Vakcinācijas avīze varētu izmaksāt pat 273 240 eiro – divas reizes dārgāk, nekā iepriekš plānots

Vakcinācijas projekta birojs vakcinācijas avīzi šobrīd dēvē par informatīvo materiālu. Pēc Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas koordinatores Ievas Stūres deputātiem teiktā, nosaukums “Vakcinācijas Avīze” bijis neveiksmīgs, jo “tas ir radījis interpretācijas, ka tas ir tāds nedaudz vieglprātīgs, izklaidei paredzēts drukas materiāls, un tamlīdzīgi”.

Informatīvajā izdevumā, kas būs astoņu lappušu materiāls A5 lapas lielumā (šādā lielumā parasti ir burtnīcas), būs iekļauti skaidrojumi vakcīnu iedarbības mehānismam, dažādu ražotāju vakcīnu salīdzinājums, tostarp intervāls starp devām, sagaidāmās blakusreakcijas un iedarbības efektivitāte, praktiska informācija, atbildot uz dažāda veida jautājumiem par to, kas un kad drīkst vakcinēties, kā arī par to, ko darīt pēc vakcinācijas.

Tāpat izdevumā plānots iekļaut informāciju arī par to, kādas ir sagaidāmās blaknes pēc vakcīnas saņemšanas un kur ziņot par nevēlamām organisma blakusreakcijām. Materiālā arī būs iekļauta informācija par to, kā pieteikties vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai.

Iepriekšējās aplēses bijušas pārāk pieticīgas

Lai gan avīze tiešām pie lasītājiem nonāks pāris nedēļas pirms vēlēšanām, šis laiks neesot izvēlēts tīši. I. Stūre apliecināja, ka avīzē nebūs amatpersonu bildes vai uzrunas, lai izvairītos no pārmetumiem par iespējamu politisko reklāmu. Ātrāk nav bijis iespējams izdot šo avīzi, jo nav bijis atrasts pakalpojuma sniedzējs, kas to nodrošinātu.

“Veselības ministrijas atvērtajā drukas pakalpojumu iepirkumā pieejamā summa bija par mazu, lai varētu izdot avīzi. Tajā pašā laikā pašvaldības un ārstniecības iestādes lūdza informatīvos materiālus saistībā ar vakcināciju. Tika pieņemts lēmums atlikušo naudu iztērēt citu informatīvo materiālu - infolapu un brošūru - drukāšanai. Jaunais drukas pakalpojuma iepirkums ir noslēdzies, un līgums ar pretendentu drīzumā tiks noslēgts,” sacīja I. Stūre.

Pērn decembrī Veselības ministrijas izsludinātajā iepirkumā par informatīvo materiālu drukas pakalpojumiem, kurā paredzēts veidot vakcinācijas avīzi, līguma summa ir nepilni 82 776 eiro.

Plāns B un C

Deputātus interesēja vakcinācijas avīzes izveidošanas, drukāšanas un izplatīšanas izmaksas. Taču pašlaik tās joprojām nav precīzi zināmas, jo nav noslēgts līgums ne ar drukātāju, ne izplatītāju.

Turklāt, vakcinācijas avīzi plānots izdot lielākā tirāžā, nekā iepriekš plānots. Sākotnēji minētie 825 000 eksemplāru izrietēja no Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mājsaimniecību skaitu Latvijā. Taču pēc “Latvijas pasta” sniegtās informācijas, adreses, uz kurām iespējams nogādāt sūtījumus, pārsniedz 1,012 miljonus. Tā kā nav iespējams noteikt, kura no adresēm ir mājsaimniecība, bet kura nav, tika nolemts tirāžu palielināt. Tas faktiski nozīmē, ka avīzes tiktu nogādātas arī tādām adresēm, kurās neviens nedzīvo.

I. Stūre stāstīja, ka pašreiz aprēķinātie drukas izdevumi, iekļaujot vakcinācijas avīzes papīra cenu, ir aptuveni 22 centi par eksemplāru. Tā ir cena, ko piedāvājis viens šāda pakalpojuma sniedzējs par 100 000 eksemplāru drukāšanu. Taču, tā kā plānots drukāt vairāk nekā miljonu eksemplāru, tad Vakcinācijas projekta birojs cer uz zemāku cenu par vienu eksemplāru - vismaz uz pusi zemāku, lai iekļautos iepirkuma līguma summā. Tiesa, pagaidām nav zināms, vai šajā cenā ietilpst arī maketēšanas un korektūras pakalpojumi. Deputāti gan norādīja - lai iekļautos iepriekšējā tāmē, uzņēmējam pakalpojuma cena būtu jāsamazina teju trīs reizes - līdz 8 centiem par eksemplāru, jo ir palielinājies drukājamo eksemplāru skaits.

