Daži Saeimas deputāti atklāti lobē cigarešu biznesu

Cigarešu lobiju karš pret mazāk kaitīgo aizstājējproduktu ražotājiem Latvijā ilgst jau vairāk nekā gadu. Nozare, kura gūst miljoniem eiro lielu peļņu, nevēlas zaudēt savas pozīcijas, ienākot tirgū jauniem produktiem. Par sabiedrības veselību cigarešu lobijiem nospļauties: galvenais – iznīcināt konkurentus, lai smēķētājiem, kuri vēlas atmest šo netikumu, samazinātu iespējas to izdarīt.
26.04.2021. NNeatkarīgā
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija rīt plāno skatīt grozījumus “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, kurus paredzēts virzīt otrajam lasījumam.

Viņķeles pirksts

Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” 2. lasījumā virza priekšlikumu aizliegt elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Šo priekšlikumu viņa nosūtīja Saeimai, īsi pirms savas atkāpšanās no veselības ministres amata.

Ekrānšāviņš

I. Viņķeles parakstītajā Veselības ministrijas (VM) vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai šis priekšlikums pamatots ar ASV sirds veselības vietnē un kampaņas “Campaign for Tobacco-Free Kids” vietnē publicētu informāciju, kas liecinot, “ka aromatizēti tabakas un nikotīnu saturoši izstrādājumi piesaista jauniešu interesi pamēģināt vai uzsākt to lietošanu”. VM vēstulē minēts, ka līdzīgs aizliegums ir Somijā un Igaunijā. Proti, Igaunijā ir noteikts, ka elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu (gan nikotīnu saturošu, gan nikotīnu nesaturošu šķidrumu) sastāvā nedrīkst būt aromatizētāji, izņemot tabakas un mentola aromatizētājs. Savukārt Somijā ir noteikts, ka elektroniskajās cigaretēs izmantojamo nikotīnu saturošo šķidrumu tirdzniecība ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja tiem nepiemīt raksturīgs aromāts un nav pievienoti aromatizētāji, attiecinot minēto prasību arī uz nikotīnu nesaturošiem šķidrumiem. Tajā pašā laikā I. Viņķele un VM aizmirsusi pieminēt, ka Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Dānija, Čehija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Slovākija, Spānija, Zviedrija atļāvusi tirgot e-cigaretes ar dažādām garšām. Pat “Nikorete” košļājamām gumijām ir garšas!

I. Viņķeles priekšlikums pēc būtības paredz aizliegt tirgot gandrīz visus tabakas aizstājējproduktus Latvijā, jo visi ir ar kādu aromātu (piemēram, nikotīnu saturoši un nikotīnu nesaturoši elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes šķidrumi - ar dažādiem augļu, ogu, mentola, piparmētras un tabakas aromātiem; tabakas aizstājējprodukti (beztabakas nikotīna spilventiņi) - ar piparmētras, mentola un ogu aromātu). Tai pašā laikā gandrīz visās ES valstīs (izņemot Somiju un Igauniju) tie ir atļauti.

Kāda ir situācija Baltijā? Latvijas tirgotāju asociācija norāda, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā ir atļauts legāli pārdot karsējamo tabaku ar mentolu, Lietuvā ir atļauts tirgot aromatizētus e-šķidrumus. Igaunijā ir atļauts tirgot e-šķidrumus ar mentola vai tabakas aromātu, kā arī pašus aromātus. Ne Lietuva, ne Igaunija neaizliedz aromatizētus beztabakas nikotīna spilventiņus, kuri pārsvarā tiek tirgoti ar mentola garšu.

I. Viņķeles priekšlikumu noteikti atbalstīs līdzšinējie cigarešu lobiji - Eva Martuža (JKP), Normunds Žunna (JKP), Edmunds Teirumnieks (NA), Inguna Rībena, Andris Skride un Ilmārs Dūrītis (AP) , jo tas ļaus no tirgus izslēgt alternatīvos produktus, tādējādi radot priekšrocības tradicionālo cigarešu tirgotājiem.

Un tas notiek laikā, kad visas attīstītās valstis jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem cenšas ierobežot un mazināt smēķētāju skaitu. Savukārt daļa Saeimas deputātu dara visu iespējamo, lai Latvijā nekas netraucētu cigarešu biznesam.

