Vai Pavļuta un Juhņēvičas krēsli šūpojas?

Laikā, kad Latvijā trūkst vakcīnu pret Covid-19, atsevišķas ārstniecības iestādes vakcīnas pietur savos ledusskapjos, lai viņiem būtu iespēja vakcinēt cilvēkus un attiecīgi saņemt par to samaksu tajos brīžos, kad vakcīnu piegāde uz Latviju ir apstājusies. Premjers Krišjānis Kariņš to nosauca par noziegumu. Viņa kritikā par lēno vakcinācijas tempu varēja saklausīt slēptus draudus atlaist no veselības ministra amata Danielu Pavļutu, ja situācija neuzlabosies.
15.04.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Foto kolāža/ F64

Otrdien Latvijā bija 37 217 vēl neizlietotu vakcīnu pret Covid-19 devu (neskaitot 21 918 devas, kas ir rezervētas otrajai potei). Vakar tika potēts 3031 cilvēks un Latvija saņēma vēl 7200 “AstraZeneca” vakcīnas. Tas nozīmē, ka, neizlietoto vakcīnu apjoms nevis samazinājies, bet pat pieaudzis.

Tai pašā laikā ģimenes ārsti sūdzas, ka viņiem trūkst vakcīnu. Daudzām vakcinējošajām ģimenes ārstu praksēm šonedēļ katrai piešķirts tikai viens vakcīnas pret Covid-19 flakons ar desmit devām, otrdien valdības sēdē sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Viņas praksē, piemēram, patlaban 60 pacienti gaidot rindā uz desmit vakcīnu devām.

S. Veide norādīja, ka vakar valstī ievesta “Pfizer/BioNTech” vakcīnu krava, taču tās ģimenes ārstiem nevarot dot, jo neesot sakārtota dokumentācija. “Mēs jau pagājušajā trešdienā ar Veselības ministrijas ierēdņiem par to runājām, taču nedēļas laikā nekāds risinājums nav rasts,” sacīja S. Veide.

Premjers K. Kariņš par šādu situāciju bija sašutis: “Veselības ministrijai ir jāatņem vakcīnas tiem, kas iedomājas vakcīnas pieturēt, un jāpiegādā tiem, kas ir gatavi vakcinēt,” pauda premjers.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka par vienu vakcinēto ārstniecības iestāde vai ģimenes ārsta prakse no valsts saņem no 7,19 eiro līdz 12,60 eiro.

“Tas ir nepiedodami turēt vakcīnas neizpotētas laikā, kad katru dienu ar Covid-19 mirst no 10 līdz 12 cilvēkiem,” savu sašutumu pauda arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts vakcīnu pietaupīšanā neko nosodāmu nesaskata.

Bažas par vakcīnu uzskaiti

Kamēr Latvijā nav ieviesta jaunā IT sistēma “ViVaT”, tikmēr Veselības ministrijai neesot iespējams sekot līdzi tam, cik daudz vakcīnu devu atlikumā ir katrā vakcinācijas punktā. Vismaz tā valdības sēdē sacīja D. Pavļuts. Lai uzzinātu vakcīnu atlikumu, ministrijas speciālistiem ir jāveic aptauja, aptaujājot vairāk nekā 600 vakcinācijas vietu. Tas ticis izdarīts pagājušās nedēļas beigās, kad ministrijas speciālisti zvanījuši ģimenes ārstu praksēm. Tiesa, informāciju bija izdevies iegūt no mazāk nekā 300 ģimenes ārstiem.

Ja aptauja kā vienīgā iespēja iegūt informāciju par devu atlikumiem nav demagoģija, tad tas raisa bažas, vai Veselības ministrija seko līdzi vakcīnu patiesajam izlietojumam. Nevienam nav noslēpums, ka vakcīnas šobrīd ir deficīts.