Ja Vakcinācijas projekta birojam neizdosies vienoties par tik krasu cenas samazinājumu ar pakalpojumu sniedzēju, tad birojs īstenos plānu B vai C, proti, izplatīs avīzi mazākā tirāžā konkrētās pašvaldībās vai arī sludinās jaunu iepirkumu konkursu.

Avīzi drukās uz plāna papīra

I. Stūre Saeimas deputātiem stāstīja, ka avīzi plānots drukāt uz plāna papīra, lai sūtīšanas izmaksas būtu pēc iespējas lētākas. Ja viena sūtījuma svars nepārsniegtu 20 gramus, “Latvijas pasts” avīzes vienu eksemplāru izplatītu par 5 centiem uz adresi.

“Šobrīd ar Veselības ministriju nav noslēgta vēl nekāda vienošanās par neadresētās reklāmas izplatīšanu. Vakcinācijas birojs ir pieprasījis piedāvājumu, ko esam sagatavojuši, balstoties uz mūsu publiski pieejamo cenu lapu. Tā paredz, ka cena ir atkarīga no materiāla svara un zonas. Ja materiāls būs līdz 20 g, tad cena ir no 0,0479 līdz 0,0604 eiro bez PVN par gabalu, balstoties uz nepieciešamo zonu sadalījumu,” Neatkarīgajai atklāja VAS “Latvijas pasts” Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Krievu valodas versiju izplatīs lielveikalos un atsevišķu namu kāpņutelpās

Vakcinācijas avīzi jeb informatīvo materiālu par vakcinēšanos pret Covid-19 pa pastu izplatīs tikai latviešu valodā, jo izplatīt to ar pasta starpniecību krievu valodā liedzot Valsts valodas centrs. I. Stūre stāstīja, ka atbilstoši Valsts valodas centra norādījumiem krievu valodā šādu izdevumu drīkst piedāvāt tikai tad, ja persona ir izteikusi šādu vēlmi. Arī VAS “Latvijas pasta” pārstāvji, pēc I. Stūres teiktā, apliecinājuši, ka var veikt tikai latviešu valodā izdoto materiālu piegādes. Lai aizsniegtu krievu valodā lasošo auditoriju, šī avīze, iespējams, tikšot izplatīta arī tirdzniecības vietās, kur drīkst izdevumus izvietot latviešu un krievu valodā. Tāpat abās valodās šo izdevumu varētu izvietot Rīgas pašvaldības apsaimniekoto namu kāpņu telpās.

Latgaliešu valodā gan šo avīzi nedrukāšot.

Savukārt G. Vārpa skaidro, ka “Latvijas pasts” var piegādāt neadresētās reklāmas materiālus jebkurā valodā, ja vien tiek ievērots Valsts valodas likums un materiāls ir sagatavots arī valsts valodā. “Mēs kā piegādātājs nevaram zināt, kādu valodu lieto konkrētas pastkastītes īpašnieks, tāpēc mūsu ieteikums Vakcinācijas projekta birojam šā jautājuma risināšanai bija veidot vienu avīzi divās valodās. Attiecībā uz valsts valodas lietojuma normatīvo regulējumu spēkā ir noteikti izņēmumi, kas ietverti MK noteikumos “Noteikumi par valodu lietošanu informācija”, proti, līdztekus valsts valodai Valsts valodas likuma 21. panta pirmajā daļā minētās institūcijas un personas var lietot svešvalodu, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, ja šī informācija ir saistīta ar starptautisko tūrismu; starptautiskiem pasākumiem; drošības apsvērumiem; Eiropas Savienības brīvu preču apriti; epidēmijām vai bīstamām infekcijas slimībām; ieslodzījumu vietās ievietoto ārvalstu pilsoņu tiesībām un pienākumiem; ārkārtas situācijām.”

Šeit ierasts no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes:

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā