Eiropas Padome uzmācas ar divvalodību

Apvienoto Nāciju Organizācija nav vienīgā starptautiskā institūcija, kas Latvijai dod kaitīgus padomus tik jutīgajos valodas politikas jautājumos. Eiropas Padomes Ministru vietnieku komiteja martā pieņēmusi rezolūciju, kurā Latvija tiek skarbi kritizēta par valsts valodas prasībām un pamācīta, ka vēl vairāk nepieciešams paplašināt krievu valodas lietojumu.
07.04.2021. Imants Vīksne
 
©Publicitātes foto

Ārlietu ministrija katram mākonim vēlas saskatīt zelta maliņu un paziņojumā par šo rezolūciju optimistiski vēsta: “Eiropas Padomes Ministru vietnieku komiteja pozitīvi novērtē Latvijas sabiedrības integrācijas politiku”. Taču patiesībā integrācijas politika šai dokumentā ir maksimāli nokritizēta.

Runa tātad ir par 2021. gada 3. martā Eiropas Padomes Ministru vietnieku komitejas pieņemto rezolūciju “Par Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā”.

Jāpaskaidro, ka šī Eiropas Padome nav tā pati Eiropadome, kas pieņem lēmumus Eiropas Savienības valdību vārdā, kad jāskopojas ar kopējo ES budžetu. Eiropas Padome ir plašāka 47 valstu organizācija, kuras galvenā rūpe ir cilvēktiesības. Visas tās dalībvalstis ir parakstījušas Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Eiropas Padome pēc būtības ir kaut kas līdzīgs Apvienoto Nāciju Organizācijai, kuras lēmumus atkarībā no to satura valstis ņem vērā vai ignorē kā aplamus. Un konkrētajā gadījumā Latvijai ir jāignorē Eiropas Padomes ieteikumi attiecībā uz krievu valodas plašāku lietošanu, kas neizbēgami kaitētu valsts valodas pozīcijām.

Viņiem patīk teātris

Ārlietu ministrija savā publiskā paziņojumā uzsvaru liek tikai uz pozitīvo. “Rezolūcijā atzinīgi novērtēts Latvijas sasniegtais sabiedrības integrācijas jomā”:

* atbalsts latviešu valodas apguvei pieaugušajiem, kā rezultātā vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju, kuru dzimtā valoda ir krievu, pārvalda latviešu valodu;

* plašs atbalsts nacionālo minoritāšu kultūras pasākumiem, kas veicinājis to kultūras identitātes saglabāšanu un attīstīšanu;

* daudzveidīgā mediju telpa, kurā pieejams plašs tradicionālo un elektronisko mediju saturs mazākumtautību valodās;

* atbalsts mazākumtautību izglītības programmām: Latvija turpina finansēt mazākumtautību izglītību septiņās valodās (krievu, baltkrievu, igauņu, lietuviešu, poļu, ukraiņu un ivritā);

* nepilsoņu skaita samazinājums, piemēram, atvieglojot naturalizācijas procedūru dažādām sabiedrības grupām, kā arī piešķirot Latvijas pilsonību visiem jaundzimušajiem.

Rezolūcijā šīs pozitīvās lietas tiešām ir minētas. Pat tas, ka Rīgā darbojas Mihaila Čehova krievu teātris, kas iestudējumus veido krievu valodā. Taču krietni izvērstāka un plašāka ir tā rezolūcijas sadaļa, ko Ārlietu ministrija piemin tikai garāmejot. Kurā Latvija tiek kritizēta. Un tur aizjūras padomnieki sarakstījuši tādas aplamības, kas Latvijas apstākļos būtu drauds latviešu valodas un latviešu tautas pastāvēšanai.

Nepatīk viss pārējais

Kā parasti šis svarīgais dokuments pieejams tikai lielo nāciju valodās - angliski, franciski. Taču talkā nāk oficiālais valdības finansētais tulkošanas robots hugo.lv. Un, lūk, daži plašāki citāti no Eiropas Padomes rezolūcijas.

Šis dokuments liecina par totālu Latvijas vēsturiskās situācijas neizpratni:

“Ierobežojoša politika un cits spiediens, ko izraisa politiskā dienaskārtība, nevis uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana, ir īpaši pamanāms izglītības sistēmā, plašsaziņas līdzekļos un attiecībā uz nacionālo minoritāšu valodu lietošanu daudzās sabiedriskās dzīves jomās.”

Eiropas Padomi neapmierina, ka Latvijā strādājošajiem tiek prasītas valsts valodas zināšanas:

“Arvien stingrākas latviešu valodas prasmes prasības tiek piemērotas praktiski visām profesijām un amatiem, kas iekļauti profesiju klasifikācijā. Šāda plaša valodu prasību piemērošana negatīvi ietekmē nelatviešu, jo īpaši nacionālo minoritāšu pārstāvju, iespēju piekļūt daudziem sabiedriskā dienesta amatiem. Lai pārtrauktu vēlēto novada domes deputātu mandātus, izmantotas valodas prasmes prasības. Turklāt kopš 2017. gada februāra NVO valžu locekļiem ir jābūt lietpratīgiem latviešu valodā C1 līmenī. Šīs valodas prasmes prasības ir šķērslis sabiedrības līdzdalībai un biedrošanās brīvībai.”

