ASV nepalīdzēja Latvijai divkārt

Latvijas tiesībsargājošo iestāžu tiesiskās palīdzības lūgumi ASV tiek vienkārši izmesti papīrkurvī. KNAB lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu bankas “ABLV bank” lietā atklāj, ka stratēģiskais partneris pat divas reizes atteicies sniegt pierādījumus attiecībā uz Latvijas lielākās nacionālās komercbankas iespējamo iesaisti korupcijā un Latvijas amatpersonu iesaisti bankas apmelošanā.
05.05.2021. Imants Vīksne
 
©Neatkarīgā

Protams, tas nav ASV pienākums palīdzēt Latvijai. Taču, ņemot vērā Latvijas atsaucību ikvienai stratēģiskā partnera vēlmei, būtu tikai pašsaprotama līdzvērtīga attieksme no ASV puses. Bet tā nav. Latvija “tehniskās palīdzības ietvaros” laipni atļauj savā Finanšu ministrijā sēdēt ASV ieceltiem darbiniekiem. Turpretī ASV atsakās pat iedot palasīt dokumentu, uz kura pamata pēc amerikāņu iniciatīvas ir iznīcināta Latvijas lielākā nacionālā komercbanka. Latvija nosūtīja ASV divus tiesiskās palīdzības lūgumus šai konkrētajā lietā, un abi tika noraidīti.

Jāatgādina, 2018. gadā pēc tam, kad ASV paziņoja par bankas “ABLV bank” piedalīšanos noziedzīgas naudas atmazgāšanā un amatpersonu kukuļošanā miljardiem dolāru apmērā, KNAB ierosināja kriminālprocesu. Tas tika darīts pēc pašas bankas pieprasījuma, jo ASV paziņojums nekavējoties sagrāva bankas reputāciju un vairs nebija savienojami ar turpmāku ASV dolāru lietošanu. “ABLV bank” vadībai bija aizdomas vai zināšana, ka Latvijas amatpersonas un konkrēti - Latvijas Bankas toreizējais prezidents Ilmārs Rimšēvičs sastāstījis amerikāņiem nepatiesību par “ABLV bank”. KNAB ķērās pie šo aizdomu pārbaudes, trīs gadus pētīja un marta beigās kriminālprocesu izbeidza, negūstot pierādījumus nedz amerikāņu izbazūnētajai miljardu korupcijai, nedz bankas apmelošanai. Neviens nav vainīgs, tikai banka beigta.

Pierādījumus nevar savākt

Pēc Neatkarīgās oficiāla pieprasījuma KNAB ir publiskojis lēmumu par lietas izbeigšanu. Tas ievietots arī iestādes mājaslapā. Klāt pievienots skaidrojošs pavadraksts “KNAB publicē lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu saistībā ar FinCEN un komercbankas pārstāvja pausto pieņēmumu pārbaudīšanu”. Tajā teikts, ka lēmums publicēts, “ņemot vērā sabiedrības interesi”, paskaidrots, kādēļ kriminālprocess sākts un kādēļ izbeigts:

“KNAB kriminālprocesu uzsāka, lai pārbaudītu ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla jeb FinCEN publiskotajā ziņojumā, kā arī Latvijā reģistrētas komercbankas pārstāvja iesniegumā pausto informāciju. KNAB krimināllietu izmeklēja par divu iespējamu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu - kukuļņemšanu, ja to izdarījusi amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas. Lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo pirmstiesas procesā nebija iespējams pierādīt personas vainu, kā arī nebija iespējams savākt papildu pierādījumus, kas apliecinātu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.”

Neatkarīgās ieskatā tieši pierādījumu neesamība ir svarīgākā ziņa, kas izlobāma no KNAB izplatītās informācijas. Kā tas var būt, ka lielākā nacionālā komercbanka tiek likvidēta, bet pierādījumu tās pārkāpumiem vienkārši nav!

KNAB krustvārdu mīkla

Uzreiz jāpaskaidro, ka KNAB publicētais lēmums ir anonimizēts. Tas nozīmē, ka vairums fizisko personu vārdu un juridisko personu nosaukumu pēc procesa virzītāja ieskatiem no teksta ir izdzēsti. Pat Latvijas bankas nosaukums. Tātad katrs var tukšajā vietās likt savas versijas - nu gluži kā tādā krustvārdu mīklā. Grūti pateikt, ko šāda anonimizācija dod, ja tāpat ir skaidrs, kādi vārdiņi liekami tukšajās vietās: Latvijas banka, “ABLV Bank”, Rimšēvičs, Bernis, Putniņš utt. Acīmredzot KNAB šādi izvairās no atbildības gadījumam, ja lēmumā kādas aplamības sarakstītas. Daudzi mediji lēmumu jau izlasījuši - katrs pievērsies citam aspektam. Pietiek.com raksta: “KNAB atkal apliecina savu mazspēju - izbeigti kriminālprocesi par Rimšēviča mēģinājumiem izspiest kukuļus no Berņa un Guseļņikova.” Lēmumā pieminētā summa ir 80 000 eiro. Aģentūra LETA vēsta, ka: “Latvijas amatpersonas par ASV plāniem vērsties pret “ABLV Bank” zinājušas krietni pirms FinCEN paziņojuma.” Jau 2017. gada oktobrī. Vēl lēmumā var palasīties slepus noklausītas amatpersonu sarunas. Uzzināt, ka par vairāku Latvijas banku iespējamu slēgšanu bijušas bažas jau 2013. gadā un šīs bažas atšifrētajā tekstā pavada rupja lamāšanās. Taču Neatkarīgās skatījumā īpaši interesanta, bet publiski neapspriesta lasāmviela atrodama KNAB lēmuma 14., 15., un 16. lappusē. Kā KNAB mēģināja iegūt no ASV pierādījumus, un kā tas neizdevās.

Tiesiskā palīdzība atteikta

Stratēģiskais partneris Latvijas valsts izmeklēšanas institūciju tiesiskās palīdzības lūgumam devis atteikumu. Turklāt nevis vienu, bet pat divas reizes. Pirmais palīdzības lūgums nosūtīts 2018. gada jūlijā. Izmeklētāji bija apmeklējuši ASV federālā dokumentu reģistra vietni, konstatējuši, ka viņiem vajadzīgajos dokumentos vajadzīgā informācija ir aizklāta. Lūguši arī informāciju par Latvijas amatpersonu aktivitātēm ASV attiecībā uz banku “ABLV bank”. Oktobra beigās tika saņemta ASV Tieslietu departamenta Kriminālizmeklēšanas nodaļas atbilde: “Saistībā ar FinCEN izmeklēšanas sensitivitāti un informācijas avotu, kas iekļauts tā ziņojumā, FinCEN reģistri par Latvijas banku izmeklēšanas lietām nav publiski pieejami un netiks publicēti. Sakarā ar ko, tiesiskās palīdzības lūgumā pieprasītā informācija Latvijas iestādēm netikšot sniegta.”

2019. gada rudenī KNAB nosūtīja atkārtotu tiesiskās palīdzības lūgumu. Šai gadījumā papildus iepriekš prasītajam tika prasīts izsniegt arī tos dokumentus, uz kuru pamata vēlāk banku nācās slēgt: 2018. gada 12. februāra Pierādījumu Memoranda oriģināla apliecināto kopiju un ASV FinCEN ziņojuma RIN-1506-AB39 kopiju. Arī tos stratēģiskais sabiedrotais izsniegt atteicās:

“2020. gada 28. februārī saņemta ASV Tieslietu departamenta Kriminālizmeklēšanas nodaļas 2020. gada 13. februāra atbilde, kurā norādīts, ka ASV nevar izpildīt tiesiskās palīdzības lūgumā pieprasīto, ņemot vērā iepriekšējā 2018. gada 12. oktobra atbildē sniegto pamatojumu.”

Tādi pierādījumi neeksistē

Kriminālprocesa turpinājumā KNAB iztaujāja Latvijas tiesībsargājošās iestādes. Iztaujāja arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Kaut kādu lobistu uzņēmumu kaut kādus pārstāvjus. Par amerikāņu piesauktajām čaulas firmām, noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, korupciju miljardu vērtībā. Un neviens neko tādu neapstiprināja.

Tātad pēc triju gadu izmeklēšanas Latvijas valsts un tās iestāžu rīcībā nav neviena paša dokumenta un neviena paša pierādījuma amerikāņu apgalvojumiem. Ne par kukuļiem, ne naudas mazgāšanu, ne terorisma finansēšanu.

Bet paši amerikāņi pierādījumus vai nu slēpj, vai nu tādi patiešām neeksistē - kā jau to KNAB nopratināšanā apgalvojis vārdā nenosauktas bankas vārdā nenosaukts valdes priekšsēdētājs:

“ skatījumā šādi objektīvi pierādījumi no ASV valsts iestādēm netikšot saņemti, jo šādi pierādījumi gluži vienkārši neeksistē.”

Kriminālprocess izbeigts. Lieta slēgta. Lēmumu pieņēma KNAB Otrās pārvaldes Otrās nodaļas vecākā inspektore (izmeklētāja), procesa virzītāja N. Tumuškāne. Lēmumu saskaņoja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore V. Jirgena.