Tai pašā laikā aptauja kā informācijas iegūšanas forma 21. gadsimtā izklausās neticama. Vai tiešām neviens no Veselības ministrijas speciālistiem nevar salikt kopā divus datus - katram vakcinācijas centram aizvesto vakcīnu daudzumu (šāda informācija ir tikai Veselības ministrijas rīcībā, publiski nav pieejama) un katra vakcinācijas centra veikto vakcināciju skaitu (šī informācija ir brīvi pieejama visiem atvērtajos datos). Šādam apkopojumam būtu jābūt vakcinācijas koordinatora rīcībā katru rītu, lai redzētu, kā katrā vakcinācijas vietā sokas ar vakcinēšanu. Taču tas acīmredzot netiek darīts, bet veikta telefoniska vairāk nekā 600 ģimenes ārstu prakšu apzvanīšana.

Atvērtajos datos redzams, ka, piemēram, Sarmītes Veides ģimenes praksē kopš 24. februāra ir vakcinēti 119 cilvēki. 86 potēti ar “AstraZeneca” ražoto vakcīnu, 33 - ar “Moderna” poti. Savukārt Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā kopš 2020. gada 28. decembra kopumā potēti 13 236 cilvēki, to vidū pirmo poti saņēmuši 8095, otro poti - 5141. “Pfizer/BioNTech” ražoto vakcīnu saņēmuši 11 290 cilvēki, “Moderna” - 20 cilvēki, “AstraZeneca” ražoto - 1926 cilvēki. Salīdzinot šos datus ar pošu skaitu, kas ir aizvestas uz šīm vakcinācijas vietām, būtu redzams, cik vakcīnu ir uzkrājumā.

Lai iegūtu šādus datus, nav jāgaida teju miljonu eiro izmaksājusī jaunā “ViVat” sistēma. Pašreizējā sistēmā medicīnas darbinieki datus drīkst ievadīt piecu dienu laikā, kas nozīmē, ka vakcinēto skaits realitātē varētu būt lielāks nekā šajos datos redzams, taču tendenci, ka kādā vakcinācijas punktā sāk uzkrāties vakcīnas, varētu pamanīt.

Draudi strap rindiņām

Stājoties Vakcinācijas projekta biroja vadītājas amatā, Eva Juhņēviča uzsvēra, ka biroja uzdevums būs rūpēties, lai visas vakcīnu kravas, kas ienāk Latvijā, tiktu uzreiz liktas lietā. Ar šo uzdevumu Vakcinācijas projekta birojam gan īsti nesokas, par ko ne reizi vien saņemta premjera K. Kariņa kritika.

“Es nebiju domājis sadusmoties, bet es esmu sadusmojies,” valdības sēdē sacīja premjers. “Ilgstoši tiek runāts par masu vakcinācijas pret Covid-19 uzsākšanu, kas sākotnēji bija plānota aprīļa sākumā, tomēr pēc pašreizējām prognozēm tā varētu sākties aprīļa beigās vai maija sākumā. Veselības ministrijas atbildība nav izdabūt ārā vakcīnas no centrālās noliktavas, bet jādara tā, lai pote ir plecā. Es otro un trešo nedēļu dzirdu, ka tūlīt būs, bet nav. Tas ir jāmaina. Ja jāmaina piegādātāji, tad tas ir jādara. Ja jāmaina cilvēki, kas to organizē, mainīsim. Bet, Daniel, ir jābūt risinājumam. Un šobrīd tu kr īti pirmajā rindā. Šāds temps nav pieļaujams. Mums ir fantastiska infrastruktūra - lieli un mazi centri, kas izkliedēti pa visu Latviju. Veselības ministrija to visu kontrolē. Ja jūs to nekontrolējat, tad ir pēdējais laiks to sākt,” uzsvēra K. Kariņš.

Vēlāk, preses konferencē K. Kariņa dusmas jau bija pierimušas un viņš atzina, ka ir pārliecināts par Veselības ministrijas spēju tik galā vakcināciju.

Vakar Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja portāla “manabalss.lv” iesniegto iedzīvotāju iniciatīvu par Vakcinācijas projekta biroja likvidāciju. Deputāts Raivis Dzintars (NA) piedāvāja atbalstīt tālāku šī iesnieguma izskatīšanu, aicinot Veselības ministrijas un Vakcinācijas projekta biroja pārstāvjus skaidrot lietderību.