. Bet divās vietās konstatētas sugas, kuru novērojumi pēdējo reizi Latvijā datēti gandrīz pirms 100 gadiem: gļotsēne pelēcīgā diderma Diderma cinereum un sūna skrajais hipns Hypnum imponens.

Vienīgais, kas varēja aptumšot projektā iesaistīto pētnieku prieku par gļotsēnēm, gaismas rotaļām spulgsūnas pirmdīglīšos un principā neizsmeļamo Latvijas dabas bagātību, bija apjausma, ka drīz vien būs izsmelts pētniecībai atvēlētais finansējums.

Taču nu arī šī problēma ir atrisināta.

Naudas plūsma atjaunota

Dabas aizsardzības pārvalde šogad sāk jaunu projektu, kurā plānotais finansējums, rēķinot pa gadiem, ir pat vēl dāsnāks nekā Dabas skaitīšana. 3,52 miljoni eiro laika posmam no 2021. līdz 2023. gadam.

Projekta nosaukums “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”. Publiskie līdzekļi tiks tērēti, lai atjaunotu aizsargājamos biotopus vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās visā Latvijā. Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka šo projektu īstenos kopīgi ar valsts uzņēmumiem “Latvijas valsts meži”, “Latvijas valsts ceļi”, vairāk nekā 10 pašvaldībām un privāto zemju īpašniekiem. Lūk, kādi darbi tiks veikti:

“Projekta laikā atjaunošana un apsaimniekošana galvenokārt notiks biotopos, kuru pastāvēšana ir atkarīga no apsaimniekošanas, tas ir, zālājos un parkveida ainavās, zāļu purvos, pelēkajās kāpās un virsājos. Savukārt mežos paredzēts veicināt to daudzveidību un mazināt cilvēka darbības ietekmi, piemēram, stādītajās mežaino piejūras kāpu priežu audzēs plānots radīt dabiskiem kāpu mežiem raksturīgus apstākļus. Paredzēts arī uzlabot Gaujas nacionālā parka upju straujteču stāvokli, no koku sagāzumiem un bebru dambjiem attīrot 15 upes un tādējādi atjaunojot straujtecēm raksturīgo ūdens plūsmu un veicinot Gaujas pietekām raksturīgo lašveidīgo zivju migrāciju un nārstu.”

Ieguvums plašākai sabiedrībai

Būtiska sadaļa projekta aktivitātēs atvēlēta aizsargājamo aleju apsaimniekošanai. Latvijā kopumā ir 62 aizsargājamas koku alejas ar kultūrvēsturisku un ekoloģisku vērtību. Daudzu aleju koku vecums pārsniedz 100 gadu. “Turpmāko gadu laikā 13 koku alejās plānots veidot un sakopt koku vainagus, lai tā dotu iespēju paildzināt to mūžu un saglabāt veco koku ainavisko vērtību.”

Bieži ir dzirdēti gadījumi, ka iedzīvotājiem mīļas alejas nakts melnumā tiek nocirstas, piemēram, satiksmes drošības vai kādu alkatīgu apsvērumu vārdā. Šai gadījumā vecās alejas tiks aprūpētas. Tātad var secināt, ka atšķirībā no iepriekšējā, Dabas skaitīšanas projekta, kur materiāli ieguvēji ir tikai un vienīgi pētnieki un citi projekta apkalpotāji, jaunajā projektā ieguvēja būs daba, vide un caur to arī plašāka sabiedrība.