Valdība strīdīgo bērnu pabalstu likumu pieņem

Pabalsts ilgus gadus nemainīgs

Labklājības ministre Ramona Petraviča norāda, ka ģimenes valsts pabalsta bāze nav pārskatīta kopš “latu laikiem”, jo “pabalstu ieviesa 1992. gadā astoņu latu apmērā un pēcāk pārkonvertēja uz 11,38 eiro”.

Tiesa, te jāpiebilst, ka 1992. gadā valdība (Ministru padome) noteica valsts ikmēneša pabalstus ģimenēm, kuras audzina bērnus, un to vērtība tika noteikta rubļos. Savukārt no 1995. gada jau tiek piešķirts ģimenes valsts pabalsts, un tas bija nevis astoņi, bet 4,5 lati par vienu bērnu ģimenē. Astoņu latu ģimenes valsts pabalsts par bērnu ir spēkā no 2005. gada, un to vēlāk vienkārši pārrēķināja atbilstoši eiro kursam. Jebkurā gadījumā šie nu jau vēsturiskie fakti par pabalsta apmēru būtībā nemaina situācijas vērtējumu - ģimenes valsts pabalsts Latvijā visu laiku bijis ļoti niecīgs salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, pat ņemot vērā to, ka pirms vairākiem gadiem ieviesa arī piemaksas pie šī pabalsta.

Valdība jauno pabalsta modeli akceptē

Ministru kabinets pieņēmis Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, lai mainītu ne tikai ģimenes valsts pabalsta apmēru, bet arī tā piešķiršanas kārtību. Pabalsta apmērs turpmāk būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita un pie ģimenes valsts pabalsta vairs netiks izmaksāta piemaksa. Valdības apstiprinātais dokuments vēl jāizskata Saeimā.

Likumprojekts paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra par vienu apgādībā esošu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimenes valsts pabalsts būs 25 eiro, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trijiem bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Piemēram, ja vecāki audzina trīs bērnus, tad viņi saņems 225 eiro pabalstu. Pie pašlaik spēkā esošās sistēmas šīs ģimenes saņem 134,28 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka jaunajā sistēmā, ģimenei, kurā aug trīs bērni, ienākumi palielināsies par 90,72 eiro. Tiesa, citām ģimenēm materiālais ikmēneša pieaugums nebūs tik liels, piemēram, ģimenēs, kurās aug viens bērns, atbalsts palielināsies par nepilniem 14 eiro.

16 400 ģimeņu pabalsts saruks

Lielākajai daļai Latvijas ģimeņu ar bērniem atbalsts pieaugs, un to uzsver visas nevalstiskās organizācijas, kuras iestājas par ģimeņu interesēm. Tomēr, kā grozījumu anotācijā jeb pamatojumā norāda pati Labklājības ministrija, daļai ģimeņu atbalsts saruks. Tās ir ģimenes, kurām līdz ar pabalsta izmaksas kārtības maiņu, mainīsies bērnu “kārtas skaitlis”. Piemēram, trešais ģimenē dzimušais bērns vairs nebūs trešais, bet vienīgais, jo divi vecākie jau ir izauguši. Labklājības ministrija skaidro, ka tas attiecas uz tām ģimenēm, kurās bērns esošajā sistēmā ir kā trešais vai ceturtais dzimušais un nākamie bērni, bet pēc jaunās sistēmas kārtas numurs netiks piemērots un būs kā viens bērns ģimenē.

Šādu ģimeņu skaits Latvijā ir 16 400, kurās aug 17 500 bērnu. Par šo situāciju Neatkarīgā jau rakstīja, tomēr politiķi, visticamāk, uzskata, ka šāda pabalstu kārtības maiņa ir taisnīga, pat ja tā jau no nākamā gada samazinās kādam pabalstu.

Vai pabalstu, kas jau ir piešķirts, drīkst samazināt?

Labklājības ministrija skaidro, ka “tiesiskais regulējums neietekmēs ģimenes valsts pabalsta saņēmēju tiesības, jo, tāpat kā esošajā sistēmā, jaunajā sistēmā nemainīsies pabalsta piešķiršanas nosacījumi, bet tikai pabalsta apmērs un bērnu skaitīšanas nosacījumi” .

Vai kompensēs un kā?

Lai kompensētu iespējamo ģimenes valsts pabalsta samazinājumu, Labklājības ministrija norāda, ka visa jaunā pabalstu sistēma ir jāskatās kopā ar Ministru kabineta pagājušā gada “protokola Nr. 55 38. § 6.2. apakšpunktā noteikto uzdevumu, kas Izglītības un zinātnes ministrijai jāsagatavo un līdz 2021. gada 1. martam jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu kopā ar izstrādātiem regulējošo normatīvo aktu projektiem, kuri stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī, par valsts atbalstu studijām Latvijas augstskolā jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, izvērtējot studenta sociāli ekonomiskos aspektus, mācību snieguma rādītājus, vecuma slieksni, studiju vietu pieejamību un citus aspektus, atbalstu integrējot kopējā izglītības sistēmā, nepieciešamo finansējumu 2021. gadā nodrošinot no 74. resorā rezervētā finansējuma demogrāfijas pasākumiem” .

No šī garā skaidrojuma vajadzētu ikvienam saprast, ka šis uzdevums paredz ieviest finansiālu atbalstu studijām Latvijas augstskolās daudzbērnu ģimeņu bērniem. Tas būtu kompensācijas mehānisms, ja ģimenē ar trim bērniem viens bērns sasniedz 20 gadu vecumu un turpina mācīties, bet ģimenē ir vēl citi bērni, kuri tad faktiski zaudē “savu kārtas numuru” un arī pabalstu.

Šķirtām ģimenēm pašām jāvienojas, lai lielāks pabalsts

Vēl interesants fakts ir saistīts ar šķirtām ģimenēm. Ģimenē ir četri nepilngadīgie bērni, ģimenes valsts pabalsts un piemaksa pašlaik ir 234,35 eiro, bet, ja attiecības tiek šķirtas, ceturtais bērns ir tēva aprūpē, trīs - mātei. Tad tēvs par vienu aprūpē esošo saņems 25 eiro pabalstu, bet māte par trim bērniem - 225 eiro. Taču, kā norāda Labklājības ministrijas eksperti, ja abi vecāki labprātīgi vienojas, ka bērni būs viena vecāka aprūpē, tad pabalsta apmērs būs 400 eiro. “Proti, vecāku pienākums un atbildība ir radīt apstākļus, lai bērnu situācija netiek pasliktināta, proti, vienoties, ka bērni būs viena vecāka aprūpē. Tādā veidā neradot iemeslu ģimenes valsts pabalsta samazinājumam,” tā skan ministrijas skaidrojums.

Kopumā Latvijā ģimenes valsts pabalsts tiek izmaksāts 344 899 bērniem vidēji mēnesī.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā