Maza uzvara vārda brīvībai
Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā ir noraidīti grozījumi, ko Krimināllikumā iesniedza partijas “Vienotība” deputāts Andrejs Judins. Taču priekšā ir jau nākamā gandrīz identisku priekšlikumu skatīšana. Izmantojot brīdi, kad Krimināllikums atvērts, lai grozītu pavisam citus - ar naida noziegumiem nesaistītus pantus - Judins ar saviem priekšlikumiem pasteidzās vēl pirms partiju apvienība “Attīstībai/Par” iesniedza savējos. Neatkarīgā par tiem rakstīja publikācijā “Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai”.
Judina priekšlikumi tika iesniegti agrāk un uzreiz skatīšanai likumprojekta otrajā lasījumā. Taču mēģinājums neizdevās.
Judinam nesanāca
Jāatgādina, ka liberālo partiju nolūks caur šādiem grozījumiem ir piesaistīt konkrētajām partijām homoseksuālo cilvēku un viņu atbalstītāju elektorātu. Ne velti uz likumprojekta izskatīšanu apakškomisijā aģitēt bija pieaicināts Latvijas ietekmīgākās LGBT lobistu organizācijas “Mozaīka” pārstāvis Kaspars Zālītis. Tomēr pat kopā ar viņu Andrejs Judins nespēja pārliecināt deputātu vairākumu, ka LGBT intereses būtu īpaši jāizceļ Krimināllikumā. Viņa iesniegto priekšlikumu būtība ir, pirmkārt, atcelt “būtiska kaitējuma” kritēriju, lai policijai pēc iesniedzēja pieprasījuma būtu jāierosina kriminālprocess arī par kritisku viedokli, kas skar seksa minoritātes. Arī anekdoti vai bērnišķīgu apsaukāšanos. Un vēl divos pantos Judins rosina īpaši izcelt naida noziegumus, kas saistīti ar seksuālo orientāciju.
Esošais regulējums gana labs
Konservatīvā spārna deputāts Juris Rancāns sēdē argumentēja, ka šāda īpaša seksuālās orientācijas pieminēšana likumā nav nepieciešams, jo tiklab pēc gada sabiedrībā plašāku rezonansi izraisīs vēl kādas citas sociālas grupas intereses, un visu nav ne iespējas, ne arī vajadzības sarakstīt likumā. Esošais regulējums jau ir pilnīgi pietiekams un labs, jo ļauj ar vislielāko likuma bardzību vērsties pret jebkāda veida naida runu un jebkāda veida diskrimināciju. Likuma 150. pantā “Sociālā naida un nesaticības izraisīšana” ir šī piebilde - “vai jebkuru citu pazīmju dēļ”. Tātad jau tagad likumā nekāda veida sociālais naids ne pret vienu grupu netiek vērtēts kā mazsvarīgāks. Jebkurš sociālais naids ir vainu pastiprinošs apstāklis. Savukārt iesniegtie grozījumi tieši izraisītu situāciju, ka LGBT ideologi varētu sākt tiesāt citus par viņiem netīkošiem viedokļiem. Uzskatāmam piemēram sēdē tika piesaukts Zviedrijā dzīvojošās latviešu izcelsmes publicistes Sandras Veinbergas vārds.
Veinbergas gadījums
Maskavā propagandu un žurnālistiku apguvusī Veinberga pirms nedēļas sarunāja garu naida runu pret konservatīvajiem politiķiem un baznīcu. Publikācijā ar nosaukumu “Par slepkavības mēģinājumu Tukumā atbildība jāuzņemas Latvijas politiķiem un baznīcai”. Teorētiski politiķiem un baznīctēviem ir iespēja saukt Veinbergu pie kārtības. Prasīt, lai pret viņu tiktu rosināts kriminālprocess. Un policija tad varētu izvērtēt, vai un cik būtisku kaitējumu Veinbergas izplatītais naids kādam ir radījis. Savukārt, ja Krimināllikumā būtu iestrādāti LGBT lobistu virzītie grozījumi, jebkāda diskusija, kas skar seksuālās minoritātes, varētu beigties ar cietumu. Un ne jau Veinbergai, bet politiķiem un baznīctēviem, ko Veinberga naidīgi aprunāja.
Lobijs savu darbu turpinās
Reaģējot uz deputāta Judina jau iesniegtajiem priekšlikumiem Krimināllikumā un vēl tiem, ko sacerējuši “Attīstībai/Par” deputāti - savu, mērenāku versiju iesniegusi Tieslietu ministrijas darba grupa. Taču arī tie Krimināltiesību politikas apakškomisijā atbalstu neguva. Taču priekšā vēl Juridiskā komisija un skatīšana Saeimas sēdēs. Un, ja šie priekšlikumi neizies cauri, tad viss sāksies no jauna ar “Attīstībai/Par” priekšlikumiem. LGBT lobijs ir ietekmīgs un pieprasa īpašas priekšrocības gan Saeimā, gan Krimināllikumā, gan Satversmē.
Drīzumā kļūs skaidrs, vai un cik lielā mērā vārda brīvība Latvijā tiks ierobežota vienas nelielas sabiedrības grupas privilēģiju vārdā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
