Valsts amatpersonām sagatavots kārtējais algas pieaugums

Valsts kanceleja aprēķinājusi valsts amatpersonu algas nākamajam gadam. Ministru prezidenta alga nākamgad pārsniegs 5200 eiro mēnesī (uz papīra), Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieka maksimāli iespējamais atalgojums – 10 300 eiro mēnesī (uz papīra).
12.05.2021. Ilze Šteinfelde
 
©Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Saskaņā ar Valsts kancelejas publicēto informāciju amatpersonu bāzes alga vispārējā sektorā nākamajam gadam ir noteikta 1058,10 eiro apmērā, elektronisko sakaru un enerģētikas nozarē -1536,09 eiro apmērā, finanšu un apdrošināšanas jomā - 2093,90 eiro apmērā, kas ir par 2 līdz 3 procentiem augstāka nekā šim gadam noteiktā. Līdz ar to, piemērojot attiecīgos koeficientus, ministru prezidenta alga uz papīra nākamgad būs 5216 eiro, ministru alga - 4952 eiro, turklāt neskaitot reprezentācijas izdevumiem paredzēto naudu. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonas maksimālā mēnešalga noteikta 10 365 eiro apmērā, Finanšu izlūkošanas dienesta amatpersonas - 8480 eiro apmērā.

Nākamās Saeimas deputātus atalgos krietni dāsnāk

13. Saeimas deputāti nākamgad līdz sasaukuma beigām saņems tikpat, cik iepriekšējos gados - 2963 eiro mēnesī uz papīra, neskaitot piemaksas, ko deputāts saņem par amatu pildīšanu, un kompensācijas par transporta un dzīvokļa īri. 13. Saeimas deputāti savā pirmajā sēdē 2018. gadā nolēma iesaldēt savu atalgojumu līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām. Taču 14. Saeimas deputāti jau var cerēt uz būtisku algas pieaugumu. Pēc Valsts kancelejas aprēķiniem, 14. Saeimas deputātiem mēneša atalgojums nākamgad būs 3386 eiro mēnesī, kas ir par 423 eiro mēnesī jeb 14% lielāka alga nekā 13. Saeimas deputātiem.

Pašvaldību vadītāji nākamgad varēs saņemt 3851 eiro lielu algu. Savukārt pašvaldību deputātu maksimālais atalgojums nākamgad paredzēts 1270 eiro apmērā, kas ir aptuveni par 3% dāsnāks atalgojums nekā šogad.

Ministriem divreiz straujāks algas pieaugums nekā daudziem citiem

Lielākajai daļai valsts amatpersonu algas nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu pieaugs par 2-3%, bet premjera, ministru un parlamentāro sekretāru - par 5%. Vidēji divas reizes straujāku algas pieaugumu nekā lielākajai daļai citu amatpersonu valdība nopelnījusi, pateicoties šā gada salīdzinoši nelielajam algas pielikumam. Proti, Saeima pērnā gada beigās nolēma, ka premjera, ministru un parlamentāro sekretāru algas vajadzētu iesaldēt, taču rezultātā nobalsoja par algas pieaugumu, tiesa, procentuāli ne tik lielu kā citām amatpersonām.

Vēl straujāks algas pieaugums, salīdzinot ar pašreizējo atalgojuma līmeni, varētu būt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) amatpersonām. Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi ļoti būtisku algas pieaugumu (60-80%) šīm amatpersonām. Ja šie likuma grozījumi iegūs likuma spēku, tad NEPLP un SEPLP priekšsēdētāja alga šogad pieaugs no pašreizējā 2850,31 līdz 4593,30 eiro mēnesī uz papīra.

Par Valsts prezidenta algu lemj Saeima

Valsts prezidenta nākamā gada atalgojums pagaidām nav zināms, jo par to lems Saeima, apstiprinot nākama gada valsts budžetu. Šogad Valsts prezidenta alga uz papīra ir tikpat liela kā pērn, proti, 5960 eiro un vēl 1192 eiro ir atvēlēti reprezentācijas izdevumiem. Sākotnēji 2021. gada valsts budžeta projekts Saeimā tika iesniegts bez algas pielikuma Valsts prezidentam. Tad, kad deputāti un Valsts prezidenta kanceleja attapās, ka Valsts prezidents paliks bez ikgadējā atalgojuma kāpuma, tika iesniegti grozījumi likumprojektā, kas paredzēja Valsts prezidentam algā šogad maksāt 6260 eiro. Taču grozījumu izskatīšanu pamanīja sabiedrība, un pēc saceltas ažiotāžas Valsts prezidents atteicās no algas palielinājuma šogad.

Kopš pagājušā gada tiek strādāts pie iespējamām izmaiņām valsts amatpersonu atalgojuma sistēmā. Viena no izmaiņām paredz, ka arī Valsts prezidenta atalgojumu noteikts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, nevis kārtējā gada valsts budžeta likums, kā tas ir šobrīd. Plānotās izmaiņas esošajā valsts amatpersonu atalgojuma sistēmā paredz, ka Valsts prezidents, premjers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Saeimas priekšsēdētājs saņems identisku atalgojumu, turklāt būtiski lielāku nekā pašlaik. Piemēram, premjera alga uz papīra būtu par 42% augstāka ,nekā pašlaik paredzēts likumā.