Vides indēšanas eksperiments noslēdzies

Inčukalna sērskābā gudrona dīķi joprojām atrodami Latvijas meteodienesta uzturētajā Piesārņoto vietu sarakstā starp kopumā 253 bīstami piesārņotām Latvijas vietām, un atradīsies tur vēl vismaz 30 gadus, taču attīrīšanas darbi šeit oficiāli pasludināti par pabeigtiem.
11.05.2021. Imants Vīksne
 
©Publicitātes foto, Reinis Brūvelis

Ar ziemeļu dīķi, kur gudrons jau padomju laikos tika aizbērts ar smiltīm, būvnieki tika galā jau pērn. Ar dienvidu dīķi (otrā Tallinas šosejas pusē), kur gudrons bija šķidrā un daļēji šķidrā veidā, nācās pacīnīties ilgāk, bet nu arī šeit pa virsu attīrītai gruntij uzsēta zāle. Pagājušās nedēļas noslēguma posmā atbildīgās amatpersonas kopā ar būvniekiem pozēja uz kādreizējā dīķa fona. Slavēja viena otru par krietno sadarbību, darba izcilību un savstarpējo uzticēšanos. Taču te jāatgādina, ka amatpersonas priecājas tikai par projekta pēdējo posmu pēc 2016. gada - kad būvnieku tandēms “Skonto būve” un vācu MUEG tika nomainīts pret pilnsabiedrību “Inčukalns Eko”. Nomainītas tika arī pašas atbildīgās amatpersonas valsts pusē. Kopumā ES lielo projektu “2009LV161PR004 - Vēsturiski piesārņoto vietu „Inčukalna sērskābie gudrona dīķi” sanācijas darbi” raksturo gluži pretējas iezīmes.

Galēja neuzticēšanās, partneru nespēja sadarboties un neizmērojama alkatība: lūk, kas raksturo gudrona dīķu sāgu 11 gadu garumā.

Izmaksas trīskāršojās

No sākotnēji 2010. gadā salīgtajiem 20 miljoniem eiro projektā noticis galvu reibinošs sadārdzinājums, un kā galīgā summa tiek minēti 57,8 miljoni. Tomēr šī summa neietver tiesvedības izmaksas. Valsts vides dienests (VVD) turpina tiesāties ar “Skonto būvi”, kas objektīvi netika galā ar sarežģīto sanācijas projektu, taču negribēja to atdot citiem. Līgums ar “Skonto būvi” 2015. gadā tika lauzts, un uzņēmums iesūdzēja VVD tiesā par negūtajiem ienākumiem un tur jau atkal runa būs par miljoniem eiro, jo no abām pusēm par naudu cīnās prasmīgi advokātu kantori.

Tomēr gluži visu vainu par muļļāšanos, nemākulību un sadārdzinājumu novelt uz “Skonto būvi” nebūtu korekti, jo arī pasūtītājs brīžam rīkojās neizskaidrojami un no sasniedzamā mērķa viedokļa pat kaitnieciski. Piemēram, 2013. gadā, izsludinot konkursu par darbu veikšanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pretendentiem aizliedza paņemt gudrona paraugus. Uzņēmēji analizēšanai prasīja nieka 200 litrus, taču konkursa komisija pateica - nē. Nu un tad konkursanti sauca kaut kādas darbu izmaksu summas, patiesībā nezinot, ar kādu vielu būs jāstrādā. Tikai, kad līgums tika noslēgts un darbi sākti, izrādījās, ka apjomi ir nesalīdzināmi lielāki, bet viela, ar ko jādarbojas, daudz agresīvāka un apstrādei nepakļāvīgāka. Šādā kontekstā sadārdzinājums bija nenovēršams - neatkarīgi no tā, kurš ir darbu veicējs.

Nozīmīgs ieguvums videi

Rēķinot gudrona dīķī noslīcināto naudu, protams, var šauri raudzīties tikai uz Eiropas Savienībai iesniegtajām atskaitēm. Bet var arī plašāk, un tad iztērētā summa uzaug vēl lielāka. Patiesībā cīņa ar pēckara laikā iedibināto praksi - naftas pārstrādes rūpnīcas atkritumus izliet mežā izraktās bedrēs - sākta jau astoņdesmitajos gados. Sērskābajā gudronā tika iznīcinātas dažādas tolaik eksperimentālas attīrīšanas iekārtas, bet nekas jēdzīgs nesanāca. Jau neatkarīgajā Latvijā nauda tika dāsni tērēta visādiem pieredzes apmaiņas braucieniem, projektu rakstīšanai un norakstīšanai. Eksperimentālai gudrona smalstīšanai, taču mazāk no tā gudrona nekļuva. Un tad nāca lielais ES projekts, kam teorētiski vajadzēja tikt pabeigtam jau 2015. gadā. Lai nu kā - šobrīd tas beidzot ir izdarīts, un, pat ja vēl daži miljoni eiro tiks notērēti, piemēram, saistībā ar ilgstošo tiesvedību vai turpmākajos gados vides stāvokļa monitoringam, šī ir nozīmīga darba uzvara. Inčukalna mežos likvidēti divi ārkārtīgi bīstami piesārņojuma avoti, kas ar gruntsūdeņiem virzījās uz Gauju un tālāk - jūru. Lai arī pazemē šie procesi vēl kādu laiku turpināsies, lielā bīstamība ir novērsta. Viss gudrons izsmelts, sajaukts ar šķeldu un nogādāts sadedzināšanai Brocēnu cementa rūpnīcā.

Līdz ar to var uzskatīt, ka 70 gadus ilgušais Latvijas vēsturē lielākais vides indēšanas eksperiments ir noslēdzies.

UZZIŅA

SIA “Skonto Būve” savu prasību vairākkārt grozīja un papildināja, prasot no Latvijas Republikas Valsts vides dienesta personā piedzīt kopumā 11 555 198,70 EUR.

Valsts vides dienests ir cēlis pretprasību, lūdzot tiesu piedzīt no SIA “Skonto Būve” zaudējumu atlīdzību 12 509 077,82 EUR, kas radīti līguma nepienācīgas izpildes un neizpildes rezultātā.