Eiropas Padomi neapmierina, ka jebkurš, kas iedomājas, nedrīkst konvertēties par latvieti:

“Personām, kas vēlas norādīt etnisko piederību savā personu apliecinošajā dokumentā, saskaņā ar likumu ir pienākums iesniegt dokumentus, kas apliecina radniecību ar tiešu personu, kura apstiprina savu etnisko piederību. Turklāt personai, kas vēlas mainīt savu etniskās piederības ierakstu uz “latvietis”, ir jāpierāda “valsts valodas augstākais (trešais) līmenis”. Par izslēgšanas mehānismu var uzskatīt tik grūtas procedūras izveidi, lai latviešu tautības ierakstu mainītu. Līdz ar to iespēja norādīt savu etnisko piederību (pat brīvprātīgi) personas identitātes dokumentos var būt pretrunā ar Pamatkonvencijas mērķi un garu.”

Eiropas Padomi neapmierina, ka ielu nosaukumi nav krievu valodā, un ka valsts pārvaldes iestādēs nepastāv divvalodība. Un atšķirībā no ANO rekomendācijām, šajās tiek lietots vārds “divvalodība”:

“Situācija saistībā ar mazākumtautību valodu lietošanu darījumos ar pārvaldes iestādēm, topogrāfiskajās zīmēs un citos uzrakstos, kā arī personvārdu transkripcijā citās valodās latviešu valodā un to izmantošanu personīgos dokumentos pašreizējā monitoringa ciklā Latvijā nav mainījusies. Liedzot iespēju izmantot nacionālo minoritāšu valodas šajos apstākļos, netiek ņemta vērā ievērojamā simboliskā vērtība sabiedrības integrācijā, ko šāda divvalodība nodrošina personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, kā apstiprinājums tam, ka tās ir vienlīdzīgas un neatņemamas sabiedrības daļas.”

Eiropas Padomi neapmierina, ka krievu skolās tiek ierobežota divvalodība:

“Skolās, kurās izmanto nacionālo minoritāšu valodas, ir pastiprinājies spiediens palielināt latviešu valodas lietojumu mācīšanā. No 2017. - 2018. mācību gada visiem skolēniem, arī tiem, kas bija mācījušies mazākumtautību programmās, ir obligāti jākārto centralizētie eksāmeni tādos priekšmetos kā matemātika, ķīmija, bioloģija, fizika, informācijas tehnoloģijas, ģeogrāfija un ekonomika - latviešu valodā. Turklāt bērniem, kuri kārto 9. klases eksāmenus, vairs nav izdevīgi izvēlēties valodu, kurā tiek pasniegti uzdevumi. Īpaši bažas rada plāni līdz 2020./2021. mācību gadam samazināt mazākumtautību valodu mācīšanas apjomu līdz 20% no mācību stundām nedēļā 7. - 9. klasē un samazināt mācīšanu tikai mazākumtautību valodu mācīšanā un etnokultūras mācību priekšmetos 10. - 12. klasē. Turklāt “lojalitātes klauzulu” ieviešana skolotājiem un skolu direktoriem 2015. - 2016. gadā rada aizdomu un rūpju gaisotni, kas neveicina uzticības veidošanos dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Padomes rezolūcijā arī norādīts, ka rekomendācijas pamatā attiecas uz krieviem:

“Sabiedrība Latvijā turpina cīnīties ar pagātnes šķelšanās sekām, un galvenās nacionālās grupas - Latvijas vairākums un krievu minoritāte - tur dažādus ģeopolitiskos uzskatus un kultūras identitāti. Personām, kas pieder pie katras no šīm grupām, ir būtiski atšķirīgi uzskati par vēsturi un valsti, kurā tās vēlētos dzīvot.”

Izņemot krievus, vienīgā minoritāte, kurai pievērsta īpaša uzmanība Eiropas Padomes rekomendācijās, ir čigāni jeb romi, kas Latvijā patiešām arī ir vienīgā ilgstoši diskriminētā minoritāte. Attiecībā uz viņiem Eiropas Padome uzdod “pastiprināt centienus, lai apzinātu un novērstu trūkumus, ar kuriem saskaras romu bērni izglītības jomā, lai nodrošinātu, ka viņiem ir vienlīdzīgas iespējas piekļūt visiem kvalitatīvas izglītības līmeņiem; veikt pasākumus, lai novērstu to, ka romu bērni tiek nelikumīgi ievietoti speciālajās skolās.”

Rekomendācijas jāmet papīrgrozā

Kopumā šāds ir Eiropas Padomes redzējums par Latvijas nacionālo politiku, valodu, izglītību, kultūru. Ja neskaita pieminēto čigānu diskrimināciju, publiskotais viedoklis ir nekompetents un paviršs. Ļoti iespējams, ka šajā gadījumā, tāpat kā ar ANO rekomendācijām, par padomdevējiem tika pieaicinātas prokremliskas organizācijas un Kremļa ietekmes aģenti. Kas notiks tālāk? Par laimi, nedz ANO ieteikumi, nedz Eiropas Padomes rekomendācijas nav pielīdzināmas Eiropas Savienības regulām, kas ir obligāti pildāmi likumi, vai direktīvām, kas pieļauj zināmu interpretāciju ieviešanā, taču jāpilda tāpat.

ANO ieteikumi par divvalodības nepieciešamību izglītībā, un vēl jo vairāk Eiropas Padomes ieteikumi plašākai krievu valodas lietošanai visās sabiedriskās dzīves jomās, ir vienkārši jāizmet atkritumos.

Ārlietu ministrija, protams, šo plānu ietērpj diplomātiskākās frāzēs:

“Šiem ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs. Līdz ar rezolūcijas pieņemšanu ir noslēdzies trešais Konvencijas izpildes uzraudzības cikls Latvijā. Valdība turpinās dialogu ar Eiropas Padomi Konvencijas nākamajā izpildes uzraudzības ciklā, kurš sāksies ar nacionālā ziņojuma iesniegšanu 2021. gada rudenī.”