Pretrunīgs balsojums

Ekrānšāviņš

Saeima pirmajā lasījumā grozījumus šajā likumprojektā konceptuāli atbalstīja jau pagājušā gada beigās, paredzot regulējuma noteikšanu daļai nikotīnu saturošo produktu bez tabakas. Piemēram, uz tabakas aizstājējproduktu iepakojuma plānots izvietot brīdinājumu par to ietekmi uz veselību, kā arī informāciju par nikotīna saturu un daudzumu. Šiem produktiem plānots noteikt īpašas aprites prasības, tostarp pārdošanas aizliegumu nepilngadīgajiem, aizliegumu pārdot tos internetā, kā arī reklāmas un sponsorēšanas ierobežojumus. 1. lasījumā par šo likumprojektu nobalsoja deputātu vairākums, to vidū arī Eva Martuža (JKP), Normunds Žunna (JKP), Edmunds Teirumnieks (NA), Inguna Rībena, Andris Skride (AP) un Ilmārs Dūrītis (AP), kas faktiski liecina, ka arī viņi atbalsta alternatīvo tabakas produktu esamību tirgū, nosakot to izplatīšanai un tirdzniecībai konkrētas prasības.

Neatkarīgā

Tāpat likuma “Par akcīzes nodokļa ” izmaiņas, kas paredz ar šo nodokli aplikt aizstājproduktus, ieguva Saeimas deputātu vairākuma atbalstu, to vidū arī Evas Martužas (JKP), Normunda Žunnas (JKP), Edmunda Teirumnieka (NA), Andra Skrides (AP) un Ilmāra Dūrīša (AP) atbalstu.

I. Viņķeles priekšlikuma atbalstīšana pēc būtības būs pretrunā ar iepriekš balsoto. Tad iznāks, ka, no vienas puses, tabakas aizstājējproduktus var tirgot, protams, ievērojot noteiktas prasības, un no šīs tirdzniecības ir plānots iekasēt akcīzes nodokli budžeta ieņēmumu vairošanai, bet, no otras puses, prasības būs tādas, kādām neatbildīs gandrīz neviens alternatīvais produkts. Tas ir līdzīgi tam, ka iepirkumam tiek uzrakstīta tāda tehniskā specifikācija, lai tai atbilstu konkrēta ražotāja produkts. Tikai šajā gadījumā I. Viņķeles priekšlikums ir tāds, lai prasībām neatbilstu konkrēti produkti - tradicionālo cigarešu konkurenti.

Turklāt, padarot neiespējamu konkrētu produktu tirdzniecību, tas nenozīmē, ka tie automātiski pazudīs no tirgus. Ja pēc tiem būs pieprasījums, tos iegādāsies tuvējās kaimiņvalstīs vai arī “melnajā” tirgū.

Arī 6. aprīļa Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika diskutēts, ka, aizliedzot Latvijā tādus produktus, kas ir pieejami kaimiņvalstīs, tiks pavērtas durvis pārrobežu tirdzniecībai, kas savukārt radīs zaudējumus budžetā.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe Saeimas deputātiem uzsvēra, ka aizliegums nav labākā stratēģija, lai kaut ko ierobežotu. Un to atzinusi arī Pasaules veselības organizācija.

Ja Latvijā aizliegtais produkts ir pieejams citās valstīs, tad nemaz nav jādodas uz tām, lai iegādātos šo preci. Aromatizētos produktus var iegādāties internetā. Sūtījumus no ES valstīm muita nekontrolē. Turklāt internetā var nopirkt atsevišķi aromātus, lai paši tos piejauktu produktam, kas varbūt ir bīstamāk nekā aromatizēts produkts, sacīja B. Šmite-Roķe.

Pēc VID speciālistes teiktā, viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt patēriņu, ir produkta sadārdzināšana, piemēram, paaugstinot akcīzes nodokli. Akcīzes nodokļa likmes kāpuma dēļ pārdoto elektronisko cigarešu daudzums 2020. gadā samazinājies par 16% salīdzinājumā ar 2019. gadu; šā gada divos mēnešos cigarešu daudzums ir samazinājies par 8,3% salīdzinot ar iepriekšējo periodu, bet salīdzinājumā ar gada vidējo - pat par 25%. Savukārt karsējamās tabakas iegāde - samazinājusies 2,6 reizes.

Kaitīgos celt saulītē, mazāk kaitīgos izmest no tirgus

Ārstu biedrības viceprezidents Alvils Krams šajā sēdē ļoti kaismīgi iestājas pret smēķēšanu, neņemot vērā, ka ar likuma grozījumiem tiek aizliegti veselībai mazāk kaitīgie produkti, ļaujot tirgū dominēt kaitīgākajiem.

Pētījumā, kas publicēts “Journal of Smoking Cessation” minēts, ka, lai gan ir daudz pētījumu par smēķēšanas kaitīgumu, joprojām maz ir pētījumu par pašu nikotīnu, kas izolēts no tabakas. Taču jau esošie pētījumi pierāda, ka smēķēšanas procesā kaitīgākais ir metode, proti, tabakas dedzināšana, nevis pats nikotīns. Žurnāla “The American Journal on Addictions” publicētajā pētījumā tika salīdzināta divu grupu - nikotīna spilventiņu lietotāju un speciāli neizdalītas patērētāju grupas pieredze ar tabakas produktu izmantošanu. Pētījuma dati atklāj, ka tikai 4% no nikotīna spilventiņa lietotājiem nekad iepriekš nav lietojuši nekādus tabakas izstrādājumus, toties 43% no parasto patērētāju grupas ir regulāri dažādu tabakas produktu lietotāji. Vairāk nekā 60% no pašreizējiem smēķētājiem pētījumā atklāja, ka viņi izmanto nikotīna spilventiņus, lai palīdzētu samazināt vai atmest cigarešu smēķēšanu, un 60% bijušo smēķētāju uzsvēra, ka tas ir palīdzējis. Kā vispopulārākais iemesls nikotīna spilventiņu lietošanā tika minēts - tie “ir mazāk kaitīgi veselībai nekā cigaretes”.

Savukārt thelancet.com publicētais pētījums atklāj, ka bezdūmu produkti var būtiski samazināt tradicionālo cigarešu un tabakas izstrādājumu radīto milzīgo kaitējumu. “Mūsdienu tabakas epidēmijas pamatā ir rūpnieciski ražotās cigaretes. Tas ir komerciāli veiksmīgs produkts, kas 75 gadu laikā būtiski nav mainījies. Visā pasaulē ir 1,4 miljardi tabakas lietotāju vecumā pāri par 15 gadiem, tajā skaitā 1,07 miljardi smēķētāju un 367 miljoni bezdūmu tabakas lietotāju, no kuriem neliels skaits lieto gan cigaretes, gan bezdūmu produktus. Tabakas smēķēšanas dominance nikotīna tirgū ir milzīga.

Nikotīna aizstājterapija ir pieejama kopš 1978. gada. Šie produkti ir paredzēti, lai daļēji mazinātu nikotīna izņemšanu un palīdzētu mēģināt atmest smēķēšanu un nikotīna lietošanu. Diemžēl sākotnējie rezultāti, kas mēģināja tabakas atkarību ārstēt ar medikamentiem, nebija nekādi iepriecinošie. Ir grūti aizstāvēt farmācijas modeli kā labāko praksi, ja arvien vairāk pierādījumu ir par to, ka cilvēki, kuri, lai atteiktos, izmanto elektroniskos tvaicēšanas produktus, kas ļauj viņiem ātrāk un vieglāk atmest smēķēšanu nekā tiem smēķētājiem, kas lieto medikamentus. E-cigaretēs nikotīns tiek ieelpots līdzīgi kā smēķējot, bet bez kaitīgiem sadedzinātās tabakas blakusproduktiem. Karsētajiem tabakas izstrādājumiem tiek izmantota līdzīga pieeja, tvaika aerosolam pievienojot garšu un nikotīnu no tabakas, kas ir karsēta, nevis sadedzināta, bet tvaikos ir vairāk toksīnu nekā e-cigaretēs. Bezdūmu produktu pielīdzināšana cigaretēm kalpo tikai tam, lai aizsargātu cigarešu ražotājus,” secina pētījuma autori.